Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq56> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq56 type Speech.
• 2007_02_01-seq56 number "56".
• 2007_02_01-seq56 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq56 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq56 spokenAs 40.
• 2007_02_01-seq56 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātais, pagaidām klātneesošais premjera kungs! Pirms diviem gadiem, 2005. gada maijā un aprīlī, Latvijas Republikas valdība pieņēma ļoti atbalstāmu lēmumu. Lēmumu par to, lai vilks būtu paēdis un kaza - dzīva. Lēmumu par vienpusējās deklarācijas pievienošanu konkrētajam robežlīgumam. Kas ir mainījies kopš tiem laikiem? Krievija atsakās šādu robežlīgumu parakstīt tāpēc, ka Krievija neatzīst 1920. gada 11. augusta Miera līguma spēkā esamību. Vai Latvijai šajā situācijā būtu jāpiekāpjas un jāatsakās no šīs vienpusējās deklarācijas? Es domāju, ka ne. Šī vienpusējā deklarācija obligāti būtu jāpievieno. Un, lai valdībai būtu drosme to izdarīt, mums vajadzētu uz šā likumprojekta otro lasījumu - šajā likumprojektā ir pilnvarojums! - pilnvarot valdību pievienot robežlīgumam arī konkrēto vienpusējo deklarāciju. Es domāju, tad valdībai būtu iedots mandāts arī starptautiskajā arēnā pierādīt, ka bumba atkal ir Krievijas pusē. Un starptautisko tiesību prakse vairākkārt ir apliecinājusi, ka šādās situācijās atteikšanās no kāda līguma slēgšanas nav pamatota. Tas ir mans ieteikums, ko es minu jau pašā runas sākumā, jo es savu runu vairāk biju gatavojis saistībā ar tiem vēstures faktiem, kuri ļoti lielai daļai deputātu un arī televīzijas skatītāju un radioklausītāju nav zināmi. Pagājušajā Saeimas sēdē Ārlietu komisijas vadītājs, izmantojot iespēju izteikties par šā likumprojekta nodošanu komisijām, izmantoja pilnvērtīgi savu laiku un atgādināja jums par robežlīguma pieņemšanas hronoloģiju. Procedūra sākas ar sarunām, pēc tam ir mandāta apstiprināšana, pēc tam ir parafēšana, un pēc tam - nodošana parakstīšanai. Es esmu pateicīgs Ārlietu komisijas priekšsēdētājam par šo darbu, jo viņš ir ietaupījis manā runā vismaz pusi laika. Savukārt es tomēr minēšu tos faktus, kurus Ārlietu komisijas priekšsēdētājs savā visnotaļ apsveicamajā hronoloģiskajā runā neminēja. Šie fakti, es domāju, jāzina ļoti daudziem, faktiski visiem Latvijas iedzīvotājiem, un šo notikumu gaitas liecinieki bija nevis pieci seši cilvēki, kas šobrīd ir Saeimas deputāti, bet tikai divi. Tas ir mūsu cienījamais spīkers Indulis Emsis, kurš arī bija gan vienā, gan otrā valdībā, gan arī es - Dzintars Rasnačs, kurš bija gan vienā, gan otrā valdībā un piedalījās faktiski visās šajās sēdēs, kurās bija runa par to, kādu mandātu mēs dosim. Tiešām debates bija ļoti nopietnas, daudzu sēžu garumā, un 1996. gadā presē parādījās… 1996. gada nogalē presē mēs varējām lasīt ziņas par to, ka uz Latvijas valdību tiekot izdarīts milzīgs Krievijas ārpolitiskais spiediens un ka Krievija ļoti labi izmanto arī savas saiknes starptautiskajā arēnā, un ka šā robežlīguma sagatavošanai bez jebkādām atrunām esot pienācis pēdējais laiks. Jā, tiešām, 1996. gada 17. decembrī tika sasaukta valdības sēde, un šajā sēdē tika piedāvāts variants - atteikties no 1920. gada 11. augusta Miera līguma nepieciešamības gadījumā. Šajā sēdē piedalījās 18 ministri, Ministru prezidents, četri