Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq72> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq72 type Speech.
• 2007_02_01-seq72 number "72".
• 2007_02_01-seq72 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq72 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq72 spokenAs 5.
• 2007_02_01-seq72 spokenText "Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Paldies Rugātes kundzei par emocionālo runu. Taču gribu atgādināt, ka jau Otrais latgaliešu kongress lēma par Latgales apvienošanos ar Latviju, nevis par skatīšanos austrumu virzienā. Rugātes kundze, es, būdams latgalietis, ļoti lūdzu (No zāles: „Ū-ū!”): nevelciet robežu gar Aivieksti! Mūsu valsts teritorija ir noteikta Satversmes 3. pantā, proti: „Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. ” Ir nepārprotami skaidrs, ka 1922. gada 7. novembrī pieņemtajā Satversmē starp šiem starptautiskajiem līgumiem bija ietverts arī 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas Miera līgums. Ir nepārprotami skaidrs, ka šis Miera līgums, kas nosaka Latvijas austrumu robežu, kā Latvijas teritoriju ietver arī 1200 kvadrātkilometrus lielo Abrenes apriņķi ar Abrenes pilsētu, Purmalas, Linavas, Kacēnu, Upmalas, Gauru un Augšpils pagastu. 1997. gadā parafētais Latvijas un Krievijas robežlīgums bez citiem līgumam pievienotajiem un Krievijai pie parakstīšanas vai ratifikācijas iesniegtajiem dokumentiem apliecina Latvijas puses piekrišanu Abrenes apriņķa aneksijai. Līdz ar to Latvija uz mūžīgiem laikiem atdod divus procentus savas teritorijas jeb vairāk nekā septiņus procentus Latgales teritorijas Krievijai. Mēs nekad nevarēsim izvirzīt Krievijai nekādas pretenzijas par savu labprātīgi atdoto teritoriju. Ir nepārprotami skaidrs, ka robežlīgums maina Latvijas valsts teritoriju, kā tas noteikts Satversmes 3. pantā. Savukārt Satversmes 77. pants nosaka: „Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu (No zāles dep. V. Orlovs: „Mēs jau to zinājām!” Dep. K. Leiškalns: „Mēs jau pantu negrozām!”), tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. ” Šis formulējums sargā mūsu valsts kā demokrātiskas republikas, kurā vara pieder tautai, valodu, pamatprincipus, likumdevēju Saeimu, kā arī valsts teritoriju. Neviens - ne valdība, ne Saeima, bet tikai Latvijas tauta ir tiesīga mainīt mūsu valsts teritoriju. Un tikai referendumā tā var lemt par vienas trīspadsmitās daļas Latgales bezatlīdzības atdošanu Krievijai. Ja par šo atteikšanos no valsts teritorijas nenotiek tautas nobalsošana, tad tiek pārkāpta Satversme. Esmu gandarīts, ka balsojumā par steidzamības piešķiršanu skatāmajam likumprojektam valdošajai koalīcijai pietrūka vienas balss līdz divām trešdaļām no balsojumam reģistrēto deputātu kopskaita. Līdz ar to atbilstoši Satversmes 75. pantam arī šo likumprojektu mēs varēsim nodot tautas nobalsošanai, ja būs šāda nepieciešamība. Valsts prezidente šodien runāja par ģeopolitiskajām realitātēm, kuras mums gribot negribot ir jāpieņem. Jā, tam var piekrist! Bet pieņemsim tās likumīgi, nepārkāpjot Satversmi! Cits runātājs šodien, pietrūkstot argumentācijas „par”, atsaucās pat uz premjera Šķēles lēmumiem, minot tos kā valstsvīra cienīgu rīcību. Bet, godājamais Ābiķa kungs, tad piebilstiet arī to, ka šos, jūsuprāt, valstsvīra cienīgos lēmumus atcēla Satversmes tiesa kā nelikumīgus. Neatkārtosim kļūdas! Latvijā jau reizi bija premjers, kas pārkāpa Satversmes 1. , 2. un 6. pantu, un mums vairs nebija ne Satversmes, ne - pēc sešiem gadiem - arī valsts. Šodien mums Latvijā ir premjers, kas aicina Saeimu, kura vēl nupat - tikai pirms diviem mēnešiem - ir zvērējusi uzticību