Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq77> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq77 type Speech.
• 2007_02_01-seq77 number "77".
• 2007_02_01-seq77 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq77 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq77 spokenAs 40.
• 2007_02_01-seq77 spokenText "Godātie ministri! Godātie deputāti! Diplomātija un starptautisko līgumu slēgšana bieži vien un droši vien ne gluži bez pamata tiek salīdzināta ar dejošanu. Šajā sakarībā tiek atgādināts, ka dejošanai ir vajadzīgi divi. Tātad, citiem vārdiem sakot, Latvija jau nu viena pati neko izdejot nevar. Es domāju, ka visi reālistiski domājoši cilvēki saprot, ka tas tiešām tā ir. Tomēr es gribētu pievērst uzmanību arī tam, ka Latvijas Republikas Satversmē nekur nav sacīts, ka Latvijai ir jādejo un kad Latvijai ir jādejo. Un vēl vairāk: Latvijas Republikas Satversmē nav sacīts, ka Latvijai būtu jādejo Krievijas mūzikas pavadībā. Varbūt taisīsim mazu pauzīti, kamēr plate tiks nomainīta pret kaut ko labāku! Varbūt tas nenotiks ne piecu, ne desmit, pat ne divdesmit gadu laikā. Jā, patiešām Valdības deklarācijā ir sacīts tas, ka šo jautājumu risina, ievērojot Latvijas Satversmi un Latvijas Republikas tiesisko pēctecību. Jāteic, ka tas ir tieši tas ieraksts, kurš parādījās, pieaicinot mūsu apvienību kā ceturto šajā koalīcijā. Kamēr tur runāja tikai trīs partijas, tur šāda ieraksta nemaz nebija. Bija tikai mudinājums risināt Latvijas un Krievijas robežjautājumu juridiski korekti, kas, zinot juristu ļoti atšķirīgos viedokļus, varēja nozīmēt ļoti dažādus risinājumus. Valdībai tiešām ir pilnvarojums slēgt starptautiskus līgumus, un tā šīs iespējas katru gadu regulāri desmitiem reižu arī izmanto. Neapšaubāmi, valdība var slēgt tos vai citus starptautiskus līgumus arī bez Saeimas ziņas. Ārlietu komisija lielā mērā apliecina dziļās šaubas par šāda soļa atbilstību Satversmei, citādi arī Saeimas līdzdalība šeit nebūtu piesaukta. Atgādināšu tikai vārdus, ko sacīja Latvijas ārlietu ministrs 2005. gada 16. jūnijā. Citāts pēc žurnāla „Jurista Vārds”. Atvainojos, ja tur kaut kas ir neprecīzi. Tur ir šādi vārdi: „Ekspertu, kas uzskatītu, ka parafētais līgums atbilst Satversmei, faktiski nav. Līdz šim nav izdevies atrast nevienu juridisku argumentu, kas pieļautu šaubas šajā jautājumā. ” Protams, varbūt kaut kas ir mainījies šajā laikā - divu gadu laikā; arī eksperti ir savā viedoklī reizēm mazliet pārvirzījušies no vienām trijām priedēm uz citām trijām priedēm, tomēr politiskais fakts, ka ir dziļas šaubas, paliek nemainīgs. Tas, ko mēs varam secināt, ir neapšaubāmais fakts, ka 1920. gada Miera līgums ir vienīgais līgums par robežu starp Latviju un Krieviju. Cita līguma nav. Krievijai ir pretenzijas uz Latvijas teritorijas daļu, ja mēs paturam vērā faktu par šo vienīgo robežlīgumu, un šīs Krievijas pretenzijas ir izteiktas nevis no Krievijas parlamenta tribīnes, bet fiziski izteiktas dabā un tiek īstenotas jau 60 gadus. Tā ir tā sliktā ziņa. Nevajadzētu šai sliktajai ziņai pievienot vēl vienu - ka mēs priecātos par to, ka esam apzagti. Ko tad piedāvā sešas rindiņas garais likumprojekts? Tajā ir trīs lietas, kas man nepatīk. Pirmā lieta. Tiek piedāvāts uzdāvināt to, kas mums jau ir nozagts. Diez vai pats apdāvināmais būtu ārkārtīgi priecīgs, ja dāvinātājs pie viņa ierastos nevis ar skaisti iesaiņotu baltu kasti, kas apsieta ar kaut kādu tur sarkanu vai rozīgu „šleifi”, bet sacītu: „Es tev dāvinu to vāzi, kas tavā dzīvoklī tur jau 30 gadus stūrī stāv. ” Diez vai apdāvinātais par to būtu ārkārtīgi sajūsmināts. Otrā. Ar šo likumprojektu faktiski tiek piedāvāts atteikties no