Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq24> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq24 type Speech.
• 2007_02_01-seq24 number "24".
• 2007_02_01-seq24 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq24 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq24 spokenAs 139.
• 2007_02_01-seq24 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Šodien izskatīšanai ir iesniegts valdības sagatavotais likumprojekts „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”. Atļaujiet man pirms debatēm ievadā teikt dažus vārdus par izskatāmo likumprojektu. Vispirms par to, kā varētu raksturot šo likumprojektu. Koalīcijas šodien ierosinātā diskusija faktiski ir otrais mēģinājums pēdējo desmit gadu laikā pielikt punktu 1990. gada rudenī Andreja Krastiņa vadībā uzsāktajam, bet 1997. gada 9. decembrī Guntara Krasta valdības parafētajam robežlīguma projektam. Tas ir politiķu piedāvājums sabiedrībai par ceļiem, kuri būtu ejami, lai nonāktu pie konkrēta risinājuma robežlīguma noslēgšanā ar Krieviju. Pēc koalīcijas dalībnieku domām, piedāvātais risinājums ir konstitucionāls un demokrātisks veids, kā to izdarīt. Diemžēl nekādus citus priekšlikumus par izskatāmo likumprojektu pagājušo divu nedēļu laikā Ārlietu komisija nav saņēmusi. Sagatavotais pilnvarojuma likumprojekts ļaus mums noskaidrot pirms dažiem mēnešiem ievēlētā likumdevēja attieksmi, iespējams, ratifikācijas kontekstā pret sen iepriekš parafētu starpvalstu līgumprojektu, kā arī nodrošinās plašu sabiedrības līdzdalību lemšanā, dodot iespēju jebkuram Latvijas pilsonim Satversmes noteiktajā kārtībā vai nu ar masu saziņas līdzekļu starpniecību, vai ar iesniegumu Satversmes tiesā, vai ar parakstu vākšanu referendumam par izskatāmo likumprojektu paust savu attieksmi. Izskatāmais likumprojekts ar tajā iekļauto atsauci uz 1991. gada 21. augusta Latvijas Republikas Augstākajā padomē pieņemto Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu neietekmē Latvijas pēctecību. Tas neatceļ, neaizvieto un neizslēdz nevienu Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Saeimas pieņemto lēmumu vai likumu. Likumprojekta pieņemšana vai noraidīšana būs vienīgi tālākās rīcības mandāts valdībai. Likumprojektā ietvertā atsauce uz Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu ļauj cerēt, ka arī otrai līgumslēdzējai pusei tā būs pieņemama, jo tieši uz Latvijas Republikas Konstitucionālā likuma pamata Krievija savulaik atzina Latvijas Republikas neatkarību. Manuprāt, nozīmīgi ir arī tas, ka likumprojekta konstrukcija neierobežo nevienu no līgumslēdzējām pusēm to vēstures traktējuma ziņā. Ir skaidrs, ka Latvijai ir un paliks atšķirīgs viedoklis par to, kas un kā pagājušajā gadsimtā notika ar mūsu neatkarību. Acīmredzot šajā jomā būs vajadzīgs laiks un ļoti nopietns darbs, lai nonāktu pie vienāda faktu traktējuma. Mani, piemēram, vakar raidījumā „Kas notiek Latvijā?” ļoti izbrīnīja Pelkausa kunga citētais Latvijas vēstures izklāsta fragments no kādas Krievijā izdotas grāmatas. Ja jau 90. gados notikušā PSRS Tautas deputātu kongresa atzinums par Ribentropa-Molotova paktu ar visiem tā slepenajiem protokoliem, tā eksistenci ir aizmirsts, tad, godīgi sakot, nav ko brīnīties, ka daži vēsturnieki ir piemirsuši divdesmit divus mēnešus garo Staļina un Hitlera tā saukto mīlestības periodu, kura laikā tika okupētas četrpadsmit Eiropas valstis. Acīmredzot atšķirīga faktu traktēšana mums vienkārši ir jāpieņem zināšanai un mūsu skolās jāmāca sava vēsture. Tā ir jāpēta un starptautiski jāpopularizē. Un pēdējais. Sagatavotais likumprojekts norāda uz politiskās gribas un prāta esamību Latvijas Saeimā un Latvijas valdībā, kā arī uz vēlmi robežlīguma jautājumu atrisināt politiski. Politiķiem, kuri šā robežlīguma sakarā gatavojas runāt par to, ka laiks ir mūsu pusē, ka nezināmā nākotnē Krievija pati sapratīs, ka Abrene mums ir jāatdod, gribu pateikt tikai to, ka politikā automātiskums ir iluzora parādība. Par starptautisko attiecību subjektiem