Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq124> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq124 type Speech.
• 2007_02_01-seq124 number "124".
• 2007_02_01-seq124 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq124 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq124 spokenAs 5.
• 2007_02_01-seq124 spokenText "Godātie klātesošie! Kalvīša kungs! Mēs šodien vērtējam līgumu, ko Latvija grasās parakstīt ar Krieviju. Vērtējam līgumu, ko Kalvīša valdība grasās parakstīt ar Krievijas valdību, nevis likumu, ko šodien grasāmies pieņemt pēc Kalvīša kunga ierosinājuma! Jo šim likumam ir sekundāra nozīme. Galvenais diskusiju objekts šodien ir līgums, kādu Latvijas valdība grasās slēgt ar Krieviju. Un līdz ar to mums tas ir arī jāvērtē kā līgums. Un jāvērtē šā līguma tiesiskie aspekti un lietderības aspekti. Pie tiesiskajiem aspektiem pieder tādas lietas kā, piemēram, tā saucamā „mazā druka” - tas, ka mēs, slēdzot šo līgumu, neparakstāmies zem kaut kā tāda, zem kā mēs varbūt nemaz negribam un neesam domājuši parakstīties; ka mēs nepiekrītam kaut kam tādam, kam īstenībā nemaz neesam gribējuši piekrist, un ka neatsakāmies no kaut kā tāda, no kā mēs īstenībā nemaz neesam gribējuši atteikties. Un, lai izvērtētu šādus līguma tiesiskos aspektus (nevis lietderības aspektus, jo par lietderības aspektiem mēs varam vairāk vai mazāk paši spriest, ko mēs gribam!), šos tiesiskos aspektus tomēr labāk ir uzdot izvērtēt juristiem, profesionāļiem, šinī gadījumā - starptautisko tiesību ekspertiem un speciālistiem. Un jāteic, ka Latvijai, dažādām Latvijas valdībām ir bēdīga pieredze šajā jomā. Nevienu nevainojot (pasarg Dievs mūsu kaimiņus!), atgādināšu, ka dažas mūsu valdības un ierēdņi un politiķi sākotnējā posmā pieļāva it kā nenozīmīgu kļūdu attiecībās ar Lietuvu, runājot par mūsu jūras robežu. It kā neliels pārpratums, kļūda, un tad vēl dažas kļūdas, un rezultāts ir tas, ka mēs arvien vēl nevaram atrisināt jautājumu par jūras robežu ar Lietuvu. Līdzīgi mēs vienu dienu pēkšņi pamostamies un izlasām avīzēs, ka mums vairs nepieder, tas ir, mūsu jūras teritorijai vairs nepieder, bezmaz vai puse Rīgas jūras līča. Un igauņi vienā mierā paziņo, ka viņi savu taisnību ir gatavi prezentēt arī starptautiskajā tiesā. Un viņiem acīmredzot ir taisnība, jo viņi ir konsultējušies ar atbilstošiem ekspertiem. Mēs to esam nogulējuši. Šinī gadījumā juristi, kuri patlaban konsultē valdību un it kā dod padomu pašlaik strauji virzīties uz priekšu ar Vovera kunga parafētā līguma noslēgšanu ar Krievijai izdevīgiem nosacījumiem… īstenībā šie juristi, šķiet, maina savu viedokli uz diametrāli pretējo pusi aptuveni reizi gadā vai arī šobrīd daudznozīmīgi klusē, aizkulisēs dodami signālus, ka īstenībā nebūt nepiekrīt valdības piedāvātajam variantam un visam tam, kas tajā tiek teikts. Nav īsti skaidrs (lai neteiktu vairāk) arī jautājums par līguma atbilstību Satversmei. Vēl vairāk! Kā jums šodien apliecināja lielāka daļa juristu, tad viņi uzskata, ka šeit ir nopietnas problēmas ar Latvijas Satversmi. Pilnīgi noteikti šeit ir problēmas ar Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu, ar 4. maija deklarāciju par neatkarības atjaunošanu, kuras 9. pants skaidri un gaiši uzdod visām Latvijas valdībām (toreizējai un tagadējai) Latvijas Republikas attiecības ar PSRS un vēlāk arī ar Krieviju veidot uz joprojām spēkā esošā 1920. gada 11. augusta Miera līguma pamata. Un, kā šodien apliecināja Rasnača kungs, tad arī Vovera kungs savā laikā, šķiet, ir diezgan brīvi interpretējis