prasībām par okupācijas seku likvidāciju, proti, atteikties no vienas konkrētas sekas - teritorijas daļas atšķelšanas - novēršanas. Un trešā lieta, kas man personīgi liekas vissliktākā. Ar šo likumprojektu tiek iedrošināti visi tie, kas to vien tikai vēlas, kā revidēt Latvijas pilsonību, Latvijas Satversmi un latviešu valodas pozīcijas Latvijas likumdošanā. Viņi tagad saņem uzmundrinājumu: „Puiši, pacietieties vēl mazliet, pēc kāda brīža varēsiet iesniegt vēl daudz trakākus priekšlikumus. Varbūt pat kaut ko pieņemsim. ” Tas man ļoti nepatīk. Igaunijas Ārlietu ministrija un Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs apmēram pirms mēneša paziņoja, ka viņi neredz tālāku pozitīvu risinājumu situācijā, kurā Igaunija, vadoties no savas politiskās koncepcijas, ir atteikusies, tā teikt, no savas Abrenes… Un nav tālāka risinājuma. Ko tad Igaunija vēl nav pietiekami daudz piedāvājusi Krievijai? Tas ir tikai retorisks jautājums. Neapšaubāmi, tāda vai citāda 2005. gada 26. aprīļa Valdības deklarācijas pieminēšana ir uzmanības vērta, kaut arī savulaik es pats šo deklarāciju esmu kritizējis dēļ viena vienīga iemesla: man negribas šādu sasteigtu un Latvijai pagaidām lieku un nevajadzīgu līgumu slēgšanu. Es teicu: ja nu reiz valdība ir sadomājusi šo līgumu slēgt, tad tomēr mazliet labāk ir tad, ja tas ir ar šo deklarāciju, nekā bez tās. Jo tad vismaz ir zināmas atrunas. Helsinku Nobeiguma aktā, kas te vairākkārt tika pieminēts, tiešām ir runa par robežu neaizskaramības principu. Tomēr, neapšaubāmi, tur runa ir par tiesiski izveidotu robežu aizsargāšanu, nevis par tādas robežas aizsargāšanu, kuru viena valsts ir novilkusi vienpusēji. Šeit ir vietā vēlreiz pieminēt 1975. gada 13. novembrī ASV Kongresa pieņemto rezolūciju par padomju aneksijas neatzīšanas politiku. Citiem vārdiem sakot, minētā rezolūcija ir par tādu robežu atzīšanu, kādas pastāvēja līdz aneksijai, tātad arī par 1920. gada Miera līguma noteikto robežu faktisku atzīšanu. Neapšaubāmi, šis robežu neaizskaramības princips nav pasargājis ne Brežņeva Padomju Savienību, kura parakstīja šo aktu 1975. gadā, ne Josipa Broza Tito Dienvidslāviju, ne Ēriha Honekera Vācijas Demokrātisko Republiku no pazušanas no kartes. Kāpēc? Tikai tāpēc, ka politiskā situācija bija mainījusies. Un arī politiskā situācija, kāda ir šodien, nebūs mūžīga. Tā kaut kad mainīsies, un tādā gadījumā mums var rasties iespēja izmantot šo situāciju. Visbeidzot jāpiemin arī tas, ka pilnvarojumā ietvertā atsauce uz 1991. gada 21. augusta Konstitucionālo likumu var būt strīdīga. To savā komentārā izdevumā „Jurista Vārds” uzsvēris starptautisko tiesību un konstitucionālo tiesību speciālists Mārtiņš Paparinskis, sakot, ka šī atsauce (atsauce no 1991. gada 21. augusta Konstitucionālā likuma uz 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju un no 4. maija Neatkarības deklarācijas uz 1920. gada Miera līgumu) formāli, loģiski, protams, ir pareiza, tomēr varētu arī neatstāt vēlamo iespaidu uz Krieviju, vēl jo vairāk tāpēc, ka Krievija, atzīstot Latvijas neatkarības pasludināšanu, nevis atjaunošanu, lieto tādu izteicienu: „sakarā ar šo likumu”. Tātad piemin šā likuma pieņemšanas faktu, nevis šā likuma saturu, kaut gan droši vien taču grib Ārlietu komisija un Ārlietu ministrija ielikt šajā saturā to visu… Minētais jurists, kura viedokli es pieminu tikai kā elementu diskusijai, uzskata, ka tomēr saprātīgāk būtu šādā situācijā atsaukties uz starptautiskajām tiesībām, nevis nacionālajām tiesībām, kas Krievijai radītu lielākas problēmas atteikties no tālākas rīcības šāda līguma piedāvāšanas gadījumā… Jāmin būtu, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums