Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_12_07-seq99> ?p ?o. }

• 2006_12_07-seq99 type Speech.
• 2006_12_07-seq99 number "99".
• 2006_12_07-seq99 date "2006-12-07".
• 2006_12_07-seq99 isPartOf 2006_12_07.
• 2006_12_07-seq99 spokenAs 5.
• 2006_12_07-seq99 spokenText "Cienītā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Šī nebūs politiska runa, šī drīzāk būs tāda Latvijas pilsoņa runa, kuram ir bērni un kurš cer šajā valstī dzīvot arī turpmāk. Kā zināms, valsts budžets nav tikai naudas pārdale atsevišķām nozarēm, bet tā ir tā vieta un reize, kad valdība rāda savu politisko vīziju un skatījumu nākotnē par to, kā ar saviem politikas instrumentiem valdība veidos šīs valsts un katra tās pilsoņa nākotni. Un tāpēc es gribētu pieskarties divām, manuprāt, galvenajām strukturālajām tēmām, kuras šis budžets pilnībā ignorē. Es uzsveru: šis budžets tās pilnībā ignorē! Un tās ir tautsaimniecības ilgtermiņa attīstība un pašvaldību jautājumu plašāks skatījums. Kolēģi! Ko mēs redzam šobrīd Finanšu ministrijas un valdības piedāvājumā? Mēs redzam nemitīgu IKP jeb iekšzemes kopprodukta pieauguma slavināšanu, kas tiešām ir labi, bet šobrīd izskatās, ka Latvijā vienīgais ekonomiskais rādītājs ir šis kopprodukta pieaugums. Mēs redzam tikai to, ka šobrīd valdība nerāda vispār nekādus citus ekonomikas raksturlielumus, kuri varētu raksturot plašāk ekonomikas situāciju šobrīd. Man šķiet, ka šobrīd mūsu ekonomika izskatās pēc nelielas laiviņas brīvas ekonomikas palos: nav nedz kapteiņa, nedz īstas sapratnes, kurp stūrēt. Es to nosauktu par apmātības budžetu. Kolēģi, es ļoti īsi un precīzi mēģināšu jums nosaukt dažus Latvijas Bankas (un ne tikai tās!) piedāvātus ekonomiskus raksturlielumus. Pirmais. Mēs visi zinām, ka izaugsmi nodrošina tikai patēriņš. Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums pagājušajā gadā ir bijis tikai 3 procenti, turpretī mazumtirdzniecības pieaugums - 28 procenti. Kreditēšana ir tā, kas stimulē patēriņu, un šobrīd privātā sektora ārējais parāds ir sasniedzis jau 100 procentus no iekšzemes kopprodukta. Kolēģi! Mums stāsta, ka Latvijas valsts nav parādā, taču mēs zinām, ka katrs no mūsu valsts iedzīvotājiem, kreditējoties bankās, ir parādā, un šo parādu summa ir pat lielāka nekā mūsu valsts iekšzemes kopprodukts. Nākamā lieta. Inflācija, par ko jau tika runāts, joprojām ir 6,7 procenti, tā ir gandrīz divas reizes lielāka nekā otrajā vietā esošajai Igaunijai. Lielāko daļu Eiropas Savienības dalībvalstu mēs vairāk nekā divas reizes apsteidzam inflācijas ziņā. Cenas mājokļiem kopš 2002. gada ir kāpušas par 253 procentiem. Arī šajā ziņā mēs esam līderi, pie tam stabili līderi, Eiropas Savienībā! Savukārt eksporta pieauguma tempi ir šādi: 2004. gadā bija 30 procenti, 2005. gadā - 34 procenti, turpretim pagājušā gadā - tikai 14 procenti. Tātad uz pusi eksporta pieauguma tempi ir kritušies mūsu valstī. Un vēl viena lieta. Tā, manuprāt, ir vissatraucošākā. Es domāju, ka jebkurš ekonomiski domājošs cilvēks labi saprot, kas ir ieņēmumu un izdevumu attiecība. Latvijas valstī 2006. gada 3. ceturksnī tekošā konta bilance ir mīnus 24 procenti. Tā ir divas reizes mazāka nekā 2005. gadā, kad tā bija 12,7 procenti. Tātad mēs importējam par 24 procentiem vairāk, nekā spējam eksportēt. Kolēģi, tie ir reālie fakti, tie ir reālie skaitļi, kas liecina, ka Latvijas ekonomikā daudz kas nav kārtībā. Par to runā arī daudzi eksperti. Tie ir gan Starptautiskā valūtas fonda eksperti, gan Latvijas Banka un tās finanšu eksperti. Pagājušajā nedēļā es izlasīju vienu lietu, kas mani tiešām pamatīgi satrauc. Proti, līdz šim komercbankas bija tikai ieguvējas no šā procesa un pelnīja tiešām ļoti lielu naudu to īpašniekiem, taču nu arī Hansabankas finanšu analītiķi norāda uz to, ka šobrīd situācija kļūst kritiska. Tātad arī Hansabanka, kā arī dažas citas komercbankas jau norāda uz kritisko situāciju šajā lietā. Tie ir tikai daži skaitļi. Par pašvaldībām. Pašvaldības šajā budžetā tiek skartas tikai tiktāl, ciktāl valdošā koalīcija iedala sev vēlamām