Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq70> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq70 type Speech.
• 2007_02_01-seq70 number "70".
• 2007_02_01-seq70 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq70 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq70 spokenAs 37.
• 2007_02_01-seq70 spokenText "Man kā straujas dabas cilvēkam pēc tik skaļām laktas līmeņa „kikarigām” šeit, Augstajā namā, tā vien gribas novēlēt un es no sirds novēlu manai mīļajai Latvijai labu dienu šodien. Augsti godātais premjerministra kungs! Augsti godātais Saeimas priekšsēža kungs! Augsti godātā Saeima! Mani kolēģi! Dokumenti, kas apkopoti grāmatā „Par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918-1998” (un jūs daudzi esat šo grāmatu šķirstījuši, gatavodamies šodienas sēdei), ir skaidra liecība par Latvijas valsts pastāvēšanas kontinuitāti, tas ir, turpinātību, līdz pat šodienai - jau 89. gada garumā, neskatoties uz vairākām okupācijām laikā no 1940. līdz 1990. gadam. Pasaules valstu vēsturē nav bijis līdzīga precedenta, kad vairākus gadu desmitus neatkarīga valsts - un tā ir Latvijas Republika un neviena cita! - pastāv de iure, kaut arī de facto tā ir okupēta un ir citas valsts sastāvdaļa. Šāda ilglaicīga de iure pastāvēšana ir patiess starptautisko tiesību fenomens, un tas pieder Latvijai. Pie tam tas ir tāds bezprecedenta fenomens, kas gadu gaitā ir bijis labvēlīgs Latvijai. Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošana 1990. -1991. gadā nenoliedzami ir Latvijas valsts de facto pastāvēšanas atzīšana. Šāda Latvijas valsts rīcība ir sekmējusi neatkarīgas Latvijas valsts starptautisko atzīšanu un starptautisko sakaru atzīšanu. Šis darbs mums ir padarīts - līdz galam padarīts. Latvijas Republikas Saeimā es esmu ievēlēta kopš Saeimas atjaunošanas - kopš 5. Saeimas pirmās darba dienas 1993. gada 6. jūlijā, kad arī mans paraksts apliecināja Satversmes stāšanos spēkā pilnā apjomā. Ne citu dēļ mēs to darījām, kolēģi, kuri esat metuši smagus vārdus Augstajam namam un tā šodienas tautas priekšstāvjiem, kuri arī stāv izšķiroša lēmuma priekšā. Ne citu dēļ mēs to darījām! Paši savas valsts dēļ! Un arī ne tādēļ, lai jebkad pārkāptu šo Satversmi! Līdzīgi kā šodien, Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas pareizāko vai iespējamāko ceļu mēs meklējam ne Krievijas, ne arī kādas citas valsts dēļ. Neviena cita dēļ mēs to nedarām! Neviens neliek mums to darīt! Tas ir jādara atjaunotās neatkarīgās Latvijas vārdā un interešu labā, un tas ir jāizdara mums pašiem. Pašiem savas valsts dēļ! Valsts suverenitātes garantijas manis jau minētā Latvijas valsts starptautisko tiesību fenomena sakarā jo īpaši ir jābalsta uz savstarpēji izdevīgām divpusējām vai daudzpusējām attiecībām, kas arī apliecina Latvijas valsts turpinātību. Šajā kontekstā, nespekulējot un nemanipulējot ar politiskajām kārtīm, es saku, ka esmu dziļi pārliecināta par to, ka ar valdības piedāvātajām robežlīguma noslēgšanas procedūrām, iesaistot šajās procedūrās arī parlamentu, Satversme netiek pārkāpta! TB/LNNK un „Jaunā laika” pieņēmumi, kurus mēs šodien lielā daudzumā esam noklausījušies gan no šīs tribīnes, gan arī citviet šo divu nedēļu laikā, it kā Latvijas valsts tiesiskās nepārtrauktības principa nepietiekamā nodrošinātība