Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_01_25-seq14> ?p ?o. }

• 2007_01_25-seq14 type Speech.
• 2007_01_25-seq14 number "14".
• 2007_01_25-seq14 date "2007-01-25".
• 2007_01_25-seq14 isPartOf 2007_01_25.
• 2007_01_25-seq14 spokenAs 5.
• 2007_01_25-seq14 spokenText "Godātie deputāti! Zemes reforma ir ārkārtīgi sarežģīta lieta. Un, no otras puses, tā ir ļoti jutīga no īpašumtiesību viedokļa. Grozījumu izstrādāšana zemes privatizācijas likumos, nenoliedzami, ir sarežģīta un no darba grupas ir prasījusi ļoti lielu darbu. Šeit ir nepieciešamas zināšanas ne tikai zemes reformas pašreizējā tiesiskajā regulējumā, bet arī zemes reformas vēsturē. Un es šeit runāšu par diviem jautājumiem. Pirmais jautājums - par Satversmes 81. pantu. Un tas skar visus šos 16 svarīgos likumus, šos 16 svarīgos Ministru kabineta noteikumus, kas ir izdoti Satversmes 81. panta kārtībā. Un runāšu arī par šā likuma saturu. Visupirms - par šo neatliekamo vajadzību. Atceros, ka vairāk nekā pirms 10 gadiem situācija bija ļoti līdzīga pašreizējai situācijai. Proti, 5. Saeimas brīvdienu laikā valdība pulcināja kopā ministrus, valsts sekretārus un parlamentāros sekretārus - ar motivāciju, ka tagad ir izdevīgs brīdis pieņemt, izdot noteikumus Satversmes 81. panta kārtībā, jo, lūk, deputātiem ir brīvdienas. Tā tas turpinājās līdz pirmajam Satversmes tiesas spriedumam, kas bija veltīts tieši šim jautājumam - Satversmes 81. panta piemērotībai šādos gadījumos. Un varētu teikt, ka Satversmes tiesa pildīja pat zināmu preventīvu funkciju, lai pamatlikums netiktu pārkāpts. Kas neatliekamās vajadzības sakarā ir jāņem vērā? Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka Ministru kabinetam nav absolūtu tiesību šajā jomā. Otrkārt, demokrātiskā un tiesiskā valstī normatīvie akti ir jāpieņem pienācīgā kārtībā. Un, treškārt, pašlaik vairs nepastāv diskusija, vai tas ir tikai politisks jautājums, kā to vēl uzskatīja Kalvīša kunga iepriekšējā valdība, jo arī šajā ziņā tiesa ir teikusi savu vārdu. Šis jautājums par neatliekamo vajadzību ir tiesisks jautājums. Un šai steidzamībai ir noteikti jāparādās anotācijā. Taču - ko mēs, runājot par šiem noteikumiem, redzam anotācijā? Pirmkārt, tiek risināts jautājums par to, kam būtu jāslēdz nomas līgumi ar personām, kurām izbeigušās nomas tiesības, - valstij vai pašvaldībai. Un, otrkārt, tiek mēģināts atrisināt bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku tiesības uz līdzvērtīgu zemi. Bet vai ar to ir pietiekami, lai būtu šāda steiga? Nē! Jo Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka Satversmes 81. pants nerada Ministru kabinetu kā patstāvīgu likumdevēja tiesību īstenotāju līdzās pilsoņu kopumam un Saeimai, bet gan noteic likumdevēja aizvietotāju, kas spēj nodrošināt operatīvu un efektīvu rīcību krīzes apstākļos, proti, kad iespējas īstenot likumdošanas tiesības ir kavētas vai būtiski apgrūtinātas. Līdz ar to neatliekama vajadzība ir kaut kas īpaši svarīgs, kad nav iespējams sasaukt Saeimas ārkārtas sēdes un likumprojektus pieņemt parlamentārā ceļā. Kā norādīts speciālajā literatūrā, likuma vienkārša vēlamība vai pat nepieciešamība nevar būt par pietiekamu iemeslu šādu noteikumu izdošanai. Tālāk, otrkārt, par noteikumu saturu. Šie noteikumi, godātie kolēģi, būtiski aizskar pašvaldību tiesības uz iepriekš noteikto zemes īpašuma tiesību piekritību. Starp valsti un pašvaldībām zemes reformas laikā vienmēr šajā jomā ir pastāvējusi ļoti liela cīņa. Savulaik, 1995. gadā, man bija tas gods būt klāt Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kur Valsts īpašuma fonds, kas bija priekštecis Nekustamā īpašuma aģentūrai (un tagad - „Valsts nekustamajiem īpašumiem”), balstoties uz Civillikumu, gribēja sagrābt vai pievākt visas bezsaimnieka zemes. Toreiz viņiem tas neizdevās. Tika panākts zināms līdzsvars. Bet tagad tas ir izdevies ar šiem noteikumiem. Kā iemeslu min pašvaldību negodīgo attieksmi. Nenoliedzami, vakar valsts sekretāra vietnieka Stuckas kunga teiktais apvienotajā Juridiskās komisijas un Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, apelējot pie pašvaldību interesēm, kā arī pie valsts interesēm, tiešām daļēji varētu būt taisnība. Taču vairākkārt man ir nācies, arī