vietām un lietām atbilstošu finansējumu. Tā teikt, kas maksā, tas pasūta mūziku. Šī shēma ir iedibināta, un neviens, protams, neuztraucas, nedomā par tās maiņu. Protams, cieš tikai iedzīvotāji, jo paši vien vainīgi: nav vēlēšanās balsojuši par pareizajām partijām. Līdz ar to nav saņēmuši naudu attīstībai, un sakarā ar to skolu un jebkuru citu objektu būvniecība ir apstājusies. Tie ir faktu konstatējumi. Tomēr, manuprāt, ar konstatēšanu vien būtu par maz. Tātad - ko es gribu teikt? Es vēlos ļoti īsi pateikt, ka konkrēti risinājumi šīm problēmām ir rodami jau šajā budžetā. Un tur nav jādara nekas sarežģīts, nekas ārkārtējs: ir daži skaitļi, ko šajā budžeta projektā varētu mainīt uz otro lasījumu. Protams, ka, padomājot par budžeta izdevumiem, tēriņiem un atsevišķām citām pozīcijām, mēs kopīgi varētu jau tagad šo budžetu mainīt. Pirmkārt. Mēs varētu fizisko personu darījumus aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. To iesaka burtiski visi eksperti, ar kuriem es esmu runājis, kuriem ir attiecīgas publikācijas. Tā būtu tikai godīga attieksme pret pārējiem nodokļu maksātājiem. Tā mēs varētu stimulēt eksportspējīgu preču ražošanu. (Jo - kurš gan no uzņēmējiem ir gatavs investēt līdzekļus rūpnīcā, ja ir iespējams gūt 700 procentus lielu peļņu nekustamo īpašumu biznesā?!) Tad būtu arī papildu līdzekļi pašvaldībām. Šeit sēž daudzu pašvaldību vadītāji. Es domāju, viņi ļoti labi zina, ka pašvaldībām tieši iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšana dotu nopietnus papildu ieņēmumus. Valstij šinī brīdī būtu jāiejaucas tieši šajā jomā, lai mazinātu riskus visai tautsaimniecībai kopumā. Otrkārt. Jau ilgstoši tiek runāts par nopietnu nekustamā īpašuma nodokļa sakārtošanu. Starp citu, šajā budžetā pieaugums ir tikai par 3,5 procentiem. Kā jūs zināt, kopējais pieaugums ir milzīgs, taču tā nozare, kura it kā ir pati, pati, pati augošākā, budžetā atainota ar principā minimālu pieaugumu. Ko mēs šajā jomā piedāvājam? Arī šajā jomā piedāvājam ļoti vienkāršu risinājumu - likmes trīskāršu samazināšanu. Tālāk tiktu izstrādāta sistēma, saskaņā ar kuru piemājas zeme netiktu nopietni aplikta ar nodokli, toties visa tā zeme, kas ir paredzēta spekulatīviem darījumiem, tiktu ar nodokli aplikta pēc tāda principa, ka nodoklis būtu attīstošs, taču bremzējošs attiecībā uz spekulatīviem darījumiem. Un trešā lieta (No zāles dep. Dz. Ābiķis: „Pusdienlaiks!”) ir pašvaldībām paredzētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas straujāka palielināšana. (No z��les dep. Dz. Ābiķis: „Pusdienās jāiet!”) Šodien, kā mēs zinām, kāpums ir 79 procenti. Mēs uzskatām, ka divu gadu laikā šī daļa varētu sasniegt 100 procentus. Ko tas atrisinātu? Tas novērstu pašvaldību nemitīgo atkarību no valsts, no centrālā valsts aparāta, no budžeta līdzekļu dalījuma, no politiķiem. Šajā budžetā tas prasītu tikai 67 miljonus latu. (Kā atceramies, šā gada budžeta grozījumos mēs iztērējām vairāk nekā 40 miljonus latu tieši tam - ātrām investīcijām pašvaldībām.) Pašvaldības tad varētu labāk plānot, ko tās darīs un kā tās darīs, un kādas ir to prioritātes. Godātie kolēģi! Es ļoti, ļoti ceru, ka šo lielo atbildību par tautsaimniecības attīstību mēs visi uztveram ļoti nopietni. Tā ir milzu atbildība, un mēs nevaram tam visam pieiet tik vienkārši - spiest podziņas, neklausoties un nesaprotot. Es ceru, ka Saeimas deputāti iztēlojas situāciju, kāda būs tad, kad šī laiviņa, kurai nav kapteiņa, kurai nav stūres, ietrieksies tuvākajā klintī: tad mēs visi, kas šajā laiviņā sēžam, mūsu bērni, mūsu vecāki, būsim peļķē, būsim pie sadragātas siles, un tad vairs nebūs ko vainot. Kolēģi, domāsim, lemsim un darīsim pareizi!".
• 2006_12_07-seq99 language "lv".
• 2006_12_07-seq99 speaker Artis_Kampars-1967.
• 2006_12_07-seq99 mentions Q822919.
• 2006_12_07-seq99 mentions Q211.
• 2006_12_07-seq99 mentions Q4294791.
• 2006_12_07-seq99 mentions Q191.
• 2006_12_07-seq99 mentions Q193089.
• 2006_12_07-seq99 mentions Q458.
• 2006_12_07-seq99 mentions Q687709.
• 2006_12_07-seq99 mentions Q1145493.