kļūst tikai tie, kuri ar savu gribu un varēšanu veido starptautiskās savstarpējās attiecības. Turklāt veido ar prātu! Gribu uzsvērt, ka jebkuras rīcības pamatā ir griba un prāts. „Prāts bez gribas ir bezvērtīgs, griba bez prāta ir bīstama,” tā savulaik teicis karavadonis ģenerālpulkvedis Zēkts. Kāpēc šis likumprojekts būtu atbalstāms? Arī šajā sakarā gribētu minēt dažus argumentus. Vispirms jau tāpēc, ka tikai ar sakārtotu valsts robežu valsts pilnvērtīgi iegūst neatkarību no ārpasaules, iegūst pilnvērtīgu politisko vienotību. Sakārtota robeža ir valsts drošība, bet atvērta, nesakārtota robeža ir pretmets tam - atkarība. Arī mums ir vajadzīga de iure sakārtota robeža. Otrais. Likumprojekts būtu atbalstāms arī tāpēc, ka 1991. gada 10. septembrī, Latvijai iestājoties EDSO, Latvija ir uzņēmusies Helsinku Nobeiguma aktā paredzētās saistības. Un tās ir - atturēties no prasībām grozīt Otrā pasaules kara rezultātā tapušās robežas, jebkuras izmaiņas tajās panākot tikai miermīlīgu sarunu ceļā. Dalība šajā organizācijā nav atcēlusi 1920. gada Miera līgumu, bet dalība šajā organizācijā uzliek mums pienākumu kārtot robežlīguma jautājumus atbilstoši EDSO principiem. Trešais. Likumprojekts būtu jāpieņem arī tāpēc, ka, piesakot savu dalību Eiropas Savienībā un NATO, valsts augstākās amatpersonas un diplomāti daudzkārt tika solījuši starptautiskajai sabiedrībai parakstīt parafēto robežlīgumu. Neizlēmība tagad risināt šo robežlīguma jautājumu, manuprāt, radītu neizpratni par mums - Latvijas politiķiem. Gribam mēs to vai negribam, bet mums nāktos skaidrot, vai mēs gribēdami nevaram parakstīt šo līgumu vai varēdami negribam. Nopietni runājot, Eiropas Savienībā aizvien uzskatāmāk aktualizējas nepieciešamība pēc Eiropas Savienības koordinētas kopējās politikas iepretim Krievijai, kas mūsu gadījumā rada papildu jautājumus par mūsu solījumu pildīšanu. Ceturtais. Likumprojekts būtu atbalstāms arī tāpēc, lai noņemtu iekšpolitisko spriedzi saistībā ar šo jautājumu un ļautu mums pilnībā koncentrēties, piemēram, uz Latvijas interešu aizstāvību Eiropas Savienības iekšienē. Pēc savas dabas piedāvātais likumprojekts un skatāmais jautājums taču ir nacionāla rakstura jautājums, kurš pēc savas nozīmes sniedzas tālu ārpus katras atsevišķās Saeimā pārstāvētās vai nepārstāvētās partijas ietvariem. Turklāt, godājamie kolēģi, man liekas, ka šoreiz šis jau nu ir tas jautājums, kuru izlemjot, mēs nedrīkstētu domāt par izdabāšanu vēlētājiem, kā mēs to šad un tad darām, bet mums vajadzētu lemt pēc būtības - tā, kā ir svarīgāk Latvijai, domājot ilgtermiņā. No kā baidīties mums taču nav. Mēs taču esam NATO, mēs esam Eiropas Savienībā. Un kur ir teikts, ka deputātam vienmēr ir jābalso tā, kā tobrīd liekas populāri? Piektais. Esam pārliecinājušies, ka savi mājasdarbi mums ir jādara pašiem, ka neviens mūsu vietā tos nenāks darīt un nedarīs. Ir sagruvis, piemēram, mīts, ka pēc mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā visas Eiropas Savienības valstis tagad nāks mums palīgā un mūsu vietā atrisinās robežas jautājumus. Tāpēc gribu aicināt jūs: sakoncentrēsim gribu un lemsim paši! Es aicinu atbalstīt likumprojektu un komisijas vārdā lūdzu piešķirt tam steidzamību un otrajā lasījumā skatīt to 8. februārī. Paldies.".
• 2007_02_01-seq24 language "lv".
• 2007_02_01-seq24 speaker Andris_Berzins-1951.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q193089.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q458.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q7184.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q15180.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q2498135.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q43070.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q81299.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q1757.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q523755.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q16351278.
• 2007_02_01-seq24 mentions Q6436359.