Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_12_07-seq89> ?p ?o. }

• 2006_12_07-seq89 type Speech.
• 2006_12_07-seq89 number "89".
• 2006_12_07-seq89 date "2006-12-07".
• 2006_12_07-seq89 isPartOf 2006_12_07.
• 2006_12_07-seq89 spokenAs 22.
• 2006_12_07-seq89 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Vai jūs nepazemo tas, ka visi mēs - visi tie, kuri sēžam šinī zālē, faktiski visi, - esam marionetes? Vai jūs nepazemo tas, ka viss notiek tieši tā, kā tas notika padomju laikos, kad runāja vienu, domāja otru, bet darīja trešo? Toreiz Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti sabrauca Rīgā divas reizes gadā un apstiprināja ar savu balsošanu PSKP CK Augstākās padomes un Ministru padomes lēmumus, kuri drusciņ bija adaptēti Latvijas PSR vajadzībām. Tikai vakar Finanšu ministrija iesniedza budžeta projektu. Četrus sējumus, kā jums tas ir zināms: pašu budžetu, tā paskaidrojumus, likumprojektu paketi - simtiem lapaspušu. Es esmu pārliecināts, ka neviens no zālē sēdošajiem nevarēja… fiziski nespēja iepazīties ar šiem dokumentiem, un kolēģi no „Jaunā laika” to pierādīja. Viņi rūpīgi bija iedziļinājušies atsevišķās sadaļās. Bet visi „valdošie” deputāti jeb deputāti no valdošās koalīcijas kā marionetes - taču marionetes - tās ir lelles -, kā kādreizējos laikos, kā es te stāvu, nobalsos „par”. Jūs pat nezināt… Ja kādā no sadaļām būtu ierakstīta viena rindiņa, ka ir iedalīti 10 tūkstoši latu, lai pierādītu, ka visi 100 deputāti ir muļķi, jūs arī par to šodien nobalsotu. Jūs neesat izlasījuši, jūs nezināt, bet diemžēl balsosiet. Lai ekonomētu jūsu laiku, centīšos runāt īsi - tēžu veidā. Un galvenā tēze ir šāda: ja mūsu valstī ekonomika tomēr attīstās, tad par to ir jāpateicas iedzīvotājiem, kuri to panākuši, ilgi ciešot, nevis valdībai. Tagad valdībai būtu jāsāk atdot parādus iedzīvotājiem, tomēr tā pilnā apjomā to negrasās darīt. Jā, budžeta projektam ir arī savi plusi! Skaidrs, tas ir ļoti pozitīvi, ka tiek piešķirta nauda izglītības un tieslietu jomai, arī Tiesībsarga biroja izveidošanai. Ir labi, ka minimālā darba alga tiek paaugstināta no 90 latiem uz 120 latiem, bet neapliekamais minimums - no 32 latiem uz 50 latiem. Tomēr es domāju, ka reti kurš no jums, šeit sēdošajiem, to skaitā arī Tautas partijas deputāti, atceras, ka, ejot jau uz 8. Saeimu, jūs solījāt neapliekamo minimumu palielināt līdz 60 latiem. Taču tagad - tikai uz priekšu! - tas būs 50 latu apmērā. Bet jūs bijāt pie varas vismaz pāris gadu… man liekas, bijāt arī pagājušajā Saeimā. Paredzēt algu palielinājumu daudzām darbinieku kategorijām - tas, bez šaubām, ir labi. Mīnusi. Tomēr šo pieaugumu - un tas jums ir skaidrs - apēdīs inflācija. 2006. gada deviņos mēnešos vien pārtikas preču cenas pieauga par 5,1 procentu, administratīvi regulējamās cenas - par 8,2 procentiem, bet 2007. gadā pieaugs vēl arī elektroenerģijas tarifi, dabasgāzes realizācijas tarifi, maksa par ūdeni un sabiedriskā transporta pakalpojumiem, pirmām kārtām jau Rīgā. Taču valdība, kā es to sapratu, mierīgi sēž un praktiski neko nedara un arī netaisās darīt. Turklāt valdošā koalīcija nepilda priekšvēlēšanu solījumus. Tika solīts, ka tā samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet pēc vēlēšanām tā no šīs idejas jau paspēja atteikties. Tieši otrādi! Tā plāno ieviest vēl vienu -elektroenerģijas nodokli. Vissmagākā situācija ir mājokļu jomā. Jau martā Satversmes tiesa atcēla īres griestus denacionalizētajās mājās to īrniekiem. Deviņu mēnešu laikā valdība varēja piedāvāt šā jautājuma risinājumu, it īpaši ņemot vērā to, ka tas viss atstāj arī negatīvu ietekmi uz inflācijas līmeni. Tomēr valdība pašvaldībām piedāvā tikai 7 miljonus latu dzīvokļu jautājuma risināšanai, ciniski norādīdama, ka šis jautājums būs prioritārs tikai 2007. gada valsts budžeta grozījumu izstrādes laikā. Acīmredzot mēs gaidīsim, ka līdz rudenim cilvēki vai nu paši atrisinās savas problēmas, kas ir maz ticams, vai arī ies bojā. Tajā pašā laikā mēs atļaujamies paredzēt papildu 80 miljonus aizsardzībai. Vai mums taisās uzbrukt Krievija vai Baltkrievija? Jā, 2 procenti ir jāpiešķir pēc NATO pieprasījuma, bet kāpēc Dānija var atļauties tikai 1 procentu? Kāpēc Vācija var atļauties tikai 1,3 procentus? 5. punkts… Jebkurā gadījumā līguma punkts paliek spēkā. Iedomājieties - finansējuma pieaugums aizsardzībai ir vairāk nekā 10 reizes lielāks nekā līdzekļu pieaugums mājokļiem! Valdība gan apgalvo, ka 2007. gada budžets ir vērsts uz katra iedzīvotāja labklājības pieaugumu, bet ir grūti tam noticēt, tāpēc ka likumprojekta teksts to neapstiprina. Aicinu balsot „pret”! Paldies.".
• 2006_12_07-seq89 language "lv".
• 2006_12_07-seq89 speaker Jakovs_Pliners-1946.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q822919.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q211.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q4294791.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q2660080.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q35.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q159.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q4459436.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q7184.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q183.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q2498135.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q1357342.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q184.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q1250133.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q79854.
• 2006_12_07-seq89 mentions Q4109067.