Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq45> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq45 type Speech.
• 2007_02_01-seq45 number "45".
• 2007_02_01-seq45 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq45 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq45 spokenAs 37.
• 2007_02_01-seq45 spokenText "Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ar ko politikāņi atšķiras no politiķiem - valstsvīriem? Pirmie vienmēr cenšas izdabāt visiem, rūpējoties pirmām kārtām par savas partijas reitingu vai popularitāti konkrētajā brīdī. (No zāles: „Par Tautas partiju!”) Savukārt politiķi, valstsvīri ir tie, kuri nebaidās no atbildības, kuri ir gatavi pieņemt konkrētajā brīdī varbūt ne visai populārus, bet tajā pašā laikā valstij un tautai izšķirīgus lēmumus. (No zāles dep. S. Āboltiņa: „Prettiesiskus!”) Vai slēgt ar Krieviju vienošanos par okupācijas karaspēka izvešanu (šīs vienošanās rezultātā, kā jau te minēja iepriekšējais runātājs, Latvijā palika vairāki desmiti tūkstoši atvaļināto PSRS militārpersonu), - vai tas tajā brīdī bija populāri? Protams, nē! Taču mums bija jāizmanto tā vienreizējā izdevība, ko tajā brīdī vēstures rats, kurš griezās, mums piedāvāja. Un mēs spējām pieņemt šo izšķirīgo lēmumu. Un es kategorisku nepiekrītu iepriekšējam runātājam, ka nekāda prieka par šo lēmumu nevarēja būt. Mēs redzam šodien, kā ir Moldāvijā, kā ir Gruzijā, kur PSRS okupācijas karaspēks palika. Un vai šodien mēs ar Putina Krieviju - atšķirībā no Jeļcina Krievijas - varētu šādu līgumu noslēgt? Vai tas, ka Šķēles valdības laikā parlaments bija spiests pieņemt lēmumu, kas lika pensionāriem stingrāk sajozt jostas (No zāles dep. S. Āboltiņa: „Arī prettiesisks lēmums!”), bija populāri? Bet, ja mēs to nebūtu izdarījuši (No zāles dep. A. Latkovskis: „Uz pensionāru rēķina!”), tad diemžēl mūsu pensiju sistēma būtu sabrukusi tāpat, kā tā sabruka daudzās postpadomju valstīs, un sekas būtu jūtamas vēl šodien. Vai bija populāri sūtīt mūsu karavīrus uz Irāku, zinot to, ka Amerikas Savienoto Valstu argumenti nebija visai pārliecinoši? Bet tas bija nepieciešams lēmums, jo Amerikas Savienotās Valstis kā mūsu stratēģiskais partneris garantēja mūsu iestāšanos NATO. Vai tas bija kļūmīgs solis? Runājot par robežlīgumu, es negribētu, lai mēs šeit, politiķi, izliktos lielāki juristi, nekā viņi paši ir. Politiķiem, valstsvīriem ir jāmeklē un jātiecas sasniegt politiski lietderīgākais un valsts un tās pilsoņu interesēm atbilstošākais risinājums. Savukārt juristiem ir jāizvērtē, vai šis risinājums ir tiesisks. Vai līgums atrisinās visas problēmas attiecībās ar Krieviju? Protams, nē! Taču tas, neapšaubāmi, būs solis uz priekšu attiecību sakārtošanā ar Krieviju - un pirmām kārtām jau pašu robežu sakārtošanā. Vai mēs varam šodien ignorēt savus draugus, savus sabiedrotos? Zviedrijas bijušais premjerministrs un tagadējais ārlietu ministrs Karls Bilts, neapšaubāmi, ir mūsu draugs, jo viņš ir viens no tiem Rietumu valstsvīriem, kas izdarīja visvairāk gan mūsu neatkarības atjaunošanā, gan it īpaši Krievijas okupācijas armijas izvešanā. Vai mēs šodien drīkstam viņā neieklausīties? Mums šodien ir jāspēj paskatīties nedaudz tālāk par mūsu sētas priekšu. Eiropas Savienība grib stabilitāti. Ārējo robežu sakārtošana, neapšaubāmi, ir viens no šīs stabilitātes priekšnosacījumiem. Mums ir jādomā par to, lai Eiropa būtu stipra, stabila, un lai tā spētu izturēt nežēlīgajā pasaules konkurences cīņa, jo mēs redzam šodien, cik strauji attīstās Ķīna, Indija un citi pasaules reģioni. Mums ir jābūt stipriem! Protams, mēs esam daudz cietuši 20. gadsimtā. Es neesmu tajos uzskatos, ka Abrenes jautājums ir nenozīmīgs. Mani abi vectēvi piedalījās brīvības cīņās. Vienu arestēja 1941. gadā un nošāva 1942. gadā Novosibirskas cietumā. Otrs arī paspēja pabūt čekas pagrabos, un varbūt tāpēc viņš man daudz nestāstīja par savām karavīra gaitām Latvijas atbrīvošanas cīņās Latgales frontē. Šis jautājums ir nozīmīgs. Taču tajā pašā laikā mums ir jāpaskatās uz šīm lietām visas Eiropas kontekstā. 