Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq122> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq122 type Speech.
• 2007_02_01-seq122 number "122".
• 2007_02_01-seq122 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq122 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq122 spokenAs 139.
• 2007_02_01-seq122 spokenText "Godāto priekšsēdētāj! Godātais Ministru prezidenta kungs! Valdības locekļi! Godātie kolēģi! Viesi! Es sākšu ar mazu repliku. Līdz šim mūsu visnotaļ cienījamie kolēģi no frakcijas „Jaunais laiks” mums bija jāuzlūko kā godīguma etalons. Tagad, pēc kolēģes Rībenas kundzes runas, mums jāsaprot, ka tagad mums šajā virzienā būs pēc etalona lūkoties arī morāles, valsts mīlestības un garīguma jautājumos. To tad arī ievērosim! Atgriežos pie šīsdienas ļoti nopietnās tēmas. Godātie kolēģi! Valdības piedāvātais likumprojekts tik tiešām ir ļoti īss, taču tas atsaucas uz ļoti būtisku datumu mūsu valsts vēsturē, tas ir, 1991. gada 21. augustu, un atsaucas uz dokumentu, kurš ir noteicis mūsu valsts konstitucionālo statusu. Šajā dokumentā, kā arī jau parafētajā robežlīgumā un arī šodien daudzu debatētāju runās minēti arī citi Latvijas tiesiskajai pēctecībai un arī starptautisko tiesību interpretiem būtiski notikumi. Atļaujiet man šodien uzrunāt jūs, godātie kolēģi, ar tāda cilvēka tiesībām, kurš ir bijis klāt šajos notikumos, vairākos citos Latvijai pēdējā laika vēsturē izšķirošos notikumos un arī apspriežamā līguma kontekstā svarīgās reizēs. Tas ir 1990. gada 4. maijs, kad pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju. Jā, tas ir arī jau minētais 1991. gada 21. augusts, kad Latvija pieņēma Konstitucionālo likumu par valsts statusu, tas ir arī tā paša gada 24. augusts, kad Maskavā Boriss Jeļcins Anatolijam Gorbunovam nodeva paša parakstītu dekrētu, ar kuru ne tikai apstiprināja to, ka Krievija atzīst Latvijas neatkarību, bet arī - un es vēlos to īpaši uzsvērt! - aicināja to darīt arī citas valstis. Es biju klāt arī tajā brīdī, kad mēnesi vēlāk - 18. septembrī - Latvija Ņujorkā tika uzņemta Apvienoto Nāciju Organizācijā. Arī šo organizāciju mēs toreiz redzējām kā savu cerību, savu tiesību aizstāvi. Biju klāt arī Helsinkos, kad oktobrī Latvija pievienojās EDSO dokumentiem. Šodien šo dokumentu lietderība Latvijas interešu aizstāvībai tika vairākkārt apšaubīta, bet es vēlos, tāpat kā Paegles kundze un tāpat kā Andris Bērziņš, atgādināt, ka Helsinki šodien ir jāpiemin tikai tajā nozīmē, ka, atzīstot pēckara robežas, kurās atrodas arī Latvija, šis dokuments reizē arī paredz mums iespēju atsākt sarunas par teritoriāliem jautājumiem - ar nosacījumu, ka tās notiek mierīgā ceļā. Es gribu apliecināt un atgādināt, ka ne toreiz, ne arī tagad netika un netiek apšaubīta Latvijas tiesiskā pārmantojamība. Tad kāpēc citkārt tik ļoti cienījamie opozīcijas un, man jāsaka, pat pozīcijas deputāti šodien tik ļoti ir nopūlējušies, meklēdami argumentus - juridiskus, politiskus, cilvēciskus -, lai paši (es pasvītroju: paši!) apšaubītu mūsu valsts tiesisko turpinātību? Es varu tikai izteikt savu apbrīnu par patosu, ar kādu tiek mēģināts to darīt. Kur tad ir tā pašcieņa, tā pašapziņa un tā pārliecība, kuru mēs tik bieži šodien piesaucam? Mēs esam aizrunājušies brīžiem pat tik tālu, ka sākam apšaubīt pat PSRS armijas izvešanas lietderību. Nu, var jau saprast, kāpēc Dobeļa kungam un Tabūna kungam nepatīk, ka PSRS armija ir izvesta. Ja tā vēl joprojām būtu Latvijā, tad jau viņi varētu šeit runāt biežāk un vairāk. Bet kad tad, godātie kolēģi, mēs nodarbotos ar ekonomisko jautājumu risināšanu? Un, ziniet, man vispār ir nelāgas aizdomas - es jums tajās tomēr atzīšos -, ka divas tā saucamās labējās jeb