Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_02_01-seq112> ?p ?o. }

• 2007_02_01-seq112 type Speech.
• 2007_02_01-seq112 number "112".
• 2007_02_01-seq112 date "2007-02-01".
• 2007_02_01-seq112 isPartOf 2007_02_01.
• 2007_02_01-seq112 spokenAs 22.
• 2007_02_01-seq112 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kungi likumdevēji! Pagājuši nepilni četri mēneši kopš Saeimas vēlēšanām, bet vēlētāji par mums jau runā tādas lietas, ka drīz deputātus varēs laist ielās tikai ar bruņotu apsardzi. Tādu attieksmi pret sevi mēs, bez šaubām, esam pelnījuši. Piemēram, nesen Saeimas sēdē 30 deputāti balsoja par to, lai cilvēkus liktu cietumā par okupācijas fakta noliegšanu, kaut gan tas nekur ārpus Latvijas nav par faktu atzīts. Pēc tam mēs gandrīz stundu apspriedām, vai ir nepieciešams sodīt direktorus ar soda naudu 25 latu apmērā par tādu nolikumu neievērošanu, kuri vēl nav izstrādāti, bet diskusija par to, kā sadalīt 4 miljardus latu no Eiropas fondiem, aizņēma tikai 5 minūtes. (No zāles dep. V. E. Bresis: „Par tēmu runā!”) Saeima bez caurskatīšanas noraidīja ārkārtīgi svarīgus PCTVL priekšlikumus, kas bija vērsti uz to, lai neatstātu īrnieku aci pret aci bez palīdzības juridiski apbruņota namīpašnieka priekšā. Tāds pats liktenis piemeklēja arī mūsu mēģinājumu atvieglot studentu dzīvi, kuri knapi savelk galus kopā, toties trīs reizes pēc kārtas mēs apspriedām jautājumu, kā būtu pareizi pārbaudīt latviešu valodas zināšanas pašvaldību deputātiem, kaut gan drīz paliks desmit gadi ANO Cilvēktiesību komitejas lēmumam attiecībā uz Latviju tieši šajā jautājumā. Ticiet man, dāmas un kungi, likumprojekts par to, kā pareizi noslēgt robežlīgumu attiecībā uz robežu, kas de facto pastāv jau vairāk nekā 60 gadu, arī ir no tās pašas operas. Mēs visi, kas patlaban esam vecāki par 16 gadiem, kļuvām par PSRS sabrukuma lieciniekiem. Mēs visi labi zinām, ka notikušais nav tautu cīņas par savu brīvību rezultāts. Tas ir savtīgas partijas funkcionāru grupas darbības rezultāts, kuri savas privilēģijas nolēma pārvērst par mūža privilēģijām, kā arī nodot šīs privilēģijas mantojumā mazbērniem un mazmazbērniem kopā ar „prihvatizēto” tautas mantu. Kāds krievs veselu rūpniecības nozari, kurai nebija līdzīgas visā pasaulē, piesavinājās, bet cits latvietis plaukstošu kolhozu pa kumosam izzaga. Lai arī kā tas būtu bijis, bet Jeļcina partijas komiteja nolēma, ka PSRS būtu jāsadala tieši pa padomju republiku robežām, neskatoties uz to, kādā veidā šīs robežas bija veidojušās. Tieši tāda tad arī ir objektīvā un visiem zināmā realitāte, nevis mītiskas runas par 1920. gada Miera līgumu. Ja pameklētu vēsturē atskaites punktu, tad loģiskāk būtu izdarīt secinājumus, vadoties pēc Nīštates Miera līguma, bet visām trim Baltijas „māsām” vajadzētu atmaksāt Krievijai trīs miljonus „jefimkās”, ņemot vērā valūtas kursa svārstības pēdējo 300 gadu laikā. Neatzīdama Jeļcina piedāvāto PSRS sadalīšanas veidu, Latvija automātiski nonāk neatzīto valstu kompānijā. Izvēlieties paši, kas no sabiedrotajiem mums ir vairāk piemērots: Abhāzija, Dienvidosetija vai Piedņestras Moldāvijas Republika! Ņemot par atskaites punktu 1920. gadu, var atrast daudz solīdākus sabiedrotos, piemēram, Vāciju, kura varētu pieprasīt no Krievijas atgriezt tai Kaļiņingradas apgabalu, bet no Polijas - Silēziju. Vai arī Poliju, kurai ir visas tiesības uz Viļņu, jo šī pilsēta kļuva par Lietuvas galvaspilsētu, tikai pateicoties Ribentropam un Molotovam. Jūs atradīsiet sabiedrotos arī pašā Krievijas Federācijā, kura ar pateicību apmainītu Abreni pret Krimu, kuru tai kādreiz atsavināja Hruščovs tādā pašā veidā, kā mēs zaudējām Abreni. Jūs teiksiet, ka mēs esam atjaunojuši Latvijas Republiku, kas pastāvēja 16 gadus. Pat pieminekli tās kapracim jūs esat uzstādījuši Rīgas centrā! Tad palūkosimies, ko tieši mēs esam atjaunojuši! Pirmkārt, pirmskara