Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq43> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq43 type Speech.
• 2007_02_01-seq43 number "43".
• 2007_02_01-seq43 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq43 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq43 spokenAs 40.
• 2007_02_01-seq43 spokenText "Augsti godātie premjera un Saeimas priekšsēdētāja kungi! Cienītie kolēģi! Mēs te esam saņēmuši informāciju, ka mūsos ļoti nopietni šodien klausīsies Latvijā un arī ārpus mūsu valsts robežām, ka vērtēs katru mūsu pateikto vārdu. Nu tad mēģināsim izteikties ļoti skaidri un saprotami un paudīsim skaidri savu attieksmi. Nejauksim mūsu valsts nepieciešamību slēgt svarīgus līgumus ar mūsu attieksmi pret mūsu valsti! Man liekas, ka mēs esam aizgājuši par tālu uz vienu pusi un esam aizmirsuši otru. Latvijai ir nolaupīta zeme. Ir nolaupīti aptuveni 2% no mūsu teritorijas. Visrupjākajā veidā. Un tagad ir jāpasaka skaidri, kā mēs izturamies pret laupīšanu. Kurš tad bija tas nolaupītājs? PSRS! Šodien tā ir politisks mironis, bet ir šā miroņa tiesību pārmantotāja - Krievija. Un es ļoti negribētu, ka man būtu jāatceras ievērojamā norvēģu dramaturga Henrika Ibsena teiktais „Pērā Gintā”: „Mans tēvs bija zaglis, un jāzog ir dēlam. ” (No zāles dep. Dz. Ābiķis: „Mans tēvs bija jātnieks, es jātnieka dēls!”) Tā, lūk! Un tā - kā tad mēs tikām pie savas teritorijas? Arī par to vajadzētu skaidri izteikties. To mums neuzdāvināja. Tās bija 1918. -1920. gada brīvības cīņas, kuru sākumā Latvijas armijā bija daži simti karavīru, bet beigās Latvijas armijā bija 75 tūkstoši latviešu karavīru. Cīņas notika divās frontēs, un tāpēc 1920. gada 11. augustā noslēgtais līgums starp Latviju un Krieviju ir pārāk vērtīgs dokuments, lai to neatcerētos, un tā 3. pantā tiešām ir runa par valsts robežu un ir runa par mūžīgiem laikiem. Maz ir izskanējis vēl viens līgums - un nu jau tas ir starp Latviju un PSRS -, kurš parakstīts 1932. gada 5. februārī un kurā teikts, ka ir jānodibina starpvalstu tiesiskās attiecības un ir jābalstās uz 1920. gada līguma. Kāpēc par to neviens nerunā? Te visu laiku skan - „mūžīgie laiki”. Vienā līgumā ir mūžīgie laiki, citā… Šodien arī kaut kas līdzīgs skan: skats uz nākotni un tā tālāk. Mūžīgie laiki kādreiz beidzas. 1940. gada 17. jūnijā beidzās mūžīgie laiki. Un kas iestājās? Okupācija! Tāds vārdiņš, kas daudziem nepatīk. Diemžēl daudziem tas nepatīk arī šeit - tiem, kuri ir Latvijā, un vēl dažiem tādiem, kuri sevi sauc par vēsturniekiem, arī tas nepatīk. Bija aizdomājušies pat tik tālu, ka vēlējās no atceres dienu saraksta izņemt ārā 17. jūniju. Tātad tā klanīšanās jau ir dažādos līmeņos. Bet mums šī ir atceres diena, un to lai jebkura pasaules valsts zina! 17. jūnijs - Latvijas Republikas okupācijas diena. Šī diena tur ir tāpēc, ka šeit, Saeimā, ir deputāti, kuri par to nobalsoja savā laikā. Un kas tad notika tālāk - vecos laikos? Otrā pasaules kara laikā (uzsveru - Otrā pasaules kara laikā!) nezin kāpēc okupācijas režīma pārstāvji, tā sauktā Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija pārstāvji, sadomāja sazvanīties cits ar citu un aptaujas kārtībā izlēma: „Jā, nu atdosim kaut ko Krievijai!” Tā mierīgi. Vēl latviešu leģionāri nebija izcīnījuši kaujas pie Mores, atvairot sarkanarmiešu tankus; vēl nebija beidzis savas cīņas jaunizveidotais Kurzemes cietoksnis, vēl viss bija priekšā, bet 1944. gada augustā jau atradās mums daži malači, daži pat latviski kaut ko prata. Tātad - kur tad ir tas pamatojums? Kāpēc mēs to nevaram uzsvērt starptautiski, ka tā tas ir bijis? Cik starptautiski par to ir runāts? Kurš mūsu ievērojams