tad, kad es biju Centrālās zemes komisijas locekle, vērot, kā valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji savā starpā cīnās par šo piekritību, runājot par valsts interesēm un par pašvaldību interesēm. Dažkārt diemžēl man pašai ir radušās aizdomas, ka būtībā šis strīds notiek kādu naudīgu vai ieinteresētu personu interesēs. Un es pat pieļauju iespēju… Es piekrītu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvim, ka patiešām ir izstrādātas speciālas shēmas, kādā veidā šīs brīvās zemes netiek atdotas, piemēram, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, bet gan tiek iztirgotas „vajadzīgiem” cilvēkiem. Taču, lai cīnītos pret to, godātie kolēģi, Krimināllikumā un arī likumā par pašvaldībām ir paredzēti citi līdzekļi. Pēdējos gados nav dzirdēts, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, ministrija šādos gadījumos būtu atlaidusi kādu pašvaldību. Piemēram, kas to liedza izdarīt, teiksim, ar Jūrmalas pašvaldību? Kāpēc tik maz šādos gadījumos, ja ir klaji zināmi likumu pārkāpumi, pašvaldība izmanto likuma „Par pašvaldībām” 49. pantā noteiktās tiesības? Līdz šim normatīvie akti šajā jomā paredzēja, ka pašvaldības savu funkciju veikšanai ir tiesīgas pašas sev piešķirt zemi pastāvīgā lietošanā. Taču tagad pašvaldībām pat tad, ja tām ir spēkā esošs teritorijas plānojums, savas teritorijas attīstības nolūkos būs jādodas vai nu uz Finanšu ministriju, vai uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Nevis „vai”, bet „un” uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju pēc akcepta, kura tad izvērtēs, vai zemes gabals patiešām ir nepieciešams kādu funkciju īstenošanai. Es nemaz nerunāju par kārtību, kādā tas notiks. Tomēr man īpašas bažas izraisa jautājums, kā šīs lietas tiks risinātas tad, ja pašvaldības priekšgalā nebūs pozīcijas pārstāvis. Kā šis jautājums tiks risināts arī tad, ja pašvaldībai nebūs sava teritorijas plānojuma. Pašreizējā likuma 3. panta otrās daļas 2. punkts šādu atbildi nesniedz. Manuprāt, šie likuma grozījumi var skart arī personisko palīgsaimniecību zemes lietotājus, ar kuriem pašvaldības līdz šim ir noslēgušas zemes nomas līgumus. Turklāt likuma grozījumi rada arī pretrunas pašā likumā. Līdz šim, kā mēs zinām, strīdus starp valsti un pašvaldībām izskatīja Centrālā zemes komisija likuma 8. panta noteiktajā kārtībā. Vai tagad šis jautājums visupirms tiks risināts ministrijā? Un pēc tam, ja pašvaldība turēsies pretī, vai ministrija nāks uz Centrālo zemes komisiju un strīdēsies? Ņemiet vērā to, ka šajā gadījumā vēl pastāv tiesības Centrālās zemes komisijas lēmumu pārsūdzēt arī tiesā. Tādā gadījumā šiem strīdiem nebūs ne gala, ne malas. Un vai šī faktiski nav arī būtiska iejaukšanās pašvaldību darbībā un vai tā nepārkāpj, teiksim, Eiropas Pašvaldību hartu? Taču visvairāk mani pārsteidz viena lieta - tas, ka valdība, izdodot šos noteikumus, ir gājusi savā visatļautībā tik tālu, ka nav pat šo jautājumu saskaņojusi ar Latvijas Pašvaldību savienību. Un tāpēc es baidos, ka tas tiešām ir pretrunā ar Ministru kabineta kārtības rulli. Un man ir vēl tāds jautājums: kāpēc netika turpināts iepriekšējās Saeimas uzsāktais darbs? Jo šis likumprojekts jau tika izskatīts pirmajā lasījumā un bija arī iesniegti priekšlikumi. Taču nobeigumā es tomēr gribētu atgriezties pie pārbaudītām vērtībām un aicinu to darīt arī jūs, godātie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienai nelielai grāmatai gaiši brūnā krāsā. To ir sarakstījis izcilais pirmskara tiesību zinātnieks Kārlis Dišlers. Un tajā ir runāts arī par Satversmes 81. pantu. Šī grāmatiņa saucas „Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas”. Es domāju, ka katram deputātam vai vismaz viņa palīgam ar šo grāmatu būtu jāiepazīstas. Es aicinu neatbalstīt šo noteikumu nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību!".
• 2007_01_25-seq14 language "lv".
• 2007_01_25-seq14 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2007_01_25-seq14 mentions Q822919.
• 2007_01_25-seq14 mentions Q211.
• 2007_01_25-seq14 mentions Q4294791.
• 2007_01_25-seq14 mentions Q193089.
• 2007_01_25-seq14 mentions Q4459436.
• 2007_01_25-seq14 mentions Q2498135.
• 2007_01_25-seq14 mentions Q16360745.