pilsoņu kopu, padarot par nepilsoņiem ar violetām pasēm simtiem tūkstošu cilvēku, un radījāt galvassāpes visai Eiropai. Otrkārt, pirmskara īpašuma institūtu, kurš līdz pat šai dienai sadistiski moka desmitiem tūkstošu absolūti nevainīgu denacionalizēto namu iemītnieku. Nu un visbeidzot, par laimi, tikai tīri teorētiski, esam atjaunojuši pirmskara robežas, panākdami to, ka diviem Eiropas gigantiem - Eiropas Savienībai un Krievijas Federācijai - kopējas robežas vietā ir tikai demarkācijas līnija. Vēl esam atjaunojuši bezcerīgi novecojušo Satversmi, kurā pirms tās atcelšanas 1934. gadā grozījumi tika ieviesti tikai vienu reizi, savukārt pēc tās atjaunošanas pēc 60 gadiem - veselas astoņas reizes. Tikpat bēdīgs liktenis piemeklēja arī 1937. gada Civillikumu. Mēģināsim uzskaitīt to, ko mēs neesam atjaunojuši! Nu ņemsim, piemēram, Kārtības rulli. Ja Saeimas kārtības rullis būtu atjaunots pilnā apjomā, tad es tagad teiktu savu runu tajā valodā, kādā tā ir oriģinālā rakstīta, nepiesārņodams jūsu izsmalcināto dzirdi ar nepareizām galotnēm. Vai ņemsim, piemēram, 1919. gada Izglītības likumu, kas paredzēja, ka bērns ir jāapmāca viņa ģimenes valodā. Pieņemsim, ka mums arī izdosies atgūt Pitalovas rajonu jeb, kā jums tīk, Abreni, kur dzīvo vienīgi un tikai krievi, kas tur ir dzīvojuši gan pirms, gan pēc 1940. gada. Kā mēs sāksim to pārvaldīt? Vai krievu skolās pāriesim uz latviešu apmācības valodu vai arī izdosim violetās pases? Bet vai nosprāguša ēzeļa ausis jūs negribat saņemt? Dāmas un kungi! Gan juridiski, gan faktiski mūsu sešpadsmitgadīgajai Latvijas Republikai būtu jāmanto nevis no savas vecmāmiņas, kas nomira jaunības gados, pateicoties Ulmaņa Pirmā kungam, bet gan no tās īstās mātes - Latvijas PSR. It īpaši jāņem vērā tas, ka savas solīdās piecdesmitgadīgās dzīves beigās tā atstāja mums arī visai prāvu mantojumu - vismaz desmit reizes lielāku. Un tā nav viņas vaina, ka tās vieglprātīgais bērns tik bezatbildīgi un nemākulīgi šo mantojumu izmantoja. Kaut kas vēl ir palicis pāri - mājas un tilti stāv, elektriskie vilcieni brauc. Arī juristi, kuri ir izdomājuši šo nejēdzīgo likumprojektu, bija ieguvuši bezmaksas izglītību labās padomju augstskolās. Par šo likumprojektu pasniedzēji jums būtu ielikuši divnieku. PCTVL frakcija, bez šaubām, iesniegs grozījumus likumprojekta otrajam lasījumam, to skaitā par šaubīgās atrunas svītrošanu no teksta, un pirms balsošanas rūpīgi novērtēs, kas no šā likuma paliks pāri pēc grozījumiem. Normālu attiecību nodibināšana ar Krieviju pirmām kārtām atbilst Latvijas interesēm. Tieši par to tad arī iestājas normāli Latvijas patrioti, kuri nav apsēsti ar rasistiskiem aizspriedumiem. Paldies.".
• 2007_02_01-seq112 language "lv".
• 2007_02_01-seq112 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q822919.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q211.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q2660080.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q37.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q193089.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q458.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q39731.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q159.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q8436.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q183.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q36.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q15180.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q164226.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q1829.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q23427.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q1474490.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q10957559.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q184361.
• 2007_02_01-seq112 mentions Q81720.