ārlietu speciālists par to ir runājis starptautiski? Par laupīšanu un par to, ka kaut kas ir pievākts vienkārši. Tās nav teritoriālas pretenzijas, piedošanu, lūdzu. Ja jums kaut ko nozog un jūs gribat dabūt to atpakaļ, vai tad sauksim to par pretenzijām? Tāds jautājums tomēr parādās: kas notika teritorijā, kura tika atdota Krievijai savulaik? Tas pats, kas visur citur: deportācijas, slepkavošanas, īpašuma pievākšanas un tā tālāk. Paskatieties, lūdzu, kas šodien notiek Abrenē un tajos sešos pagastos! Cik tur ir palicis no tiem iedzīvotājiem, Latvijas Republikas pilsoņiem, kas tur dzīvoja pirms Otrā pasaules kara? Vai par to ir jārunā vai nav jārunā? Klusēsim par to visu? Nolieksim galvu un gaidīsim, ko mums teiks viens otrs onkulītis vai tantiņa? Varbūt drīzāk neklusēsim! Redziet, vai tad tiešām tas nav skaidrs: ir mazas valstis un lielas valstis, un ir lepnas valstis un ne sevišķi lepnas valstis. Un, man šķiet, jo vairāk kāds lokās, jo viņu vairāk loka, jo viņam jau mugura tad ir piemērota priekš locīšanas. Starptautiskā sabiedrība ciena… Ko tad viņa ciena? Tikai tās valstis, kurām kaut kas ir: vai nu armija liela, vai ieroči, vai bagātīgas derīgo izrakteņu krātuves. Un vēl rēķinās ar dažām valstīm, kas ir spējīgas skaidri pateikt savu nostāju, vismaz tajās ieklausās. Tagad daži vārdi par tiem, ar kuriem te mēs vēlamies slēgt līgumu un kuri šodien saimnieko Abrenē un sešos pagastos, - par Krieviju, tā saukto PSRS tiesību pārmantotāju. PSRS tiesību pārmantotāja šodien izskatās apmēram tāda kā vienā anekdotē par finansistu, kurš teica: „Divreiz divi būs tik, cik būs vajadzīgs dotajā brīdī. ” Tad, kad vajag Krievijai, tad viņa atceras PSRS laikus; kad viņai tas nav izdevīgi, tad viņa par to nerunā. Un tāpēc man ir nožēlojami klausīties tādas runas: „Noslēgsim līgumu, tad tur būs drošas investīcijas un vēl nezin kas…” Draugi mīļie! Krievijā kniebj nost visus, kas tur nepatīk, vietējos. Vai tad jūs domājat, ka citus viņi žēlos? Parēķiniet, cik ir Krievijā dzīvību zaudējušu Domes deputātu, ievērojamu žurnālistu, ievērojamu politiķu, rakstnieku, gubernatoru! Nerunāsim par tiem nabaga ārzemniekiem - tos tur sit nost bez savas jēgas. Un neviens neuztraucas! Nupat, nesen, biju Strasbūrā, kur Pārraudzības komitejas sēdē klausījos, ko runā par Krievijas un Gruzijas attiecībām. Un tieši tajā rītā bija noslepkavots kārtējais gruzīns Krievijā - tikai tāpēc, ka viņš pa mobilo tālruni runāja gruzīnu valodā. Un ziniet, ko teica Kosačova kungs, jums pazīstamais Krievijas politiķis? Viņš teica tā: „Nu, bet ko var darīt! Mums katru dienu kādu sit nost. Nu, šoreiz trāpījās gruzīns…” Saprotiet, lūk, tāda ir attieksme no varas augstāko pārstāvju puses! Un mēs te domājam, ka nu šis līgums mums te kaut ko briesmīgi stiprinās! Varbūt der vēl vienreiz atgādināt, kas notiek Piedņestrā? Cik Krievijas pilsoņu dzīvo Abhāzijā? Šķiet, krietni vairāk tur ir Krievijas pilsoņu nekā Gruzijas pilsoņu. Varbūt pieminēsim arī Dienvidosetiju? Nemaz nerunāsim par Čečeniju? Gruziju mēs mīlam un atbalstām, bet cik mēs sakām Krievijai to, ko Krievija ir nodarījusi Gruzijai? Un, lūk, tāpēc šādā gaisotnē vairāk ir jārunā par šo attieksmi. Tā ir otra lieta, par ko ir jārunā. Viena lieta ir līguma slēgšana, viss tas, kas ir vajadzīgs tīri tehniski. Otra lieta ir mūsu attieksmes paušana, kura nedrīkst būt vienaldzīga, it kā nekas nebūtu noticis. Ko jūs te tagad lielāties ar to Krievijas armijas izvešanu? Varbūt jums atgādināt, cik desmitiem tūkstošu Krievijas armijas karavīru palika šeit, Latvijā? Tikai noņēma tos mundierus nost. Šeit, Latvijā, izformējās kara daļas uz vietas, neviens viņus vairs nebija