20. gadsimts ir bijis nežēlīgs pret ļoti daudzām Eiropas valstīm. Pirmajam pasaules karam beidzoties, Ungārija zaudēja trīs piektdaļas savas teritorijas un divas piektdaļas iedzīvotāju. Turklāt aiz robežām - Dienvidslāvijā, Čehoslovākijā un citās valstīs - palika vairāk nekā 3 miljoni ungāru. Ungāri zaudēja teritorijas, kurās ungāri bija absolūtā vairākumā. Vai šodien revidēsim Ungārijas robežas? Somija zaudēja 35 tūkstošus kvadrātkilometru. Tā zaudēja izeju uz Ziemeļu Ledus okeānu, tā zaudēja stratēģiski svarīgās ostas Somu jūras līča piekrastē. Un 35 tūkstoši kvadrātkilometru - tas ir vairāk nekā puse Latvijas! Taču Somija ir akceptējusi to, ka robežas šodien nav jārevidē, jo mums ir vajadzīga stabila, stipra, vienota Eiropa. Arī ārpus Eiropas Savienības… Vai Ukraina, mūsu iespējamais stratēģiskais partneris nākotnē, ir ieinteresēta Krimas jautājuma pārskatīšanā? Mēs taču zinām, ka Krimu Ukrainai ar vērienīgu žestu piešķīra 50. gados Ņikita Hruščovs. Eiropa ir ieinteresēta, lai robežu lietās, it īpaši ārējo robežu lietās, valdītu sakārtotība. Mēs esam Eiropas sastāvdaļa. Vai šodienas lēmums varētu kaut kādā veidā apdraudēt mūsu valsts pēctecību? Tas ir absurds! Man ir bijis tas gods balsot par Latvijas neatkarību 1990. gada 4. maijā (No zāles dep. J. Dobelis: „Man arī!”) un strādāt visās līdzšinējās Saeimās, un es ne brīdi nešaubos par valstiskuma pēctecību, jo visi līdzšinējie - gan Augstākās padomes, gan visu līdzšinējo Saeimu - lēmumi un likumi ir bijuši vērsti uz mūsu valstiskās nepārtrauktības nostiprināšanu. To apliecina gan 1990. gada 4. maija Deklarācija, gan 1991. gada Konstitucionālais likums, gan pilsoņu kopuma (es atkārtoju - pilsoņu kopuma!), kas ir valsts pamatu pamats, atjaunošana. Kas mums vēl šodien jāpierāda? Vai mums katru nedēļu, katru mēnesi ir jāpieņem jauna deklarācija par valstiskās neatkarības turpināšanu? Viss ir skaidrs! Visas lielākās Rietumu valstis, ieskaitot ASV, nekad nav akceptējušas Latvijas vardarbīgo iekļaušanu PSRS sastāvā. Cienījamie kolēģi! Valdības likumprojekts ir korekts, jo valdības likumprojektā ir atsauce uz visu iepriekšminēto. Cienījamie kolēģi! Valdībai robežlīgums ir jāparaksta un jānodod ratifikācijai Saeimā. Ja par tā atbilstību vai neatbilstību Satversmei radīsies šaubas, to izvērtēs mūsu konstitucionālā tiesa - Satversmes tiesa. Cienījamie kolēģi! Es lepojos ar mūsu Valsts prezidenti, kura vienmēr un it īpaši valstij izšķirīgos brīžos ir demonstrējusi valstsvīra cienīgu stāju. Cienījamie kolēģi! It īpaši vēršos pie jums, kolēģi no „Jaunā laika”, it īpaši pie jums, bijusī ārlietu ministre un nākamā Valsts prezidenta amata kandidāte! Es aicinu sekot mūsu Valsts prezidentes piemēram un pieņemt šo atbildīgo lēmumu. Es aicinu balsot „par”. Paldies, kolēģi, par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2007_02_01-seq45 language "lv".
• 2007_02_01-seq45 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q193089.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q458.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q33.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q148.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q435407.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q7184.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q796.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q212.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q9142842.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q15180.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q2498135.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q1357342.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q28.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q34.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q230.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q36704.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q33946.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q30.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q1250133.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q668.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q10957559.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q883.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q788.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q4803907.
• 2007_02_01-seq45 mentions Q35314.