Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2007_01_25-seq103> ?p ?o. }

• 2007_01_25-seq103 type Speech.
• 2007_01_25-seq103 number "103".
• 2007_01_25-seq103 date "2007-01-25".
• 2007_01_25-seq103 isPartOf 2007_01_25.
• 2007_01_25-seq103 spokenAs 40.
• 2007_01_25-seq103 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neatbalsta Ārlietu komisijas piedāvāto pilnvarojumu. (No zāles dep. J. Pliners: „Ai-ai-ai!”) Kādi ir galvenie iemesli? Šī neatbalstīšana pilnībā atbilst mūsu apvienības programmai. Viens no tās pašiem būtiskākajiem punktiem ir okupācijas seku novēršana. Tā ir mūsu principiāla nostāja jau kopš 1988. gada. Tā nekad nav mainījusies, lai ko par mums arī teiktu dažādu viedokļu paudēji, reizēm zobgalīgi, bet reizēm arī gluži vienkārši izraujot vienu vai otru mūsu priekšlikumu no konteksta un apskatot to izolēti. Mēs esam bijuši pret tā līguma slēgšanu ar Krieviju, kurš ļāva Latvijā atstāt vairāk nekā 20 000 okupācijas armijas virsnieku. Mēs bijām pret tādu likumu pieņemšanu, kuri Latvijā deva īpašu tiesisko statusu nepilsoņiem, ar to viņus faktiski legalizējot. Arī būdami 1996. gadā valdībā, mēs, gan „Tēvzemei un Brīvībai”, gan LNNK ministri, bijām pret pilnvarojuma došanu Latvijas un Krievijas sarunām par robežu, kurās neņemtu vērā Abrenes jautājumu. Cita lieta, ka vēlāk mēs diemžēl neesam spējuši šo pilnvarojumu atcelt, jo nevienā no nākamajām valdībām „tēvzemiešu” ministri nekad nav bijuši vairākumā. Tie ir bijuši tikai daži. Latvijas Republikas Satversmes ievērošana un Latvijas Republikas tiesiskā pēctecība - tas ir tas būtiskais jautājums, kuru mēs uzstājīgi pieprasījām ierakstīt Valdības deklarācijā un kurš tur arī ir parādījies. Kā mēs šobrīd, kad Saeimā ir iesniegts projekts no Ārlietu komisijas, secinām, citām valdības partijām ir atšķirīga izpratne par to, kādā veidā var ievērot Latvijas Republikas Satversmi un Latvijas Republikas tiesisko pēctecību. Mēs uzskatām, ka jautājums par robežu nepavisam nav jaucams ar Abrenes teritorijas ekonomisko lietderību šodien; nav jaucams ar Abrenes iedzīvotāju skaitu vai to tālāko tiesisko statusu robežu izmaiņas gadījumā; nav jaucams ar jautājumu par Krievijas gatavību tuvākajā nākotnē konstruktīvi ar Latviju apspriest Abrenes jautājuma starptautiski tiesisko noregulējumu. Ne ar kādiem taktiskiem apsvērumiem nav attaisnojama sasteigta un Latvijai neizdevīga robežlīguma slēgšana ar Krieviju. Tā faktiski ir okupācijas seku daļēja legalizēšana, kas ir it īpaši nepatīkama, zinot Krievijas ārpolitikas impērisko ievirzi, kura agri vai vēlu var atkal pārvērsties par dažāda veida prasījumiem pret Latviju, piemēram, pilsonības jautājumu regulējuma mīkstināšanas vai pilnīgas revidēšanas virzienā. Mēs ļoti negribētu piedzīvot tādus brīžus. Attiecībā uz teritoriālajām pretenzijām, kas reizēm tiek minētas, vienmēr ir jāuzdod jautājums: attiecībā pret kādu robežlīniju šīs pretenzijas ir? Ja ir runa par 1920. gada Miera līgumu, tad, neapšaubāmi, teritoriālās pretenzijas ir Krievijai, nevis Latvijai. Ja savukārt ir runa par Latvijas PSR un Krievijas Federācijas robežu, kā reizēm šo jautājumu saprot Krievijā un diemžēl arī daži Latvijā, tad, protams, izskatās, ka it kā Latvijai būtu kaut kādas pretenzijas un Latvijai nāktos par to kaut kādā veidā taisnoties. Pavisam īsi citēšu, ko par šo jautājumu saka starptautisko tiesību speciālists profesors Lēbers. Viņš 1995. gadā raksta šādi: „Princips, kas atzīst robežas par negrozāmām, iedibināts modernajās starptautiskajās tiesībās un noteikts tādos dokumentos kā 1975. gada Helsinku akts un vairākos 20. gadsimta 70. gadu divpusējos līgumos. ” Un nedaudz tālāk: „Ja šo principu atpakaļejoši piemēro strīdam par Abreni, jautājums būtu - kuru no divām robežām būtu jāuzskata par negrozāmu. Latvija iestājas par 1920. gada robežu, bet Krievija atzīst tikai 1944. gada robežu. ” Un vēl nedaudz tālāk profesors Lēbers raksta: „Krievija, atšķirībā no Latvijas, ir rīkojusies citādāk, piemēram, vienpusīgi pārveidojot Krievijas-Latvijas robežu, tas ir, faktiski 1944. gada robežu starp divām PSRS republikām, no iekšējās par starptautisku. Robežas jaunais statuss arī ir ietverts Krievijas likumā „Par valsts robežu”. Šādam grozījumam ir nepieciešama kaimiņvalstu atzīšana, un tā parasti tiek izteikta starptautiskā līguma formā. ” Un vēl mazlietiņ tālāk profesors Lēbers raksta: „Robežas, kas izveidotas, pārkāpjot starptautiskās tiesības, netiek aizsargātas ar robežu negrozāmības principu. ” Tāda ir arī mūsu nostāja, ko mēs šodien šeit paužam. Visbeidzot ļoti īsi par Satversmes 3. pantu. Par to šaubas ir izteicis profesors Lēbers, sakot šādi: „Latvijas robežām ir noteikta 1922. gada Satversmes aizsardzība 3. pantā. Jebkuri 3. panta grozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir nododami tautas nobalsošanai. ” Augstākā padome 1992. gadā saka šādi: „Saskaņā ar Latvijas Republikas 1922. gada Satversmes 3. pantu Latvijas valsts teritoriju nosaka starptautiskos līgumos fiksētās robežās, kuras var grozīt tikai Satversmes 77. panta noteiktajā kārtībā. ” Visbeidzot netiešā veidā to atzīst arī…".
• 2007_01_25-seq103 language "lv".
• 2007_01_25-seq103 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2007_01_25-seq103 mentions Q822919.
• 2007_01_25-seq103 mentions Q211.
• 2007_01_25-seq103 mentions Q159.
• 2007_01_25-seq103 mentions Q2167704.
• 2007_01_25-seq103 mentions Q15180.
• 2007_01_25-seq103 mentions Q1757.
• 2007_01_25-seq103 mentions Q3899540.
• 2007_01_25-seq103 mentions Q1964151.