ir pietiekams pamats, lai par to diskutētu, taču tie nekādā gadījumā nav pietiekami, lai rastu kādu citu - labāku risinājumu tam, kas mums ir jāizdara robežlīguma noslēgšanai de iure, un tas ir jāizdara līdz galam tāpat kā iepriekšējais darbs. Latvijas robeža jau 16 gadus ir de facto un tikai de facto! Un tur, kur tā ir de facto! Arī cita piedāvājuma šā jautājuma risināšanai, kolēģi, nav! Kā tikt līdz de iure? Cik ilgi mēs vēl gaidīsim? Kad būs pareizais laiks robežlīguma noslēgšanai? Vai par to mums vēstīs kāda debesu zīme? Es piederu pie tiem, kuri grib, lai būtu risinājums, un es uzņemos pilnu atbildību par saviem vārdiem un turpmāko rīcību. Tāda ir mana - 9. Saeimas deputātes - politiskā griba un apziņa. Saeimas apstiprinātās valdības politiskā griba mūsu priekšā ir skaidri, saprotami formulēta, neslēpjot ļoti sarežģītās un strīdīgās šā jautājuma nianses. Man nav pieņemama jelkāda lemjamā jautājuma vulgarizēšana, spriešanas gaitā pazaudējot būtību un tādējādi novedot lietu līdz absurdam. Strupceļš, godātie kolēģi, nav ceļš! Un politiskās greizsirdības cukurgailītis nav diez cik pilnvērtīga barība! Tas var būtiski ietekmēt jebkura tās lietotāja veselības stāvokli. Tautas kalpa mundieris ir ne tik vien jāsargā no šmucēm, bet arī godam jāvalkā, nevis jāglabā skapī labākiem laikiem, jo, kožu saēsts, tas godam nederēs! Valdība dara pareizi, iesaistot robežlīguma debatēs parlamentu. Tā ir parlamenta, valsts un tautas kopīga lieta. Lai būtu risinājums, ir jābūt politiskai gribai! Par Latgali un kopsakarībām pirms 90 gadiem un šodien. Modernās valstīs tieši robežas un pierobežas teritorijas, kas atrodas starp dažādiem ekonomiskiem blokiem, interešu un valstu telpām, ir plaukstošas un labklājīgas. Latgalē tās vēl aizvien ir tikai cerības. Kāpēc tā? Atbilde ir iespējama arī ar citu jautājumu: vai Latvijas valsts un Latvijas valdības ir pareizi definējušas Latgali kā attīstāmo teritoriju? Diemžēl pierobeža Latvijas austrumos ir tāds kā psiholoģiskais absurds daudzos aspektos, kam nav grūti saskatīt līdzību ar jaundibinātās Latvijas valsts pirmsākuma grūtībām un izpratnes grūtībām. Tieši izpratnes grūtībām - gribu uzsvērt! - daudzās delikātās lietās, kas ir Latvijas iekšējās problēmas vēl šodien. Kurzemes un Zemgales orientācija uz Latvijas pierobežu rietumos ir dabiska, saprotama un veiksmīga, un, manuprāt, Latgales iespējamā orientācija uz austrumiem ir tikpat dabiska un saprotama, taču diemžēl ne tik veiksmīga to pašu psiholoģiski absurdo aizspriedumu dēļ. Pleskava, Novgoroda, Sanktpēterburga ir vēsturiskās ekonomiski aktīvi domājošo un rīcībspējīgo latgaliešu iespēju teritorijas, kas šajos laikos pārmantotas pārrobežu sadarbībā, tās ietvaros ar dažādām Eiropas programmām, piemēram, „Interreg” un tamlīdzīgi, bet atzīsim, ka šajā jomā ir bijis un vēl joprojām ir ne mazums publisku spekulāciju. Uzstādījumi bijuši uz Rietumiem. Ir jābūt politiskai gribai redzēt, ka ir iespējami arī citi uzstādījumi. Valdībai ir jāstrādā labāk un veiksmīgāk. Taču, lai šie uzstādījumi, investīcijas un valdības attieksmes maiņa, kura šobrīd ir, dotu pilnvērtīgu pienesumu cilvēku labklājībai Latgalē, Latvijas austrumos, ir nepieciešama politiska griba un valsts robeža arī de iure. Pārrobežu sadarbība ir kā tango diviem! Tie nav mani vārdi, to