Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq120> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2007_02_01-seq120 type Speech.
- 2007_02_01-seq120 number "120".
- 2007_02_01-seq120 date "2007-02-01".
- 2007_02_01-seq120 isPartOf 2007_02_01.
- 2007_02_01-seq120 spokenAs 5.
- 2007_02_01-seq120 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lielākā daļa klātesošo ir padomju diktatūras laikā pieredzējuši garīgas emigrācijas situāciju paši savā zemē. Pagājuši 15 gadi kopš valstiskās neatkarības atgūšanas, un šajā laikā sabiedrība liberālā tirgus attiecību apstākļos ir mainījusies tik strauji, ka pārmaiņām ir bijis grūti izsekot. Nacionālas valsts ideja ir košļājamā gumija, ko didaktiski turpinām zelēt valsts svētkos, kamēr ikdienā šis jēdziens kopā ar citām fundamentālām vērtībām izplēn kosmopolītiskās telpas nebūtībā. Morāles jēdzieni un to izpratne kļuvuši par plānu ledus kārtiņu. Zem tās - „Titāniks”, kurā vēl drudžaini steidzam ieņemt vietas labākajās kajītēs. Bet tie, kam rūp nacionālas valsts izdzīvošanai vitāli svarīgas lietas, spiesti atgriezties garīgās emigrācijas stāvoklī. Tie, kas šo valsti patiesi mīl, atkal kļūst emigranti pašu zemē. Runas un atmiņas par ideāliem tiek mērķtiecīgi dzēstas no sabiedrības apziņas un publiskās telpas, piedāvājot vietu pie siles, kas „pieštaukāta” ar morālā relatīvisma pseidolabumiem: tiek uzpirkti mediji, politologi, intelektuāļi, filozofi, mākslinieki un dažādi eksperti. Un viņu ekspertīzes, kas parādās Latvijas lielākos medijos, sen jau ir prognozējamas, un daudziem ir skaidrs: ir pasūtījums, un ir izpildītāji. Ikvienas tautas likteni nosaka tās griba. Gribam mēs to, ko mīlam. Un mīlam to, ko vērtējam augstāk par visu. 1991. gadā augstāk par visu mēs vērtējām brīvību un dabūjām to. Taču izrādījās, ka brīvība ir ne tikai pati lielākā dāvana, bet vienlaikus arī pats lielākais pārbaudījums. Vai mēs, latvieši, kā tauta esam to izturējuši? Mūsu tautai un valstij tālāk neviena garīga vertikāle nav iezīmēta. Tikai desmaižu plakne! Kasparam Dimiteram ir tāda skumja un precīza dziesmiņa: „meiča ar saulainām cirtām un kokli labāk ja būtu nākusi rīt vien pāris dienas uz barikādēm neviens mūs nespēja piemānīt sapņu vairogos stāvējām naivi ložu lapsenēm steidzot mūs šķirt nekoklē velti - vairs nesasaukt drošos vēlreiz par savu brīvību mirt lienētos būros pie televizoriem brālis pēc brāļa aiziet ciet vēl vakar - brīvs vilks uz barikādēm nu algotnis svešā ierindā iet raud māra, raud laima un Dievam dziest klēpī raud nākotne asinis krustcelēs vareno klans velk himnu caur zobiem un līdzi tai gļēvi velkamies mēs pa zobiem pa zobiem - kā grīziņkalnā… pat filmās vairs letiņi nekaujas līks pakauša sirpis - vīrs klanās kā āmurs ērts vien ir tas kam nav vērts vairs nekas kam tādam vēl abrene sevi kas pārdos kas stiprā un bagātā pēcpusē trīc es mirstu tu mirsti mēs izmirstam sveši bet krātiņš uz kredīta sanāca glīts meiča ar kailām krūtīm un kōlu vārds bij tev brīvība - nu laikam cits ticības vārdi ir segvārdu gūstā to muļķi sit krustā - to kas vēl tic lai dzen tevī naglu caur aknām caur sauli caur varoņiem trimdu caur aku pie kūts zem velēnām aizmirstie brāļu kapos Dievu par tevi - par pēdējo lūdz” Ja Krievija ir absolūti pretēji traktējusi, noliegusi un noliedz neapšaubāmus mūsu vēstures faktus un dokumentus, tad uz ko jūs cerat, pieņemot šo absolūti divnozīmīgo un daudznozīmīgi traktējamo dokumentu šodien? Latvijas kā nacionālas valsts nākotne ir katra mūsu individuāla atbildība. Un nav nekādu muguru - ne Valsts prezidentes, ne premjera -, aiz kurām aizslēpties. Ir katra jūsu individuāla atbildība visu nākamo paaudžu priekšā. (Aplausi.)".
- 2007_02_01-seq120 language "lv".
- 2007_02_01-seq120 speaker Inguna_Ribena-1956.
- 2007_02_01-seq120 mentions Q211.
- 2007_02_01-seq120 mentions Q159.
- 2007_02_01-seq120 mentions Q4161674.