Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq4> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq4 type Speech.
• 2007_02_01-seq4 number "4".
• 2007_02_01-seq4 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq4 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq4 spokenAs 40.
• 2007_02_01-seq4 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Šodien paredzētas plašākas debates par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Ārlietu komisija ir piedāvājusi savu variantu, kas, nododot komisijām, saņēmis lielu atbalstu no vairākām valdošās koalīcijas partijām un arī no kreisās opozīcijas partijām. Tomēr apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti vēlas pievērst uzmanību tam, ka šajā jautājumā ir un var būt arī cits viedoklis. Protams, diskutējot par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, ļoti daudz tiek diskutēts par visām niansēm, kas saistītas ar robežlīguma atbilstību Satversmei. Vai par to ir vai nav nepieciešama tautas nobalsošana? Par to ir izteikušies daudzi tiesību zinātnes speciālisti. Pieminēsim kaut vai profesoru Dišleru un profesoru Lēberu, kas uzskata, ka tādā vai citādā veidā Satversmes 3. panta aizskaršana vienmēr ir saistīta ar tautas nobalsošanu un robežas grozīšana tādēļ ir ļoti komplicēta un demokrātiska procedūra. Līdzīgu viedokli 1992. gada janvārī Augstākās padomes lēmumā „Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu” ir izteikuši Augstākās padomes deputāti, no kuriem daļa sēž arī šeit, zālē, un varēs balsot šodien. Protams, varam secināt, ka šajā jautājumā nav galīga viedokļa. Procedūras ir sarežģītas, bet tas jautājums tomēr ir pakārtots vairākiem citiem, kurus tomēr būtu vērts īsumā pieminēt. Pirmkārt, bieži izskanējušas domas par to, vai ir vai nav teritoriālas pretenzijas. Šeit var būt atbilde tikai viena. Kuru robežlīniju mēs uzskatām par būtisku? To, kura 1920. gadā tiesiski ir noteikta un kuru Krievija ir pārkāpusi (precīzāk sakot, pārkāpusi ir PSRS)? Vai arī par tiesisku uzskatām PSRS varas iestāžu noteikto līniju starp Latvijas PSR un Krievijas Federāciju, kura tika novilkta ar dažu PSRS varas iestāžu svētību 1944. un 1946. gadā un kurai, protams, nav nekādas starptautiski tiesiskas aizsardzības? Neapšaubāmi, tas skaidri parāda to, ka Krievijai ir teritoriālas pretenzijas pret Latviju. Latvijai šādu pretenziju nav, un Latvijai nebūtu jāatsakās no šīs pozīcijas, kas mums ir labvēlīga. Bieži vien ir tieši otrādi - dažādi Latvijas politiķi vai eksperti nevilšus pieņem PSRS viedokli par robežjautājumu un tad sāk taisnoties, ka Latvijai neesot nekādu teritoriālu pretenziju, un, lai šo lietu izgaisinātu, pamato tā, ka, lūk, tāpēc Latvija grib slēgt jaunu līgumu, kas šīs teritoriālās pretenzijas it kā atceltu. Šāda pozīcija ir vairāk nekā absurda. Būtībā tā ir pašas Krievijas pozīcija, kas gluži nevilšus ienākusi šeit - Latvijā. Bieži vien jauna robežlīguma noslēgšanu pamato ar neiespējamību atgūt Abreni. Arī tas ir pilnīgi nepieļaujams arguments. Tas būtu apmēram tas pats, ja Latvijas valsts pilnvarotie pārstāvji ārzemēs Latvijas okupācijas laikā būtu atteikušies no Latvijas neatkarības atjaunošanas tālākā nākotnē ar argumentu, ka tas neesot iespējams, jo PSRS nekad to nepieļaus. Un tiešām tā arī likās, ka nekad nepieļaus, bet apstākļi mainījās. Tā ka nevajag jau priekšlaicīgi no kaut kā atteikties. Būtu jāpiezīmē arī tas, ka jautājums par robežlīgumu un Abreni nekādā gadījumā nav jaucams ar jautājumu par Abrenes ekonomisko lietderību Latvijai šodien un par Abrenes iedzīvotāju etnisko sastāvu šodien, kas, protams, ir mainījies tieši Latvijas okupācijas gaitā, kuras sekas jau mēs tieši vēlamies novērst, nevis, gluži otrādi, priecāties, ka tās ir tik sliktas, ka to dēļ Abrene nebūtu nekad jāatgūst. Tātad tiek lietota vesela virkne nepieļaujamu argumentu, taču mēs vēlamies pievērst uzmanību tam, ka pats būtiskākais jautājums ir cits, nevis šie iepriekš minētie: vai līgums ir nepieciešams, un vai tā noslēgšana ir neatliekama? Mēs esam pret nepamatotu un sasteigtu līguma slēgšanu, kas tādā vai citādā veidā traucētu okupācijas seku novēršanu tuvākā vai tālākā nākotnē. Atteikšanās no vienu okupācijas seku novēršanas (un šajā gadījumā - no Latvijas teritorijas daļas aneksijas) radīs problēmas arī ar citu okupācijas seku novēršanu vai jebkādu materiāla vai cita rakstura pretenziju izvirzīšanu tālākā nākotnē, kad Latvijai būs lielākas iespējas to darīt. Neapšaubāmi, ka Krievija to izmantos. Pievērsīsim uzmanību tam, ka Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja vēl neizbeidza tā saucamās Petropavlovska lietas (par Latvijas pilsonības atteikumu) skatīšanu un pat runā, ka it kā kārtējo reizi skatīs nepilsoņu jautājumu! Tas fakts ir klasisks piemērs tam, ka katrs Latvijas vājums vai nenoteiktība tiek izmantota, lai atkal revidētu tos vai citus jautājumus, pirmām kārtām - Latvijas valstī noteikto pilsonības iegūšanas kārtību un valsts valodas politiku. Ja valdība ir gatava atteikties no vienpusējās deklarācijas (kaut gan arī tā nebija nekāds brīnumlīdzeklis, tajā tomēr bija atrunātas vairākas būtiskas lietas, kas skar 1920. gada Miera līgumu un Latvijas okupāciju), tad Saeimai nav jāatsakās no mēģinājuma šo situāciju labot. Un mēs šajā sakarībā piedāvājam savu risinājumu…".
• 2007_02_01-seq4 language "lv".
• 2007_02_01-seq4 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2007_02_01-seq4 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq4 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq4 mentions Q193089.
• 2007_02_01-seq4 mentions Q8889.
• 2007_02_01-seq4 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq4 mentions Q15180.
• 2007_02_01-seq4 mentions Q3899540.
• 2007_02_01-seq4 mentions Q488379.