Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq66> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq66 type Speech.
• 2007_02_01-seq66 number "66".
• 2007_02_01-seq66 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq66 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq66 spokenAs 40.
• 2007_02_01-seq66 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribētu sacīt tā: „Ir nu gan dieniņa Saeimā un visā valstī! Un lai Dievs mums stāv klāt šodien!” Šodienas situāciju es gribētu raksturot kā atrašanos dziļas kraujas vai aizas malā, kam sekos kritiens - kritiens neziņā, kā tas beigsies. Un tāpēc šodien mums visiem derētu atcerēties vienu absolūti nepārprotamu patiesību. Un šī patiesība ir ļoti vienkārša: reiz katram pienāks diena, kad ne vara, ne bagātība, ne nauda vairs nebūs vajadzīga. Jūs saprotat, par ko es runāju, - par septiņām pēdām zemes. Lūk! Bet gods gan būs vajadzīgs. Un tas varbūt būs vienīgais lielums un vienīgā vērtība, kas raksturos konkrēto cilvēku. Lūk, tā! Un lielākoties par to tad arī es runāšu, jo robežlīguma juridiskajos aspektos ir sapinušies, iebriduši džungļos un netiek ārā no šiem džungļiem arī juristi. Tā var secināt no izdevuma „Jurista Vārds”. (No zāles: „Kurš uzrakstīja?”) Tas ir numurs, kas veltīts tikai šiem aspektiem. Lūk! Vēl jo vairāk tāpēc, ka pārsteidz šī ārkārtīgā steiga, šī nostādņu maiņa. Pirms diviem gadiem un tagad - absolūti pretēja maiņa. Protams, es to savādāk nevaru nosaukt, kā par „buldozera sindromu”, kas dzen uz priekšu, par katru cenu dzen uz priekšu. Tā kā sērga. Un tautai, redziet, nebūs nekādas teikšanas. Lai stāv tauta pie malas! Kaut gan tautai ir dots Satversmē noteicošais vārds. Kam gan citam? Ne mums, atsevišķiem politiķiem. Un arī ne Saeimai kopumā. Labi. Bet tad dodiet argumentus! Dodiet argumentus! Šodien argumentu nav. Argumentu nav, ir tikai tukšas frāzes un runāšana par, redziet, Krievijas labajām attiecībām pret mums. Par attiecībām. Un viss! Nekādu ieguvumu, nekādu argumentu. Būtu naivums ticēt Krievijai, jo mēs esam pieredzējuši, tik ārkārtīgi pieredzējuši šajā pasaulē, - pieredzējuši piecdesmit okupācijas gadus un tagad arī sešpadsmit neatkarības gadus - un zinām, kā Krievija rīkojas un kāda ir tās nostādne pret mums, pret visu pasauli. Un, redziet, atkal mēs esam nonākuši vainīgo lomā. Mēs - cietēji, pazemotie un apvainotie - esam vainīgi! Mēs, pazemotie un apvainotie, - vainīgi! Mums jāpiekāpjas, nevis Krievijai, kurai vajadzētu vērsties pie mums, latviešiem, un teikt: „Bijām vainīgi. Bijām!… Okupējām… veicām šausmu lietas. Piedodiet! Paņemiet Abreni, lūdzu!” Bet nē! Mums esot jāpiekāpjas, redziet, jo mēs ar to vinnēšot… Tavu traku naivumu! Es šo līgumu savādāk nevaru nosaukt kā vien par „šprotu līgumu”, un es ceru, ka tas ieies vēsturē kā „šprotu līgums”, jo meklējam kaut kādu nieka izdevīgumu, nezinot, kas patiešām būs tas izdevīgais. Un vistrakākais ir tas, ka tas ir vispazemojošāk. Tas ir pazemojoši! Dziļi, ārkārtīgi dziļi pazemojošs ir šis līgums! Godu laupošs! Redziet, šodien te daudzi runā - runāja arī Valsts prezidentes kundze - par 1994. gada Latvijas un Krievijas līgumu par armijas izvešanu. Es biju šajā zālē (tā gan izskatījās toreiz savādāk), un mēs toreiz bijām kategoriski pret… mēs, LNNK cilvēki, bijām pret to līgumu. Jo, draugi mīļie, kuri šodien te lielāties un aizstāvat… tas ir vēl šobaltdien pazemojošs līgums! Krievijas armija no šejienes būtu aizvākusies dažus mēnešus vai pusgadu, vai gadu vēlāk, bet būtu aizvākusies. (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Tagad vēl nebūtu!”) Ar visām panckām viņi būtu aizvākušies, jo cits nekas neatliktu! Šodien pasaule ir savādāka. Bet mēs, redziet, šodien lielāmies ar to, ka palika 90 000 atvaļināto virsnieku ar ģimenēm… Un tagad es skatos: televīzijā (šķiet, aizvakar tas bija) rāda, ka dižie padomju armijas pretizlūkošanas augsta ranga virsnieki Holmogorcevs un Šabašovs esot nopirkuši Dobelē pusi no visas tās zemes, kur… pašlaik ir runa par to, ka tur varētu ierīkot jaunu pazemes gāzes krātuvi. Šie vīri ir ieguvuši pusi no visas šīs zemes. Redziet, kas notiek! Un tāpēc ir milzīga interese, saprotiet… Es saprotu, ka tanī brīdī varēja būt… 1994. gadā, kad šeit atradās padomju armija, varēja būt bailes. To es vēl saprotu! Bet no kā mēs baidāmies šodien, kad esam Eiropas Savienībā un kad NATO lidmašīnas ir nodrošinājušas mūsu gaisa telpu? No kā šodien mums baidīties? No kā? (No zāles dep. A. Golubovs: „No sevis!”) Lūk! Nelaime ir pavisam citur. Ļoti vienkārša! Trūkst patriotisma! Nav latviskās spīts un nav izturības, ar ko ir lepojušies latvieši gadu simteņos. Pavīd pat mankurtisms, kas izaudzis no briesmīgā kosmopolītisma, kas kā sērga ārda latviskumu un arī Latviju. Lūk, viens piemērs. Paklausieties! Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš atbalsta šo līgumu, un viņa arguments ir šāds: „Šī nabagmāja, Abrene, mums nav vajadzīga!” To viņš teica televīzijā. Lūk, tas ir līmenis! Lūk, tas ir arguments! Šī nabagmāja - Abrene - neesot vajadzīga! Es gribētu teikt - tas ir Sūnu ciema vīreļa līmenis. Bet ko jūs teiktu, ja Padomju Savienība (tagad - Krievija) būtu pievākusi visu Latgali? Vitebskas guberņā taču ietilpa Latgale, kas pievienojās… Vai tad arī nabadzīgā Latgale šodien jums nebūtu vajadzīga? Nabadzīgā Latgale, kas šodien tāda ir, arī nebūtu vajadzīga, spriežot pēc „dižā” Lejiņa argumentiem? Lūk, tādi ir apmēram visi argumenti, kas šodien izskan! Draugi mīļie, kā jūs varētu skatīties acīs tiem vīriem, kuru nav mūsu vidū, tiem jaunajiem puišiem, kas cīnījās Tīreļpurvā, kas patrieca Bermontu, leģionāriem, nacionālajiem partizāniem? Šodien šeit pie Saeimas mēs varējām ieskatīties viņiem acīs, daudzi baidījās ieskatīties viņiem acīs. Tur bija Skreija - nacionālo karavīru vadītājs, Stefans - nacionālo partizānu vadītājs… Viņi cīnījās par šo zemi. Kā jūs varētu skatīties acīs Pēterim Supem, kuram nesen, pirms nepilniem pāris gadiem, uzcēlām pieminekli Viļakā, turpat pie Abrenes, un kurš cīnījās par Abreni un krita? Un tādi ir daudzi, daudzi vīri. Derētu ieskatīties acīs šiem vīriem. Jā, varbūt Krievija pirks mūsu šprotes… Tagad par pēctecību. Šo vārdu visi loka visos locījumos kā apmāti: redziet, būšot apdraudēta pēctecība. Es jautāju jums - vai šodien tā ir apdraudēta? Šodien tā nav apdraudēta! (No zāles dep. L. Ozoliņš: „Loģiski!”) Nu tad neslēgsim šo muļķīgo līgumu, un pēctecība nebūs apdraudēta! Ir ļoti vienkārši, lūk! Visa pasaule taču atzinusi šo pēctecību. Vienīgi Krievija ne. Nu lai tad arī neatzīst vēl vienus simts gadus! Un ko jūs teiksiet par tādu jēdzienu kā patiesība vai taisnība? Andreja Eglīša vārdi „Mēs gribam taisnības augšāmcelšanos” ir ierakstīti piemineklī Lestenē, kur guļ tūkstošiem Latvijas vīru. Vai tad, ja parakstīsim šo līgumu, šī taisnība augšāmcelsies (No zāles: „Jā!”) un būsim tuvāk pietuvojušies šai taisnībai, kuru visi latvieši gaida? Diemžēl mēs to attālināsim. Attālināsim tāpat kā deokupāciju, dekolonizāciju un derusifikāciju. Taisni otrādi - tādējādi apstiprināsim, daļēji legalizēsim to visu!… Un vēl. Pieminēsim arī deklarāciju par totalitārā komunistiskā režīma nodarījumiem šeit un par kompensācijām, kuru mēs šeit, Saeimā, pieņēmām, apstiprinājām! Darba grupā biju arī es. Strādājām ilgi un esam gatavi… Un izveidota komisija pie Ministru kabineta… Tiesa, neko neesam dzirdējuši jau sen, sen, sen, ka tā vispār strādātu… Vai tad to arī „noraksim”? Kompensācijas „noraksim”? „Noraksim” prasību, ko paši pieņēmām šeit, Saeimā? (No zāles dep. A. Golubovs: „Noraksti! Noraksti!”) Tā izskatās! Vēl par padomdevējiem un draugiem. Redziet, pavisam nesen arī Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts (un te jau šodien tika pieminēts viņa vārds) runāja par šo līgumu. Kā jūs domājat, ko viņš teica? „Uzlabosies attiecības ar Krieviju!” Droši vien varbūt drusciņ uzlabosies. Bet to viņam vajadzēja teikt Krievijai, nevis Latvijai, jo ne jau mēs esam vainīgi pie visa tā. . . Un ka būšot labas biznesa attiecības gan Eiropai, gan Amerikai - un tā tālāk, un tā tālāk. Re, kur „īlens”: biznesa attiecības! Tur ir intereses gan pašu mājās, gan mūsu draugiem - padomdevējiem ārzemēs. Bet varbūt iztiksim bez šiem Krievijas labumiem un tiksim galā paši? Jo, ja parakstīsim līgumu, draud arī tas, ka, iespējams, nāksies dot pilsonību pāri par 400 tūkstošiem nepilsoņu, kuri vēl atrodas šeit. (No zāles: „Noteikti!”) To saka juristi. To saka un brīdina juristi! Lūk, es citēšu… (No zāles dep. V. A. Krauklis: „Pietiek!”)".
• 2007_02_01-seq66 language "lv".
• 2007_02_01-seq66 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q193089.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q458.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q1020384.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q9161649.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q7184.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q15180.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q34.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q193159.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q102217.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q11207414.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q4332232.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q4723918.
• 2007_02_01-seq66 mentions Q4715648.