nacionālās partijas var šodien tik braši izrunāties tikai tāpēc, ka Saeimā pietiks to atbildīgi domājošo deputātu vairākuma, lai nobalsotu par likumprojekta tālāku virzību, jo īstenībā jau daudzi no mums ļoti labi saprot, ka robežlīgums ir vajadzīgs. Un vēl. Kāpēc mēs tik ļoti koncentrējamies tikai uz savas valsts tiesiskās pēctecības pētīšanu? Kā ir ar tās valsts tiesisko pēctecību, kura 1920. gadā parakstīja Miera līgumu? Vai šodienas Krievija, Putina Krievija, ir toreizējās Krievijas - Ļeņina Krievijas - tiesiskā pēctece? Varbūt tā ir tās valsts pēctece, kura… (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Varbūt tā ir tās valsts pēctece, kura 1940. gadā šo pašu 1920. gada Miera līgumu pārkāpa? Es vairāk sliektos uz to, ka tā pavisam droši ir Jeļcina atjaunotā Krievija, kura 1991. gadā drosmīgi atzina - un bija viena no pirmajām pasaules valstīm, kas atzina! - Latvijas atjaunoto neatkarību, kurai toreiz bija tikai trīs dienas. Un tikai pēc tam, godātie kolēģi, nāca toreizējo divpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstu atzīšanas vēstule. Un daudz vēlāk, 2. septembrī, - Buša, seniora, ASV paziņotā atzīšana. Un vēl pēc tam - ļoti negribīgā piekrišana no Gorbačova PSRS (tas bija jau 6. septembris). Jūs daudz esat jautājuši, kāpēc robežlīgums ir jāparaksta tieši tagad. Tieši tagad tas jāparaksta tāpēc, ka tieši pašlaik, kad kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO jau ir pagājis zināms laiks, ir pienākusi faktiski pirmā reize mūsu nesen atjaunotās neatkarības vēsturē, kad mēs varam pilnīgi brīvi, neatkarīgi ne no vienas valsts, vai tā būtu draudzīga vai mazāk draudzīga, neatkarīgi ne no vienas valsts spiediena, paši lemt par to, kas mums būtu jādara un kurā brīdī tas būtu jādara. Taču diskusiju gaita šodien, man par lielu izbrīnu, liecina par to, ka mēs tā vietā arvien mēģinām meklēt sazvērestības, slēptus motīvus un pat nodevības tā vietā, lai beidzot kā brīvas un pilnīgi neatkarīgas valsts suverēni deputāti apzinātos, ka atbildība un laika izvēle ir tikai un vienīgi mūsu pašu rokās. Jautājums ir tikai, vai mēs esam šīs atbildības cienīgi. Un, godātie kolēģi, nu nemānīsim taču sevi, ka mēs šodien kaut ko kādam atdodam! Ak, ja mums būtu tas vispār iespējams! Mēs šodien negrozām Latvijas robežas, un līdz šim arī neviens Latvijas valstsvīrs un neviena valdība nav grozījusi Latvijas robežas. Un šādā sakarā piesaukt Satversmi - tā ir vienkārši cilvēku muļķošana. Latvijas robežas ir grozījusi vēsture un lielvaras. Jā. Vēsture mūsu zemei un tautai nav bijusi no vienkāršākajām, bet ar vēsturi diez vai vajag stīvēties, un vēsturi jau nu noteikti nav iespējams mainīt. Jā, no vēstures var ciest, bet no vēstures var arī mācīties. Un man gribētos, lai mēs šodien mazāk no tās ciestu un vairāk spētu mācīties. Es jau mēģināju skaidrot, ka mēs šodien tiešām nemēģinām mainīt Latvijas robežas un, manuprāt, neliekam to darīt arī savai valdībai, jo robežas atrodas tieši turpat, tajā pašā vietā, kur tās atradās jau gadu desmitiem ilgi. Jā, diemžēl turpat, kur tās bija 1990. , 1991. , 1995. , 1997. un arī 2005. gadā. Šādā ziņā nu tik tiešām ar šodienas likumu nekas netiek mainīts. Mēs vienkārši šodien, pirmajā lasījumā atbalstīdami likumprojektu, mēģinām valdībai uzdot starptautiski pieņemtā, tradicionālā un zināmā mērā arī jau starptautiski saskaņotā veidā pateikt vai, Satversmes vārdiem sakot, noteikt, ka robeža faktiski tur arī atrodas. Un tieši to jau arī mūsu pamatlikums ar savu 3. pantu paredz. Jā, Visvaldis Lācis, vērtējot Valsts prezidentes un Ministru prezidenta runas, atļāvās piesaukt Makiavelli un jēdzienus „vara” un „spēks” minēja negatīvā kontekstā. Manuprāt, vislielākā latviešu