Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq62> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq62 type Speech.
• 2007_02_01-seq62 number "62".
• 2007_02_01-seq62 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq62 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq62 spokenAs 5.
• 2007_02_01-seq62 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Ministru kabineta ministri, arī kolēģi! Dāmas un kungi! Latvijas zeme pieder Latvijas tautai. Par savas teritorijas atdāvināšanu ir jālemj visai tautai - tā to nolēma un valsts Pamatlikumā ierakstīja šīs valsts dibinātāji. Mani kolēģi ir skaidrojuši juridiskos aspektus, un es centīšos kliedēt vienu mītu, kas šad un tad ir izskanējis medijos; proti, mītu par to, ka Latvijas tauta, atdodot savu zemi, it kā iegūs pārākus materiālos labumus. Latvijai Krievijas tirgus ir nozīmīgs gan kā saražotās produkcijas, gan kā pakalpojumu realizācijas tirgus. Protams, neērta gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai ir energoatkarība no Krievijas, tāpēc centīšos analizēt ne tikai no preču un pakalpojumu eksporta, bet arīdzan no energoresursu importa viedokļa, tā teikt, skaļākās vai sasāpējušākās problēmas. Apgalvošu, ka Latvijas ekonomikas pamats ir mazie un vidējie uzņēmēji, kur nozīmīgu vietu ieņem tieši pārtikas ražotāji. Pirmajā vietā pārtikas eksporta jomā uz Krieviju vēsturiski ir bijuši mūsu zivrūpnieki, proti, šprotu ražotāji. Normālas abu valstu sadarbības laikā apmēram puse no Latvijā saražotās zivju produkcijas tika pārdota Krievijā. Naudas izteiksmē, kolēģi, tas sastādīja apmēram 3 miljonus latu mēnesī. Pagājušā gada nogalē Krievija faktiski aizliedza Latvijas produkcijas importu, tādējādi atbrīvodamās no ļoti nozīmīga konkurenta iekšzemes tirgū. Tas ir klasisks ekonomiskais protekcionisms, kam kājas aug no Krievijas biznesa aprindām un kas tiek realizēts ar ierēdņu rokām. Un maldās tie, kuri apgalvo, ka Latvijai, atdodot savu teritoriju, iznāks iegūt stabilu pārtikas tirgu Krievijā. Krievija, kolēģi, pagaidām nav prognozējama, un tā vienmēr varēs pateikt: „Tev šlipse ir par īsu un cepure uz vienas auss, tāpēc sadarbības nebūs!” Nav svarīgi, vai tās ir „Rīgas šprotes” vai gruzīnu „Boržomi”, bet tāda tā situācija saglabājas. Latvijas zivju pārstrādātāju problēmas Krievijā mūsu valdība var risināt dažādos veidos - gan ar Valsts pārtikas un veterinārā dienesta palīdzību, gan attīstot kredīteksportēšanu, gan izmantojot daudzus citus mehānismus. Latvijas šprotu problēmu robežlīgums nerisina! Nākamais. Ļoti nozīmīgu vietu mazo un vidējo uzņēmumu darbībā ieņem arī autopārvadātāji. Vai atceraties garās autokravu rindas pie Krievijas robežas pagājušā gada nogalē? Šīs rindas pamatīgi pabojāja dzīvi mūsu pārvadātājiem un radīja, pēc aptuvenām aplēsēm, 28 miljonus latu lielus zaudējumus. Bet pats dīvainākais bija tas, ka šīs rindas bija vienādas gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā un pat Somijā. Tātad visiem bija vienādas rindas neatkarīgi no tā, ir vai nav spēkā robeža vai demarkācijas līnija. Nekur jau nav izskanējusi informācija par to, ka Krievijas muitnieki un robežsargi būtu gatavi strādāt ātrāk tad, ja Latvija dāvinātu kādu daļu savas zemes Krievijai. Manuprāt, tā būtu nožēlojama un pazemojoša apmaiņa - mainīt mūsu zemi pret īsākām rindām vai šprotēm. Kā nākamo piedāvāšu pašu sāpīgāko, turklāt Eiropas mērogā, problēmu, proti, energoresursu problēmu. Jā, mēs Krievijā iepērkam visu gāzi un lielu daļu elektrības! Jā, mēs esam ar elektrolīnijām un gāzesvadiem