valdības doto pilnvarojumu. Tātad šāda mums ir situācija šobrīd tieši ar līguma tiesisko pamatu. Te jāpaskaidro, ka vienīgais gadījums, kad valdība patiešām mēģināja ņemt vērā starptautiski pieredzējušu ekspertu padomu, kā atrisināt šo problēmu, kā novērst līguma projektā diemžēl esošās konstitucionālās problēmas, kā neparakstīties zem tā, zem kā mēs īstenībā negribam parakstīties… Šis variants bija skaidri un gaiši piedāvāts un starptautiskajā praksē praktizēts: pievienot vienpusēju deklarāciju, ko arī Kalvīša kunga iepriekšējā valdība mēģināja īstenot, bet, jāsaka, diemžēl neprofesionāli un neveiksmīgi. Pirmām kārtām par šo deklarāciju priekšlaicīgi tika izbazūnēts presei, un arī netika brīdināti pa diplomātiskajiem kanāliem mūsu partneri par šāda risinājuma gaitu. Nu un visa iepriekš teiktā rezultātā tas deva iespēju otrai pusei attiecīgi noreaģēt un atteikties no līguma parakstīšanas. Tas diemžēl bija neveiksmīgs ekspertu piedāvātā risinājuma īstenošanas variants. Nu tad ir jāmeklē citi varianti, kā novērst konstitucionālās problēmas, kā novērst citas tiesiskās problēmas, kā parakstīt abām pusēm izdevīgu robežlīgumu ar Krieviju, ja reiz šis variants ir izgāzts, vai arī tas varbūt ir jāmodificē. Tomēr katrā ziņā tas ir valdības uzdevums - atrast šo risinājumu. Šodien piedāvātais likums nav tāds risinājums. Paskaidrošu - kāpēc. Tāpēc, ka ir galīgi vienalga, ar kādu motivāciju, ar kādu likumu vai ar kādiem likumiem mēs uzdodam valdībai parakstīt līgumu. Svarīgs ir tikai tas līgums, kuru valdība parakstīs. Un šinī gadījumā ir ļoti svarīgi, vai līgumam klāt būs pievienota deklarācija vai kāds cits līdzīgs akts vai nebūs. Ja kaut kas tiek pievienots līgumam, kaut arī vienpusēji, tad tas ar šo līgumu veido neizjaucamu un neatņemamu kopumu. Ja šāda deklarācija netiek pievienota, tad tādā gadījumā tās vienkārši nav. Vēl muļķīgākā situācijā mēs esam nonākuši tāpēc, ka reiz mēs, kā jau es teicu, neveiksmīgi šo deklarācijas variantu mēģinājām pievienot, un šis līgums acīmredzot nepietiekamas ieklausīšanās ekspertu padomos dēļ un valdības profesionālisma trūkuma dēļ tika izgāzts, jo eksperti toreiz ļoti labi piedāvāja tieši precīzu risinājumu, kā šo deklarāciju var pievienot tā, lai nedotu pretējai pusei iespēju atteikties. Un tagad paskatīsimies, kas tad īsti ir pateikts šajā deklarācijā, kuru Krievija ir ļoti labi uztvērusi un sapratusi, ka tā viņiem nav īsti apmierinoša un tāpēc noraidījusi. Kāpēc Krievija to ir noraidījusi, un kas tad šādā deklarācijā ir pateikts tik svarīgs? Nu tur ir svarīgas faktiski tikai divas lietas: pirmā ir tā, ka Latvija paziņo, deklarē, ka ar šā līguma 1. pantu tā saprot atbilstoši pielikumiem dokumentēto un tehniski aprakstīto de facto funkcionējošo robežlīniju, bet nevis starptautiskos līgumos atzītu un pastāvošu robežu. Un otra. Latvija vienpusēji deklarē, ka šis līgums nemazina un neatņem Latvijas valstij un tās pilsoņiem starptautiskajās tiesībās, tajā skaitā 1920. gada 11. augusta Miera līgumā atbilstoši starptautiskajām tiesībām Latvijas noteiktās tiesības un prasības. Tātad Latvija ar šo atrunu paturētu sev šādas tiesības. Un tieši tas nepārprotami ir nepieņemams Krievijai, bet nu tas ir vajadzīgs un pieņemams mums. Mēs gribam slēgt šādu līgumu. Tagad, ja mēs šo deklarāciju atsaucam un līgumu parakstām bez šīs deklarācijas, vai to nevar iztulkot īstenībā taisni pretēji - tā, ka līdz ar to Latvija atsakās no savām starptautiskajās tiesībās noteiktajām prasībām un iespējām nākotnē. Un es izsakos ļoti piesardzīgi, lai manu