problēma ir tā, ka mums ir tik īsa pašiem savas valsts administrēšanas pieredze. Astoņus gadsimtus jēdzieni „vara” un „spēks” ir tikuši asociēti ar svešu varu un svešu spēku. Un tagad, pēc tik daudziem gadsimtiem, mūsu griba un ļoti labvēlīgie vēsturiskie apstākļi beidzot ir devuši mums unikālu iespēju padarīt šos jēdzienus „spēks” un „vara” par pozitīviem jēdzieniem un tādiem, kas piemīt mums pašiem. Taču šie jēdzieni nekādā gadījumā paši par sevi nav pretrunā nedz ar tiesiskumu, nedz ar morāli. Un šodien, godātie kolēģi, es neesmu dzirdējusi nevienu tik pārliecinošu argumentu, lai es mainītu savu viedokli par to, ka mēs šodien savu varu un politisko gribu izmantotu mazāk morāli vai mazāk tiesiski, nekā to vēlētos cilvēki, kas mūs ir ievēlējuši. Tāpēc izmantosim šo vēstures doto vienreizējo iespēju un rīkosimies atbildīgi! Un vēl. Mums, latviešiem, tik tiešām dīvainā kārtā vienmēr ir bijis vieglāk izšķirties par nopietniem lēmumiem brīžos, kas ir kritiski. Un varbūt tieši šobrīd ir pienācis piemērots brīdis mācīties pieņemt atbildīgus lēmumus arī tādos brīžos, kas nav kritiski, kad nav jāiztur ārējs spiediens vai jāsastopas ar nopietniem iekšpolitiskiem riskiem. Jā, Zaķa kungs, Latvijas un Krievijas robežlīgums nav vienīgais solis, kas sperams Latvijai un vēl jo vairāk Krievijai, lai mūsu, abu valstu, attiecības nestu mūsu tautām drošību un labās kaimiņattiecībās balstītus ekonomiskos sakarus! Tas tiešām nav vienīgais solis, bet tas ir nepieciešams, lai mēs savā attīstībā virzītos uz priekšu, nevis mīņātos, ilgstoši mīņātos, strupceļā vai raudzītos vienīgi atpakaļ. Valdība piedāvā šo soli spert pietiekami demokrātiski un mūsu likumos un Satversmē balstītā korektā procedūrā. Tā neizslēdz arī tautas nobalsošanu, un no tā jau neviens arī nebaidās. Un nemāniet, lūdzu, godātie deputāti, cilvēkus, ka bez tautas nobalsošanas šādas lietas nevar izšķirt! Tieši jautājumi par ārējām robežām konkrēti nav izšķirami referendumā. Savukārt valdības piedāvātajā risinājumā tas jau ir viens no iespējamajiem attīstības scenārijiem. Taču, lai līdz tam nonāktu, šī procedūra ar kaut ko ir jāuzsāk. Godātie kolēģi! Nobeigumā es gribu teikt vienu: politikā simtprocentīgu garantiju nav. Nekad nepienāks tāds brīdis, kad robežlīguma jautājumā mums kāds no malas, vai tā būtu Brisele, vai Maskava, vai Vašingtona, vai nezin kas vēl, dotu šādas garantijas. Politika ar to jau arī atšķiras no finansēm un no jurisprudences, ka tajā daudz ko nosaka griba, izlēmība un spēja īstenot nolemto. Tāpēc aicinu kolēģus paust savu gribu pilnvarot valdību un ļaut tai pierādīt savu spēju īstenot nolemto. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2007_02_01-seq122 language "lv".
• 2007_02_01-seq122 speaker Karina_Petersone-1954.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q3744607.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q649.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q193089.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q458.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q7184.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q15180.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q1357342.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q81299.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q1065.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q9005.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q1757.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q60.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q61.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q34453.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q4255404.
• 2007_02_01-seq122 mentions Q449618.