Satversmei, pārkāpt šīs pašas Satversmes 3. pantu. Ja Saeima izdarīs šo pārkāpumu, kam gan mēs varēsim iestāstīt, ka turam svētu mūsu Satversmi un mūsu valsti? Cik naivi skan premjera Kalvīša vārdi, ka mēs atsakāmies no Abrenes fiziski, bet tas neliedzot mums nākotnē runāt par šo jautājumu! Kurp valsti ved šī valdība, kas mētājas no vienas galējības otrā? Iepriekš ārlietu ministrs, kā mēs nesen dzirdējām Čepānes kundzes atreferējumā, apgalvoja, ka referendums ir nepieciešams. Šodien tas vairs neesot vajadzīgs. Vēl nesen valdības vadītājs skaidroja, ka robežlīgumam pievienotā deklarācija ir vienīgais iespējamais risinājums, lai, nepārkāpjot Satversmi, varētu parakstīt robežlīgumu. Pēc Krievijas uzbrēciena - vairs nekādas deklarācijas! Nu jau pietiek ar pašmāju likumiņu, par kuru teorētiski Krievija pat varētu neko neuzzināt. Jājautā: vai premjers vispār spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus un ievērot jelkādu konsekvenci? Vai arī viņš ir tikai marionete politisko un ekonomisko spēku rotaļās? Kādēļ valdība pasūta bezjēdzīgas aptaujas un operē ar kaut kādiem 58 procentiem aptaujāto, kas atbalsta Abrenes atdošanu Krievijai, tā vietā, lai aicinātu uz vienīgo tiesisko pareizo procedūru, kas reiz un uz visiem laikiem varētu atrisināt valsts teritorijas jautājumu, proti, tautas nobalsošanu? Godātie kolēģi! Cita ceļa kā vien referendums mums vienkārši nav! Es brīnos par premjeru, kurš visiem spēkiem, pat par Satversmes pārkāpuma cenu, cenšas kalpot Krievijas, nevis Latvijas interesēm. Vai tiešām būtu taisnība tām runām, ka uz šo nodevību mudinājis Kremļa saimnieka solījums ar sev paklausīgo Latvijas Saeimas deputātu balsīm palīdzēt risināt Prezidenta krēsla piederības jautājumu? Vai varbūt risinājums ir daudz vienkāršāks, un taisnība ir tiem, kas saka, ka dažu cilvēku personiskās saimnieciskās intereses Krievijas pierobežas kolhozos tiek risinātas par valsts nodevības cenu? Kalvīša kungs, vai par to Krievijas vēstnieks jūs tā slavē? Tikai 1998. gada referendums par Pilsonības likumu, lai arī kāds bija tā iznākums, atbrīvoja mūs no nebeidzamām debatēm un spekulācijām pilsonības jautājumā. Arī šoreiz tikai referendums spēs pielikt punktu Latvijas teritorijas un robežas jautājumam. Jo premjeri Latvijā nāks un aizies: cits - vēstures slavas apmirdzēts, cits - ar savu kauna nastu nākamo paaudžu un sirdsapziņas tiesas priekšā. Ja sirdsapziņa ierunāsies, Kalvīša kungs, tad jums tāpat kā nodevīgajam Hamleta tēvabrālim būs jāsaka: „Mans ļaundarbs pūst un smird līdz debesīm. ” Mūsdienu realitāte diemžēl ir tāda, ka Krievija arvien vairāk sāk līdzināties savai priekštecei - Padomju Savienībai, bet Latvijas Republikas valdības lēmumi arvien vairāk sāk atgādināt Latvijas PSR laikus. Lai Dievs sargā Latviju no valdībām, kas iluzori… kur biznesa labumi ir svarīgāki par Satversmi un valsts tiesisko pēctecību, bet iztapšana Krievijai diemžēl dominē pār Latvijas tautas interesēm! Es aicinu neatbalstīt šo apkaunojošo likumprojektu! (Aplausi.) (No zāles dep. A. Rugāte: „Neviena vārda par būtību!”)".
• 2007_02_01-seq72 language "lv".
• 2007_02_01-seq72 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2007_02_01-seq72 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq72 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq72 mentions Q6111985.
• 2007_02_01-seq72 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq72 mentions Q15180.
• 2007_02_01-seq72 mentions Q2498135.
• 2007_02_01-seq72 mentions Q6454285.
• 2007_02_01-seq72 mentions Q4131345.
• 2007_02_01-seq72 mentions Q4129947.
• 2007_02_01-seq72 mentions Q4399225.
• 2007_02_01-seq72 mentions Q16350501.