šodienas uzstāšanos nevarētu izmantot pret Latvijas valsti eventuālajā tiesvedībā nākotnē, ka pastāv iespēja šo traktēt tādā veidā, ka mēs esam atteikušies no kaut kā, nevis - taisni pretēji! - ka mēs gribējām šīs tiesības pieteikt, paturēt. Lūk, daži no līguma tiesiskajiem aspektiem un argumentācija, kāpēc bez papildu deklarācijas, ko pievieno kaut vai vienpusēji, bet tomēr pievieno līgumam, vai bez kāda līdzīga akta - un tas nav mūsu šodien apspriežamais likums… ka bez tā šis līguma projekts nav ne tiesiski, ne arī no lietderības aspektiem mums izdevīgs. Tālāk par lietderības aspektiem. Redziet, toreiz, kad mēs vēl nebijām iestājušies ne Eiropas Savienībā, ne NATO, bet bijām objektīvi ieinteresēti jebkādā veidā atvieglot mūsu iestāšanos… toreiz, protams, Latvijas valsts bija vairāk ieinteresēta šā robežlīguma ātrākā noslēgšanā. Un, iespējams, ka, ja mēs toreiz, parakstot šo robežlīgumu, būtu bijuši mazlietiņ elastīgāki klātpievienotās deklarācijas uzstādījumos, tad mums ne prātā nenāktu (un šeit es runāju kā premjerministrs, kurš tajā laikā risināja arī starptautiskās sarunas)… tad mums ne prātā nenāktu ignorēt starptautisko tiesību ekspertu padomus Latvijas valdībai, ka šāds līgums - bez papildus pievienotas deklarācijas - nebūtu gluži Latvijas interesēs un mums… Mēs nekad un nevienā brīdī neesam apsolījuši, ka mēs no jebkādām… no patlaban spēkā esošiem starptautiskiem līgumiem izrietošām tiesībām būtu atteikušies vai būtu gatavi atteikties. Šodien pēc būtības mēs diskutējam par to, ka, iespējams, Latvijas valdība grasās parakstīt robežlīgumu, kurā mēs uz mūžīgiem un galīgiem laikiem atsakāmies ne tikai no teritorijas, kas veido divus procentus no mūsu teritorijas, bet arī, iespējams, no jebkurām iespējamām prasībām nākotnē par kompensāciju attiecībā uz šo teritoriju vai uz citām okupācijas radītajām sekām. Iespējams - un es atkal, kolēģi, izsakos vienkārši piesardzīgi! -, ka ar šo mēs faktiski anulējam 1920. gada 11. augusta Miera līgumu. Nu tas ir neredzēts brīnums, ka kāda valsts labprātīgi būtu gatava atteikties nevis no strīdus teritorijas, bet no starptautiskos līgumos apstiprinātas teritorijas, par ko īstenībā pasaulē neviens nešaubās, pretī nesaņemot gandrīz neko. Pilnīgi neko! Vecāki ļaudis, kas parasti ir apveltīti ar dzīves gudrību, arī šinī gadījumā saka: „Nu kur mums patlaban ir tik ļoti jāsteidzas?” Patlaban objektīvi izskatās, ka robežlīguma ātrā noslēgšanā vairāk ir ieinteresēta Krievija, nevis Latvija, un izskatās, ka šobrīd tas virziens, kāds tas patlaban ir redzams mūsu valdības plānos, ir pilnībā pieņemams un izdevīgs Krievijai, bet tas nebūt nav pats izdevīgākais iespējamais risinājums Latvijas valstij. Mums nav jāsteidzas! Mēs varam pastrādāt vēl vairāk, lai noslēgtu abām pusēm sabalansēti izdevīgu robežlīgumu - un to var izdarīt arī parafētā robežlīguma ietvaros, kur mēs nekādā veidā neesam maldinājuši ne toreiz, ne arī tagad savus starptautiskos partnerus -, ieklausoties starptautiskajos ekspertos, kā pareizi atrisināt dažas no norādītajām ļoti nopietnajām tiesiskajām un arī izdevīguma problēmām. Paldies. (Aplausi.)".
• 2007_02_01-seq124 language "lv".
• 2007_02_01-seq124 speaker Einars_Repse-1961.
• 2007_02_01-seq124 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq124 mentions Q2660080.
• 2007_02_01-seq124 mentions Q37.
• 2007_02_01-seq124 mentions Q193089.
• 2007_02_01-seq124 mentions Q458.
• 2007_02_01-seq124 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq124 mentions Q7184.
• 2007_02_01-seq124 mentions Q15180.