Ministru prezidenta biedri, astoņi ministri un seši valsts ministri. Protokolā mēs varam izlasīt, ka debatēs piedalījušies trīs valdības locekļi. Ziņojis ir Valdis Birkavs, debatēs izteicies Dzintars Rasnačs, par lēmuma pieņemšanu izteicies Andris Šķēle. Kāda toreiz bija situācija? Pēc Valda Birkava ziņojuma es minēju, ka „Tēvzemei un Brīvībai”… Atgādinu arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājam, ka toreiz „Tēvzemei un Brīvībai” bija atsevišķa partija, ka „Tēvzemei un Brīvībai” kategoriski iebilda pret šāda mandāta došanu Aivaram Voveram. Pēc mana iebilduma Ministru prezidents atbalstīja manu priekšlikumu balsot, un balsojuma rezultāts bija tāds: „par” - 12, „pret” - 5, „atturas” - 1. Visas piecas „pret” balsis simtprocentīgi bija „Tēvzemei un Brīvībai” ministru balsis. To var katrs no viņiem apliecināt. Tas ir Guntars Krasts, tas ir Māris Grīnblats, tas ir Dzintars Rasnačs, tas ir Juris Viņķelis, un tas ir Vladimirs Makarovs. Tādā situācijā, protams, viņi palika mazākumā. Un to, kas ir ierakstīts protokolā, es jums tūlīt nolasīšu: „Pirmkārt, apstiprināt Latvijas-Krievijas robežjautājuma risināšanas mandātu. Otrkārt, pilnvarot komisijas starpvalstu sarunām ar Krievijas Federāciju par Latvijas-Krievijas tiesiski atzītās robežas atjaunošanu priekšsēdētāju Aivaru Voveru vest sarunas atbilstoši apstiprinātajam mandātam. Ārlietu ministrijai noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā saskaņoto parafēto līguma projektu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu. ” Kas notika turpmākajā laika gaitā? 1997. gada vasarā bija skaidrs, ka Andra Šķēles valdība atkāpjas. Un bija arī skaidrs, uz kādiem nosacījumiem tiks veidota jaunā - Guntara Krasta valdība. Bija noteikta balsojuma diena - 7. augusts. Kā redzat, 7. augusts ir minēts arī Saeimas Ārlietu komisijas sagatavotajā dokumentā. Tā ir diena, kad tika parafēts, tas ir, saskaņots un pilnvaroto pārstāvju parakstīts, šis dokuments. Pētot materiālus par valdības apstiprināšanu, nākas secināt, ka valdība tika apstiprināta 7. augustā pulksten 14. 06 ar šādu balsojumu: ar 73 balsīm „par”. Kur un kad Aivars Vovers parafēja šo dokumentu, man nav izdevies noskaidrot. Tāpat man nav izdevies noskaidrot, kas Aivaru Voveru pilnvaroja to darīt tieši tajā dienā, kad tika apstiprināta Guntara Krasta valdība. Kas viņu pilnvaroja to darīt, Guntaram Krastam, nākamajam Ministru prezidentam, to nezinot? Tas man vēl joprojām, vēl šodien, ir jautājums. Ja runājam par notikumiem, kas sekoja pēc diviem mēnešiem, tad jāteic, ka šie notikumi bija saistīti ar to, ka ārlietu ministrs iesniedza parafēto (jau parafēto - de iure parafēto) dokumentu valdībā apstiprināšanai. Bija nopietnas debates par šo jautājumu: kā šādā situācijā būtu pareizi rīkoties? Un bija ļoti precīza un spēcīga argumentācija, ka pašreizējā procesā mēs nevaram neko bremzēt, nevaram atgriezties atpakaļ, jo esam ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO un ir ļoti izšķirīgas sarunas tieši šajā sakarā. Un tika pieņemts šis formālais lēmums par to, ka tā lieta tiek akceptēta. (No zāles dep. L. Ozoliņš: „Skaļāk! Tik interesanti fakti!”) Taču „Tēvzemei un Brīvībai” vēl joprojām paliek pie tā, ka mandāts bija dots prettiesiski. Kāpēc šis mandāts tika īstenots pārejas posmā no vienas valdības uz otru, kāpēc šis