Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq58> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq58 type Speech.
• 2007_02_01-seq58 number "58".
• 2007_02_01-seq58 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq58 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq58 spokenAs 5.
• 2007_02_01-seq58 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Es vienmēr esmu atbalstījusi Latvijas un Krievijas līgumu par valsts robežu noslēgšanu un parakstīšanu. Arī šodien es uzskatu, ka robežlīgums ir jāparaksta. Citādi rīkoties, manuprāt, nevar profesionāls diplomāts un politiķis. Taču kā diplomāte, politiķe un kā Latvijas pilsone es nevaru atbalstīt valdības piedāvāto veidu, kā risināt politiskās un tiesiskās grūtības, kas saistītas ar robežlīguma parakstīšanu un sekām, kādas pēc tam var iestāties. Es pastāvu uz to, ka tautas nobalsošana ir pats godīgākais un tiesiski pareizākais ceļš, kā risināt jautājumu par Latvijas un Krievijas robežu. Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir sacēlis īstu sabiedriskās domas vētru. Tas tikai apliecina, cik atbildīgs ir tas lēmums, kuru šodien Saeima pieņems. Es apzinos, ka, lai arī no kāda skatpunkta - politiska, tiesiska vai vēsturiska - mēs aplūkotu izskatāmo jautājumu, šis skatījums būs nepilnīgs. Nepilnīgs tāpēc, ka līgums par Latvijas un Krievijas robežu ir mūsu tautai kaut kas daudz vairāk nekā tikai starpvaldību vienošanās par kādu noteiktu līniju, kas atdala divu valstu teritorijas. Šim līgumam būtu jāpavelk svītra 20. gadsimta Latvijas asiņainajai vēsturei, kuras notikumos ārkārtēja nozīme ir bijusi Latvijas un Krievijas attiecībām un Latvijas valsts robežai. Tāpēc šis līgums daļai tautas ir ieguvis simbolisku nozīmi. Tas sevī koncentrē prasību pēc taisnīguma. Līdz šim no Krievijas puses šī prasība nekad nav tikusi gandarīta. Tāpēc es tik labi saprotu daudzos Latvijas pilsoņus, kas ir sašutuši par Latvijas un Krievijas robežlīguma noteikumiem un kas ir aizvainoti par to piekāpību, ar kādu vairākas Latvijas valdības ir risinājušas sarunas ar Krieviju. Godātie kolēģi! Šis apspriežamais likumprojekts ir iekšējās lietošanas likums. Atšķirībā no 2005. gada vienpusējās Valdības deklarācijas, kas ir starptautisko līgumtiesību akts, šim likumam nepiemīt spēks atļaut Latvijas valstij noslēgt parafēto robežlīgumu ar Krieviju un, to darot, nepārkāpt Satversmi. Deklarācija ļauj Latvijai paturēt spēkā izpratni par to, ka Latvija bijusi okupēta un 1920. gada Miera līgums ticis pārkāpts. Kalvīša piedāvātajam likumprojektam šāda spēka nav, un tajā izdarītā atsauce uz 1991. gada Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” tādā pašā spēkā negarantē valsts nepārtrauktību un nenovērš pretrunu ar Satversmi. Ar šo likumprojektu Latvija sev atņem tiesības runāt par okupācijas sekām ar Krieviju kaut kad nākotnē. To lieliski saprot arī Krievijas vēstnieks, uzsverot (citēju), ka „Krievijai vienalga, cik ilgi eksistē Latvijas valsts - 15, 80 vai 85 gadus”. Manuprāt, apspriežamā likumprojekta patiesais mērķis ir nomierināt Latvijas sabiedrisko domu un daļu atbildības par Kalvīša parakstu zem robežlīguma pārlikt uz Saeimu. Mana kolēģe Ilma Čepāne jau runāja par apspriežamā likumprojekta tiesiskajiem aspektiem. Taču lēmums nav tikai tiesisks, tas galvenokārt ir politisks, un tieši tāpēc man valdības piedāvātais risinājums nav pieņemams. Nav pieņemams tāpēc, ka ar šo iekšējās lietošanas likumu valdība nākamo paaudžu vārdā pārsteidzīgi atsakās no tiesībām uz kompensācijām par okupācijas sekām, tajā skaitā par Abrenes atdošanu Krievijai. Pašlaik Latvijas valsts maksā kompensācijas bijušajiem Abrenes iedzīvotājiem no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Iznāk, ka mēs maksājam divreiz. Man nav pieņemams arī tas, ka valdība skaidri nepasaka, ka tā respektēs tautas tiesības lemt par tik būtisku jautājumu, kāds ir valsts teritorijas jautājums. Tā vietā dzirdamas dažādas atrunas, ka pašlaik referendumu juridisku līčloču dēļ sarīkot nav iespējams. Tas ir valdības pienākums - rūpēties par to, lai tiktu īstenots viens no vispamatīgākajiem mūsdienu demokrātijas principiem, kas ir iemiesots Latvijas valsts Satversmes 2. pantā. Un es citēju: „Latvijas valstī valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. ” Šis princips dod politiskas un likumiskas tiesības tautai lemt par valstij būtiskiem jautājumiem. Jautājums par valsts teritorijas izmaiņām ir būtisks jautājums, jo tas ir saistīts ar Satversmes grozīšanu, kam nepieciešams divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts un tautas nobalsošana. Pēc ierosinājuma virzīt likumu steidzamības kārtā, kas saskaņā ar Satversmes 75. pantu nozīmētu, ka to nevar nodot tautas nobalsošanai, ja par to būtu nobalsojušas 2/3 deputātu, man ir radušās nopietnas šaubas par valdības nolūku godīgumu. Valdībai ir skaidri jāpasaka, ka tā ir gatava rīkoties tā, lai šīs tautas tiesības tiktu īstenotas. Godātie deputāti! Šobrīd mēs nezinām, kāds ir tautas vairākuma viedoklis par robežlīgumu. Diskusijās iezīmējās divi pretpoli, kurus varētu reducēt tā: „Kam mums Abrene?” un „Ne pēdas Latvijas zemes!” Nesen veiktais SKDS pētījums parāda, ka 40 procentu sabiedrības uzskata, ka ir jārīko tautas nobalsošana, bet 60 procentu piekrīt, ka risinājums varētu būt juridisks. Šos datus kā argumentu izmanto valdošās koalīcijas pārstāvji, lai pamatotu, kāpēc drīkst atteikties no tautas nobalsošanas. Taču tādas atrunas ir vairāk nekā vieglprātīgas. Sabiedriskās domas pētījumi nav un nevar būt pamatojums, lemjot par tik nopietnu jautājumu, kāds ir valsts teritorijas maiņas jautājums. Pēc atrunas izklausās arī valdības atsaukšanās uz tautas nobalsošanas ierosināšanas sarežģītību. Tas ir tikai juridiskās tehnikas jautājums! Un tas ir valdības pienākums - piedāvāt risinājumu, kas novērstu divdomīgas neskaidrības robežlīguma sakarā. Apspriežamais likumprojekts tās nenovērš un arī nevar novērst. Arī sabiedrībai un ekspertiem nav vienota viedokļa par to, vai robežlīgums pārkāpj Satversmi un vai, atsakoties no atsauces uz Latvijas un Krievijas Miera līgumu, nav apdraudēta Latvijas valsts nepārtrauktība. Kamēr vien pastāv tik nopietnas šaubas, tikmēr nav pieņemama steiga robežlīguma jautājumā. Godātie deputāti! Vēlētāji mani ir pilnvarojuši pārstāvēt viņu intereses parlamentā, un es esmu apņēmības pilna to darīt. Tieši tāpēc jautājumā par Latvijas un Krievijas robežlīgumu es nejūtos tiesīga uzņemties atbildību par atteikšanos no diviem procentiem valsts teritorijas. To darot, es pārkāptu Satversmi un vairākus Saeimas pieņemtos konstitucionālos likumus. Vēl vairāk! Es esmu pārliecināta, ka šādu pilnvarojumu vēlētāji nav devuši arī pārējiem deputātiem. Mēs - 100 cilvēki - tāpat kā septiņi Satversmes tiesas tiesneši nedrīkstam uzņemties atbildību pieņemt lēmumu, kas pēc būtības un pēc tiesībām piekrīt tautai. Ne valdībai, ne Saeimai nav dotas pilnvaras mainīt Satversmi bez tautas nobalsošanas. Satversmes 77. pants nosaka, ka tad, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1. , 2. , 3. , 4. , 6. vai 77. pantu, šādi grozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. Salīdzinot Latvijas valsts robežu, kāda tā iezīmēta 1920. gada Miera līgumā un 1997. gadā parafētajā līgumā, ir skaidrs, ka pēdējā dokumentā Latvijas teritorija ir samazināta par apmēram 2 procentiem, tāpēc apgalvojums, ka Latvijai ir teritoriālas pretenzijas pret Krieviju, ir pilnīgi nepareizs. Gluži otrādi! Tā ir Krievija, kurai ir teritoriālas pretenzijas pret Latviju. Pat bez Satversmes tiesas sprieduma ir redzams, ka parafētais līgums maina Latvijas teritoriju un tātad pārkāpj Satversmes 3. pantu pēc būtības. To vairākkārt savos agrākajos paziņojumos ir atzinuši arī Ministru prezidents Kalvītis un ārlietu ministrs Pabriks. Es nevēlos balsot par likumu, kurš ir radīts, lai dotu iespēju pārkāpt Satversmi. Kā lai es ņemu nopietni Kalvīša un Pabrika piedāvāto likumprojektu, ja 2005. gadā ar tikpat lielu pārliecību viņi abi apgalvoja, ka, nepievienojot robežlīgumam deklarāciju, būs pārkāpta Satversme un notiks samierināšanās ar okupācijas fakta noklusēšanu. Es aicinu valdību būt konsekventai savā politikā un rīcībā. Godātie deputāti! Man nav bail no tautas nobalsošanas. Mūsu tauta daudzkārt ir apliecinājusi savu viedumu, lemjot par jautājumiem, kas ir būtiski mūsu valstij un tās nākotnei. Un robežlīgums ir būtisks mūsu valsts drošībai un mūsu valsts attīstībai. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tautas nobalsošana ir pats godīgākais un tiesiski pareizākais ceļš, kā atrisināt jautājumu par Latvijas un Krievijas robežu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2007_02_01-seq58 language "lv".
• 2007_02_01-seq58 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2007_02_01-seq58 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq58 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq58 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq58 mentions Q2498135.
• 2007_02_01-seq58 mentions Q1191011.
• 2007_02_01-seq58 mentions Q4511827.