lietā „Ždanoka pret Latviju”, kur tātad ir starptautiska dokumenta veidā fiksēti tādi fakti, kas skar gan Ribentropa-Molotova paktu, gan Latvijas okupāciju un aneksiju, to nelikumību, gan Latvijas neatkarības atjaunošanu, gan arī vairākas citas būtiskas lietas, kā viņš teica. Tā ir ne tikai tāda institūcija, kam ir liela starptautiska autoritāte, bet arī tāda, kuru pati Krievija atzīst un kuru Krievijai būtu grūti ignorēt, ja Latvija atsauktos uz šādu variantu. Tomēr es palieku pie iepriekšējā, ka līdzšinējie argumenti nav pietiekami lieli. Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, ilggadīgs mūsu aizsardzības ministrs, ir persona, kurai diemžēl, vadoties no Saeimas kārtības ruļļa, būtu varbūt ko sacīt, bet kurai nav tiesību šeit tribīnē parādīties. Lūk, tikai daži citāti no viņa raksta. „Ir vērts precizēt”, saka eiroparlamentārietis, „kā interesēs ir robežlīguma forsēta noslēgšana tieši pašreiz, kad jau esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. ” Un nedaudz tālāk: „Saskaņā ar ANO paspārnē darbojošamies Starptautisko tiesību komisijas „Valsts atbildības panti” 14. pantu Abrenes paturēšana Krievijas sastāvā joprojām ir šā pārkāpuma turpināšana, kuru pārkāpēja valsts nav novērsusi. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tiesības nerodas no tiesību pārkāpuma. ” Tas mums jāatgādina vēl un vēlreiz. Starptautiskā sabiedrība tieši Krievijai, neapšaubāmai PSRS juridiskajai turpinātājai, ir uzlikusi par pienākumu likvidēt PSRS pastrādāto pārkāpumu sekas. Šīs ir saistības, kurām Krievija ir piekritusi, iestājoties Eiropas Padomē. ANO Starptautisko tiesību komisija „Valsts atbildības panti” nosaka ne tikai to, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums, bet arī to, ka tas rada prasījuma tiesības cietušajai valstij. Tiek atgādināts, ka savā apmēram pirms nepilna mēneša pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments prasa taisnīgu robežjautājumu risināšanu. Un beigās seko brīdinājums, ar ko es arī beigšu savu uzrunu. Kā raksta mūsu eiroparlamentārietis, valsts vairs nevar piesaukt citas valsts atbildību, ja pati ir pienācīgi atteikusies no prasības vai tās rīcība pieļauj prasības izbeigšanu. Jebkura piekāpšanās Latvijas gadījumā, robežlīguma skaidrojošās deklarācijas nepārprotama atsaukšana Latvijai neizbēgami rada situāciju, kad starptautiskā sabiedrība uzskata, ka mēs savas prasības okupācijas seku novēršanai vairs neuzturam. Un tieši tas ir galvenais iemesls, kura dēļ mēs šādam risinājumam nevaram piekrist.".
• 2007_02_01-seq77 language "lv".
• 2007_02_01-seq77 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q191.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q193089.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q458.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q8889.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q2167704.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q15628977.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q25931626.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q7184.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q183.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q15180.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q36704.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q8908.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q122880.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q1757.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q342929.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q9161.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q16957.
• 2007_02_01-seq77 mentions Q2607.