mandāts tika īstenots tieši dienā, kad tika balsots par Guntara Krasta valdību, - tas ir jautājums, uz kuru vajadzētu meklēt atbildi. Uz to vajadzētu meklēt atbildi gan žurnālistiem, gan arī varbūt pat izmeklētājiem. Daudz ir runāts arī par to, kāpēc šis līgums šobrīd ir vajadzīgs (No zāles dep. L. Ozoliņš: „Nebaidies! Klāj vaļā skaļāk!”), turklāt steidzami vajadzīgs. Tas, es saprotu, ir steidzami vajadzīgs Krievijas pusei, jo Krievijas pusei Eiropas Savienība tādā gadījumā dod atvieglotu un pat bezvīzu režīmu. Tas ir vajadzīgs arī daudziem komercstruktūru pārstāvjiem, kuru sadarbība ar Krieviju jūt zināmu apgrūtinājumu. Bet vai šā iemesla dēļ mums būtu jāupurē sava tiesiskā pēctecība? Es domāju, ka mēs neupurējam savu tiesisko pēctecību un nodrošinām šo ekonomisko sadarbību arī tādā gadījumā, ja tomēr turpinām uzstāt, ka vajag vienpusējo deklarāciju. Tāds ir mans viedoklis, un tāds ir arī daudzu starptautisko tiesību speciālistu viedoklis. Savukārt tajā situācijā, ja rezultāts ir paātrināts bezvīzu režīms, mēs varam prognozēt diezgan drīzu lētāka darbaspēka masveida ieplūšanu Latvijā. Tas vēl nebūtu nekas traģisks. Taču ar šādu rezultātu mēs varam nonākt pie tā, ka šis darbaspēks ir pārsvarā krieviski runājošs un nespējīgs integrēties Latvijas valsts vidē. Ja jau cilvēki, kas šeit ir 50 gadus dzīvojuši, jūt milzīgu apgrūtinājumu integrēties Latvijas valstī, tad viņiem ir brīva izceļošanas iespēja un šādu ierobežojumu vairs nav. Taču, ja mēs kā ekonomiskās kanalizācijas sūknis uzsūknēsim šīs milzīgās lētā darbaspēka masas, tad, es domāju, mēs varam nonākt pie tā, par ko runāja iekšlietu ministrs… Tiešām, ir runa par lielu, lielu draudu - par lielu draudu mūsu nacionālajai drošībai nākotnē. Noslēgumā es gribētu minēt to, ka visi protokoli ir pieejami Normatīvo aktu informatīvās sistēmas datubāzē. Informāciju par šīm valdības sēdēm jūs varat tur sameklēt. To varēja izdarīt jebkurš žurnālists. Un vēl noslēgumā atkārtošu to, ko es minēju sākumā, kad ārlietu ministrs vēl nebija ieradies. Tagad viņš ir atnācis, un es ceru, ka viņš klausīsies. Godātais Pabrika kungs! Mēs pozitīvi vērtējam 1995. gada… 2005. gada aprīļa un maija lēmumus. Mēs pozitīvi vērtējam pievienotās vienpusējās deklarācijas politiku un piekrītam dot valdībai pilnvarojumu pievienot šo vienpusējo deklarāciju. Lai jums veicas!".
• 2007_02_01-seq56 language "lv".
• 2007_02_01-seq56 speaker Dzintars_Rasnacs-1963.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q193089.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q458.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q5319933.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q15628977.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q25931626.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q7184.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q3899540.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q511905.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q6111458.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q523755.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q4332232.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q540255.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q960031.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q16356212.
• 2007_02_01-seq56 mentions Q6436359.