Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_12_07-seq87> ?p ?o. }

• 2006_12_07-seq87 type Speech.
• 2006_12_07-seq87 number "87".
• 2006_12_07-seq87 date "2006-12-07".
• 2006_12_07-seq87 isPartOf 2006_12_07.
• 2006_12_07-seq87 spokenAs 5.
• 2006_12_07-seq87 spokenText "Godātie kolēģi! Valsts Nacionālās attīstības plāns ir mums visiem saistošs dokuments, un tas pareizi noteic, ka valsts attīstībā cilvēks ir pirmajā vietā. Uz šā plāna izpildi jābūt orientētai valsts politikai. Un budžets, protams, ir politikas realizācijas instruments. Es runāšu par izglītības un zinātnes budžetu. Par to runājot, minēšu tikai divas galvenās pozīcijas, kas ir ārkārtīgi svarīgas, lai nodrošinātu valsts konkurētspēju un ilgtermiņa attīstību, - tās ir augstākā izglītība un zinātne. Analizējot zinātnes budžetu, pirmajā acu uzmetienā redzam līdzekļu pieauguma tabulā summu - 28,7 miljonus latu - un gribam iesaukties: lieliski! Taču tas diemžēl ir maldīgs priekšstats. Iedziļinoties summas atšifrējumā, redzam, ka liela daļa šīs naudas summas ir tikai uz papīra. Piemēram, 11,3 miljoni latu ir iekļauti valsts budžeta ieņēmumos, jo pēc zinātnisko institūtu pārveides par valsts aģentūrām, tas ir, par valsts budžeta iestādēm, visi to pašu ieņēmumi tiek iegrāmatoti kā valsts budžeta ieņēmumi, to skaitā arī tie, ko institūti nopelna ar saviem komercpētījumiem. Tas izskatās kā valsts atbalsta palielinājums, bet patiesībā tā ir tikai pašu institūtu darbība. Reālais pieaugums salīdzinājumā ar 2006. gadu ir tikai 11,5 miljoni latu. Tas ir palielinājums, kas ir paredzēts zinātnisko pētījumu veikšanai zinātniskajās aģentūrās, lai īstenotu starptautiskās sadarbības projektus un zinātniskās pētniecības projektus augstskolās (budžeta paskaidrojumu varam lasīt 291. -293. lappusē). Ikgadējam zinātniskās darbības finansējuma pieaugumam saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu ir jābūt vismaz 0,15 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Šā gada iekšzemes kopprodukts ir 10,85 miljardi latu. Tātad diemžēl šī likuma prasība nav izpildīta nākamā gada budžetā, jo pieaugums ir tikai nepilni 0,11 procenti. Par augstākās izglītības finansējuma pieaugumu. Neskaitot to bāzes palielinājumu, ko nākamajā gadā radīs jau pagājusī akadēmiskā personāla algu paaugstināšana ar šā gada 1. septembri, un neskaitot jau pieminētās, tā teikt, grāmatvediskās operācijas ar pašu ieņēmumiem, pieaugums ir tikai nepilni 10 procenti. Ne tuvu tik liels, kā mēs gribētu redzēt! Tas ir pat mazāks par vidējiem valsts ekonomiskās attīstības tempiem. Tātad nevaram runāt par izglītotu cilvēku skaita un konkurētspējas pieaugumu kā par prioritāti. Diemžēl ir skaidrs, ka Budžeta likumā definētais mērķis - veicināt augsti kvalificētu speciālistu pieaugumu valstī - netiks sasniegts. Tiesa, latviešu speciālistu skaits pieaugs, taču tas pieaugs Anglijā, Īrijā, Vācijā un citur. Tātad nākamgad augstākā izglītība un zinātne paredzēta nevis kā prioritāte, nevis kā ministres Inas Druvietes laikā, bet tiks finansēta pēc pārpalikuma principa. Pāris teikumos tikai pieminēšu tās jomas, kam nākamā gada budžetā nekā iepriecinoša nav. Pirmkārt, nekā iepriecinoša nav bērnu vecākiem, jo dotācija mācību grāmatu iegādei nav palielināta. Tāpat nekā iepriecinoša nav valsts valodas politikā, speciālajā izglītībā, pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanā. Jāpiemin arī tāda dīvaina detaļa, ka Augstākās izglītības un zinātnes administrācijai, ko Zinātniskās darbības likums paredz jau gandrīz gadu, nākamā gada budžetā nav ne lata. Gribot negribot jāuzdod jautājums: vai valdība, iesniedzot parlamentā Budžeta likuma projektu, drīkst nepildīt likumu? Diemžēl laikam Latvijā drīkst. Un nu par vēl vienu budžeta veidošanas īpatnību, kas parasti nepiemīt civilizētajai pasaulei, bet kas mūsmājās jau kļūst par skumju realitāti. Pirms dažiem gadiem Francijas finanšu ministrs gandrīz zaudēja amatu, jo valsts budžetā bija radies vairāk nekā 100 miljonus liels pārpalikums. Neapmierinātie franči viņam jautāja: „Mīļais, vai tu neproti plānot?” Mūsu visu godātais finanšu ministrs - tieši otrādi! - lepni paziņo, ka attiecībā uz tiem pāris liekajiem simtiem miljonu, ko viņš neprot saplānot, budžetu tad, „ja būs nauda”, grozīšot jau gada vidū, nevis gada beigās, jo no grozījumiem gada vidū tautsaimniecībai esot lielāks labums. Ko nozīmē - „ja būs nauda”? Vai valdība plāno savus ieņēmumus vai varbūt ar valsts naudu iet spēlēt uz kazino? Un, ja tā vinnēs, tad nauda būs un to izdalīs budžeta grozījumos. Senajās karaļvalstīs rīkojās līdzīgi. Ja valsts kasē bija nauda, karalis dāsni maksāja saviem algotņiem, bet, ja naudas nebija, tad pacietās. Civilizētā pasaule kaut kā ir iemācījusies plānot valsts ieņēmumus un izdevumus vienu gadu ilgam ciklam. Latvijā laikam viss ir citādi. Te nu mēs esam nonākuši līdz kliedzošam absurdam - plānojot pamatbudžetu, ministrs jau iedrošinās plānot arī budžeta grozījumus! Piemēram, 12-13 miljoni latu, ko, runājot par 2006. gada budžeta grozījumiem, apsolīja dzīvokļu problēmas risinājumam, jau esot ieplānoti budžeta grozījumos, nevis pamatbudžetā. Kāpēc to visu nevarētu darīt vienā likumā - valsts Budžeta likumā? Te nu atkal vietā būtu atgādināt karaļu seno gudrību: vajadzēs taču atalgot savus algotņus gan pēc politiskās „krāsas”, gan pēc nopelniem - pasniegt pazemojošu dāvaniņu no „kungu galda” gan deputātu kvotu veidā, gan ministriju investīciju programmās, kad dos nevis tiem, kuriem vajag, bet tiem, kuri klausa. Tā, godātie kolēģi, nav iespējams nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2006_12_07-seq87 language "lv".
• 2006_12_07-seq87 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2006_12_07-seq87 mentions Q211.
• 2006_12_07-seq87 mentions Q6013198.
• 2006_12_07-seq87 mentions Q142.
• 2006_12_07-seq87 mentions Q183.
• 2006_12_07-seq87 mentions Q22890.