Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_01_25-seq121> ?p ?o. }

• 2007_01_25-seq121 type Speech.
• 2007_01_25-seq121 number "121".
• 2007_01_25-seq121 date "2007-01-25".
• 2007_01_25-seq121 isPartOf 2007_01_25.
• 2007_01_25-seq121 spokenAs 5.
• 2007_01_25-seq121 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es lūdzu vārdu, lai runātu par balsošanas motīviem. Kāpēc es, tāpat kā pārējie partijas „Jaunais laiks” deputāti, balsoju pret likumprojekta „Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” nodošanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Jā, robežlīgums ar Krieviju ir vajadzīgs. Līdzšinējās Latvijas valdības vienmēr ir uzsvērušas gatavību 1997. gadā parafēto robežlīgumu parakstīt. Tajā pašā laikā tās ir vairījušās skaidri pateikt, ka, salīdzinot Latvijas valsts robežu, kāda tā ir iezīmēta 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas Miera līgumā un 1997. gadā parafētajā Latvijas un Krievijas līgumā par robežu, ir skaidrs, ka otrajā līgumā Latvijas teritorija ir samazināta apmēram par 1293, bet saskaņā ar citiem datiem pat par aptuveni 2000 kvadrātkilometriem jeb par vienu astoto daļu no visas Latgales teritorijas. Tāpat valdības ir bijušas izvairīgas, lai atzītu, ka 1997. gadā parafētajā līgumā nav atsauces uz 1920. gada Miera līgumu, uz kuru balstās Latvijas un Krievijas starpvalstu tiesiskās attiecības. Pat bez visa tā Satversmes tiesas spriedumā ir redzams, ka 1997. gadā parafētais līgums maina Latvijas teritoriju un tātad pārkāpj Satversmes 3. pantu. Tiem politiķiem, kuri daudznozīmīgi apgalvo, ka neviens cits kā tikai Satversmes tiesa var noteikt, vai Satversme tiešām ir pārkāpta, jo, lūk, 3. panta formulējums paverot interpretācijas iespējas, vēlos citēt deputātu Arvedu Bergu. Satversmes Sapulces 1921. gada 4. oktobra sēdē, apspriežot Satversmes uzmetumu, viņš šādi ir skaidrojis Satversmes 3. pantā ietverto jēdzienu „starptautiskos līgumos noteiktās robežas” (es citēju): „Nevar būt, ka starptautiskie līgumi varētu noteikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas, jo mēs nevaram iedomāties, ka starptautiskie līgumi varētu iejaukties mūsu iekšējās robežattiecībās. Domāts tikai tas, ka starptautiskie līgumi noteic šo mūsu zemes apgabalu ārējās robežas tik tālu, cik tālu viņas saietās ar citām valstīm. ” Tā vietā, lai valdība atklāti atzītu, ka, mainot Latvijas teritoriju, tiek pārkāpta Satversme, un meklētu tiesiski pragmatiskāko ceļu, kā novērst šo pretrunu, tā mēģina sabiedrības uzmanību novirzīt no lietas būtības. Lai pamatotu savu steigu un juridisko mudžināšanu, valdība atsaucas uz valsts drošību, attiecību uzlabošanu ar Krieviju, sabiedroto nepievilšanu un Latvijas iespējamo starptautisko izolāciju. Šie apgalvojumi ir pārspīlēti! Kopš Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, mēs esam drošībā, un abas šīs organizācijas pieņem mūsu robežu kā savu robežu. Kā to apliecina pēdējo gadu statistikas dati, ekonomiskās sadarbības apjomi ar Krieviju pieaug arvien straujāk. Par sabiedroto nepievilšanu vajadzēja domāt tad, kad 2005. gadā Kalvītim un Pabrikam pa diplomātiskajiem kanāliem „aizmirsās” informēt sabiedrotos par savu pēkšņo lēmumu neparakstīt parafēto līgumu. Lasot vēstis no Igaunijas, nav novērots, ka mūsu ziemeļu kaimiņi jau atrastos izolācijā vai ka tiem draudētu starptautiska izolācija. Šā Saeimā iesniegtā likumprojekta vienīgais mērķis ir daļu atbildības par Kalvīša parakstu zem šā līguma pārlikt uz Saeimas pleciem. Šis likumprojekts ir tik neskaidrs, tik samudžināts! Tajā izdarīta atsauce uz 1991. gada Konstitucionālo likumu, kas ļauj pastarpināti atsaukties uz 1990. gada 4. maija deklarāciju, kura savukārt atsaucas uz 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas Miera līgumu. Acīmredzot ar šādām trīskārši pastarpinātām atsaucēm valdība cer novērst sabiedrības uzmanību no visbūtiskākā - no tā, ka Satversme tik un tā ir pārkāpta un ka ne valdībai, ne Saeimai nav dotas pilnvaras mainīt Latvijas teritoriju bez tautas nobalsošanas. Satversmes 77. pants nosaka (es citēju): „Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. ” Es nevēlos balsot par likumprojektu, kas ir radīts, lai dotu iespēju pārkāpt Satversmi. Man nav bail no tautas nobalsošanas. Mūsu tauta jau daudzkārt ir apliecinājusi savu viedumu, lemjot par jautājumiem, kas ir būtiski mūsu valstij un tās nākotnei. Tautas nobalsošana ir visgodīgākais un tiesiski vispareizākais ceļš, kā risināt jautājumu par Latvijas un Krievijas robežu. Kamēr tas nav izdarīts, uzskatu, ka 2005. gadā robežlīgumam pievienotā valdības deklarācija ir vajadzīga. Paldies. (Aplausi.)".
• 2007_01_25-seq121 language "lv".
• 2007_01_25-seq121 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2007_01_25-seq121 mentions Q822919.
• 2007_01_25-seq121 mentions Q211.
• 2007_01_25-seq121 mentions Q191.
• 2007_01_25-seq121 mentions Q193089.
• 2007_01_25-seq121 mentions Q458.
• 2007_01_25-seq121 mentions Q159.
• 2007_01_25-seq121 mentions Q7184.
• 2007_01_25-seq121 mentions Q2498135.
• 2007_01_25-seq121 mentions Q1357342.
• 2007_01_25-seq121 mentions Q4083960.