spējīgs izkontrolēt. Pat līgumā tas ir iekšā, ka var šeit palikt. Cik militāro pensionāru šeit nedzīvo, visādu kara varoņu?! Tātad nekādu briesmīgu prieku par to armijas izvešanu nevajadzētu te paust, jo faktiski viņi tepat vien ir. Viņi tepat vien ir! Un būs vēl ļoti ilgi. Diemžēl! Pamēģiniet viņiem iemācīt latviešu valodu! Gandrīz vai tāda tieksme - novilkt kaut kādu svītru pāri pagātnei. Bet kā tad ir ar to holokaustu? Starptautiskā sabiedrība nosoda to. Ir valstis, kur par holokausta noliegšanu ir kriminālatbildība. Tātad arī par citiem līdzīgiem noziegumiem ir jābūt šādai atbildībai. Un pirmām kārtām tā ir okupācija. Un tāpēc es jums te vienas - tikai vienas - valsts attieksmi pret to, kas ir noticis, gribētu citēt. Redziet, te ir izskanējusi runa, ka mūs atzinušas pēc mūsu neatkarības atjaunošanas daudzas pasaules valstis (runa ir par esošo teritoriju). Nebija tā! Man vienkārši laika trūkuma dēļ negribas daudzus dokumentus citēt. Nepaspēšu. Citēšu tikai vienu. To, ko Beļģijas ārlietu ministrs ir teicis Briselē: „Beļģijai nav no jauna jāpārskata Baltijas valstu atzīšanas jautājums, jo tas iekļaujas šo valstu 20. gadu atzīšanas aktu pārmantojamībā. ” Vai nav skaidri pateikts?! Tā ka teikt, ka mūs atzina EDSO… Par EDSO… Jā, vēl dažus vārdus par EDSO. Kas tad bija EDSO? Un kas bija Helsinku šis te… viss tas 1975. gada līgums? Visvairāk tas bija PSRS interesēs. Un varbūt atgādināt jums to, kas ir noticis pēc 1975. gada? Nu, tā - atsvaidzināsim vēsturisko atmiņu! Kur ir PSRS? Tur jau 1975. gadā tika runāts par robežu negrozāmību. Kā tad ir ar PSRS robežām? Kā ir ar Dienvidslāvijas robežām? Ko? Cik daudz jaunu valstu nav dibināts pēc 1975. gada? Vispār sašķīda visa Dienvidslāvija. Kur palikusi Deutsche Demokratische Republik jeb Vācijas Demokrātiskā Republika? Kur tā ir? Kāda te EDSO, kādi Helsinki? Mēs varam pievienoties. . . Ļoti skaisti! Bet atgādināšu vienmēr, ka ir likuma gars un likuma burts. Un tāpēc maiņas būs. Jā, es saprotu, ka šodien nevar visu līdz galam atrisināt. To arī neviens neprasa. Bet iet ar šitādu kalnu un cerēt, ka Krievija te diezin ko dos un dāvinās. . . Nu, es esmu pret to. Un tāpēc mēs vienkārši uzskatām, ka šīs sarunas ir tikai sākušās. Šāda veida sarunas. Ļoti nopietnas sarunas. Starptautiskā sabiedrība mūs par to varbūt paslavēs, runās par Latvijas ierosmēm. Bet, ja jau mēs esam tajās organizācijās, tad, lūdzu, paaicināsim arī šo organizāciju pārstāvjus juristus, lai viņi arī nedaudz pastāsta mums, kā viņi vērtē to visu, kas ir 20. gadu simtenī noticis! Tāpēc neņemiet ļaunā! Mana attieksme ir nemainīga daudzu gadu garumā un arī tagad paliek tāda: laupītājam nemitīgi ir jāatgādina par to, ka viņš ir laupītājs. Paldies.".
• 2007_02_01-seq43 language "lv".
• 2007_02_01-seq43 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q39731.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q31.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q183.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q15180.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q81299.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q230.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q36704.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q9005.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q1191011.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q1757.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q23427.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q193159.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q4109067.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q16957.
• 2007_02_01-seq43 mentions Q36661.