Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq12> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq12 type Speech.
• 2007_02_01-seq12 number "12".
• 2007_02_01-seq12 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq12 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq12 spokenAs 40.
• 2007_02_01-seq12 spokenText "Cienītie kolēģi! Tā kā pēdējā laikā ir pierasts lietot dažādu folkloras paveidu piemērus, tad arī es minēšu tādu pavisam īsu teicienu. Tas skan šādi: aug buciņš, aug radziņi! Vērojot Saeimas rīcību, varam konstatēt, ka par valsts valodu Saeimas vairākumam lielas rūpes nav, jo neveiksmi ir cietuši jebkuri mēģinājumi piespiest pašvaldību deputātus zināt latviešu valodu vajadzīgajā līmenī. Diemžēl līdz šim šie centieni ir cietuši neveiksmi. Paturu sev cerības, ka nākotnē tā nebūs. To visu vērojot, dzirdot dažādus iztapīgus izteicienus, gribas jautāt: kas notiek? Redzam, ka atkal kārtējo reizi rodas interese lienošā veidā iedabūt krievu valodu kaut kur iekšā. Notiek maskēšanās, izmantojot Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Būtu vismaz skaidri pateikuši: „Mēs gribam, lai te visi runātu tikai krieviski!” Līdzīgi mēģinājumi vairākkārt ir notikuši gan šeit, Saeimā, gan ārpus Saeimas - it īpaši Latgalē, cenšoties latviešus sadalīt, tā sacīt, latgaļos un latviešos. Diezgan nekaunīgs šāds mēģinājums ir bijis arī pavisam nesen. Šī liekulība ir ļoti raksturīga visiem tiem, kuri runā par nacionālajām minoritātēm. Nevienam no viņiem nav patiesas intereses par to, kas tā tāda ir un ko ar to darīt, un tāpēc tiek izmantoti visdažādākie paņēmieni. Nu mēs esam nonākuši līdz tam, ka gribam lietot veselu kaudzi valodu kādā no pašvaldības teritorijām. Iedomājieties, lūdzu, kā tas praktiski varētu notikt, ja mums, piemēram, kādā no Latvijas nostūriem dzīvotu zināma daļa latviešu, zināma daļa krievu, vēl baltkrievi, poļi un varbūt vēl kāda cita tautība! Nu kā tad tur būtu ar dažām tādām lietām kā, piemēram, vietu nosaukumu veidošana? Cik plāksnīšu tad būtu uz ielas stūra? Un kādās valodās tās būtu? Praksē tas nozīmē tikai vienu - stūrēšanu uz krievu valodu kā otro valsts valodu ar pietiekami klusām, šodien panaivām, bet nākotnē varbūt ne tik naivām cerībām ieviest krievu valodu ne tikai kā otro valsts valodu, bet varbūt pat kā pirmo. Un tad sākas runas par kultūras īpatnībām, par valodu īpatnībām. Neviens cilvēks neaiztiek nacionālo kultūru īpatnības, nevienam nav aizliegts kopt savas nacionālās tradīcijas. Nav par to runa! Tomēr Latvijas valstī ir tikai viena valsts valoda, un to nosaka Valsts valodas likums. Vienīgais, ko šajā sakarā varu pateikt, - pievilkt stingrāk skrūves, lai neviens neiedomātos par kādas citas valodas, svešvalodas, iedabūšanu pašvaldību vai valsts iestāžu darbā. Tātad es, protams, aicinu balsot „pret” šādu iniciatīvu, bet uzskatu, ka tāda tipa iniciatīvu būs arvien vairāk, un šajā ziņā mums ir jābūt uzmanīgiem, bet, no citas puses raugoties, ir jārada stingrāki nosacījumi valsts valodas lietošanai tur, kur tas ir nepieciešams.".
• 2007_02_01-seq12 language "lv".
• 2007_02_01-seq12 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2007_02_01-seq12 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq12 mentions Q211.