savienoti ar Krieviju, nevis ar Eiropu! Bet vai tāpēc vajag pazemoties vai pakļauties šantāžai? Nē, un vēlreiz nē! Ko darīt? Tā vietā, lai mēģinātu iemainīt mūsu zemi pret lētu elektrību, es piedāvāju būvēt savas spēkstacijas un ražot elektrību, kurinot mūsu kūdru vai mūsu šķeldu, kā, starp citu, to dara zviedri. Es piedāvāju cīnīties par to, lai Eiropas Savienība beidzot izstrādā vienotu energopolitiku un pievieno Latviju saviem gāzesvadiem ar visu iespējamo Dobeles gāzes krātuvi un varbūt arī citām iespējamām krātuvēm. Tikai Eiropas un Krievijas vienošanās gāzes piegādes jomā var pasargāt Latviju no „Gazprom” vēlmēm regulēt Latvijā politiku tā, kā tas jau ir bijis Gruzijā, Ukrainā, Baltkrievijā un arī Eiropas valstīs. Starp citu, šīm pieminētajām valstīm ir noslēgti robežlīgumi ar Krieviju, bet tas nav bijis par iemeslu tam, lai Krievija nevarētu lauzt šos līgumus un rīkoties pēc savas gribas. Secinājums - arī energoresursu jomā mūsu robežlīgums nav nekāda panaceja. Līdzīga situācija ir Latvijas ostās. Ostu darbība, kā mēs labi zinām, ir tieši atkarīga no dzelzceļa. Krievijas dzelzceļa tarifu politika šobrīd ir nepārprotami par labu Krievijas ostām. Tā ir neizdevīga Latvijai. Vai šāda robežlīguma noslēgšana atrisina problēmu par labu mums? Nē! Šai problēmai risinājums nāks kopā ar Krievijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā. Un nav dzirdēts, ka tam būtu kaut kāds sakars ar Latvijas un Krievijas robežlīgumu. No visa iepriekš teiktā un masu medijos dzirdētā izdaru vairākus secinājumus. Tirdzniecības apjoms ar Krieviju šobrīd ir stabils. Tas varētu būt arī lielāks, ja mums būtu savstarpējie līgumi par investīciju aizsardzību un divkāršo neaplikšanu ar nodokļiem. Un galvenais secinājums - nekad, nekur, neviens mums nav publiski solījis, ka robežlīgums ir visu šo problēmu atslēgas jautājums. Var jau būt, ka Kalvīša kungs zina kaut ko vairāk. Var jau būt, ka Kalvīša kungam kāds kaut ko par šāda līguma noslēgšanu ir sasolījis. Ja tā tas ir, tad, Kalvīša kungs, neesiet politikānis, kā to teica Ābiķa kungs, - nāciet tribīnē un paskaidrojiet, kādi tad konkrēti, ļoti konkrēti, būs šie ieguvumi! Lai to saprot visa tauta, ne tikai Tautas partijas ierindas biedri! Tautai ir tiesības zināt, kāpēc tādā steigā un kāpēc par katru cenu. Kolēģi! Kārlis Ulmanis savā laikā būvēja laukos skolas, būvēja cukurfabrikas, uzbūvēja arī Ķeguma HES. Ar ko Latvijas tautai atmiņā paliks Kalvīša valdība? Cukurfabrikas (No zāles dep. N. Kabanovs: „Gaismas pils!”) ir likvidētas, zeme izdāļāta, tauta izklīdusi… Paldies Dievam, HES vēl nav pārdota! Tauta, izdariet vienkāršus secinājumus! (Aplausi.)".
• 2007_02_01-seq62 language "lv".
• 2007_02_01-seq62 speaker Dzintars_Zakis-1970.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q2660080.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q37.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q191.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q193089.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q458.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q33.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q212.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q184.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q230.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q102673.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q1250133.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q2662755.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q298041.
• 2007_02_01-seq62 mentions Q4206574.