saka tie, kuri dzīvo šajā pierobežā un strādā pašvaldībās. Pārrobežu sadarbība nesanāk tad, ja šie soļi nesaskan. Un šobrīd tie nesaskan. Tāds ir mans, Antas Rugātes, valsts tiesību maģistres, citiem vārdiem, Saeimas vidusmēra deputātes, viedoklis, ja citēju kolēģi, kurai ir neapstrīdams juridisko zinātņu doktores grāds. „Jauno laiku” es vēlos uzrunāt, neņemiet ļaunā, Šadurska kungs, jūsu personā! Un brōļam latgalīšam, nu austrumu pīrūbežas, nu jō ļaužu sakņem nōkušam cylvēkam, atgōdōju, ka jyusim kai matematikas doktoram labi zynama taida funkceja: „Vīns daleits ar nikū. ” Kas saīt? Otkon Zyrga Roti! Rūbežas lītōs Jyusim, „Jaunais laiks”, nav variantu! Nava! - Kā Latgalē saka pārliecinoši un emocionāli: „ Nava!” A munā sātys golā - Ludzā, kur as dzeivoju, Kārli, furas, furas, furas 30 kilometru garumā un ļaužu izmisums… Tāpēc atļaujiet, lūdzu, atsaukties uz vēl vienu citātu no jūsu teiktā Saeimas 25. janvāra sēdē, kad jūs teicāt: „Labāk slikts risinājums, nekā nekāds. ” Loba dūma, kolēģi Kārli Šadurski! Tikai nūboļsōt vāg, brōļ! Un tas nav kauns - nesarkstiet šajā brīdī! - aizstāvēt savas valsts, savas vienīgās Latvijas intereses! Jāsarkst aiz kauna un zemē jālien aiz kauna ir tiem, kuri šodien no rīta mums izplatīja šo dīvaino - ārkārtīgi dīvaino un ar kājām gaisā apgriezto argumentu… Nezinu, kā lai to nosauc, lai nekļūtu rupja no šīs tribīnes, kas ir pret manu pārliecību… Un, lūk, es citēšu šo 6. argumentu par to, lai neatdotu Abreni. Melns uz balta stāv rakstīts: „Ja mēs atgūtu Abreni un zemes vienkārši pārdotu izsolē, tad tie jau būtu vairāki simti miljonu latu. ” Ja tāpēc mums ir jāatgūst Abrene, lai mēs to varētu iztirgot, tad kāda gan liekulība skanēja līdz šim brīdim no šīs tribīnes no to cilvēku mutēm un prātiem, un sirdīm acīmredzot arīdzan, no viņu pārliecības, ja tas ir tik primitīvi vienkārši! Šeit nelīdzēs draudi ar Krimināllikuma pantiem, šeit vienkārši ir muļķība, kuru pasaules klasikas literatūrā Viljams Tekerijs ir aprakstījis savā „Liekulības tirgū”. Bieza grāmata. Var palasīt. Interesantas atziņas, kas šodienas Latvijai ir bezgala aktuālas. Un visbeidzot jautājums „Jaunajam laikam”: varbūt jūs pateiksiet, kā jūs balsosiet referendumā - tad, ja tas notiks? Atklājiet savas kārtis! Pasakiet, kā jūs balsosiet un kā jūs formulēsiet šo balsojumu! Mēs ļoti labprāt šodien jūs uzklausītu. Un visbeidzot es pateicos Emša kungam par to, ka man netika liegts runāt ne tikai latviešu literārajā valodā, un cienījamo deputātu reakcija liecināja, ka jūs visi mani sapratāt, ko es teicu. (No zāles: „Protams!”) Aicinu Augsto Saeimu atbalstīt Latvijas valdības piedāvāto Latvijas un Krievijas robežlīguma risinājuma variantu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2007_02_01-seq70 language "lv".
• 2007_02_01-seq70 speaker Anta_Rugate-1949.
• 2007_02_01-seq70 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq70 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq70 mentions Q193089.
• 2007_02_01-seq70 mentions Q11213537.
• 2007_02_01-seq70 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq70 mentions Q1357342.
• 2007_02_01-seq70 mentions Q656.
• 2007_02_01-seq70 mentions Q2214.
• 2007_02_01-seq70 mentions Q1669018.
• 2007_02_01-seq70 mentions Q4399225.
• 2007_02_01-seq70 mentions Q4398698.