Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_12_07-seq83> ?p ?o. }

• 2006_12_07-seq83 type Speech.
• 2006_12_07-seq83 number "83".
• 2006_12_07-seq83 date "2006-12-07".
• 2006_12_07-seq83 isPartOf 2006_12_07.
• 2006_12_07-seq83 spokenAs 5.
• 2006_12_07-seq83 spokenText "Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie klausītāji! To, kas notiek ar Latvijas kultūru, neizrunāt ne piecās, ne 15 minūtēs un pat ne stundā. Publisku diskusiju, godīgas informācijas par šo tēmu nav. Ir tūkstošiem jautājumu, bet nav nekādu atbilžu. Mūsu valstī šī tēma ir tabu. Esam nonākuši pat tik tālu, ka priekšvēlēšanu laika publiskajās diskusijās „Milžu cīņas”, kas notika vispopulārākajā medijā - Latvijas Televīzijā -, neeksistēja tēma „Kultūra”. Kā man paskaidroja tābrīža Latvijas Televīzijas ziņu un informatīvo raidījumu galvenā redaktora vietas izpildītāja, tēma „Kultūra” iekļauta tēmās „Vēsture” un „Tautsaimniecība”, kurās, protams, ne vārda nebija par šobrīd būtiskiem kultūras jautājumiem, tie netika skarti. Arī raidījuma „Kas notiek Latvijā?” vadītājs, aicināts rīkot diskusiju par kultūras jautājumiem, teica, ka viņš neesot visvarens. Starp citu, nākamā gada budžetā ir Ventspilij atvēlēti divi miljoni latu. Vai arī tā ir cena par klusumu medijos? Un tas viss notiek laikā, kad Latvijas valsts atvēzējusies simts gadu laikā nebijušai kultūras būvju celtniecībai vismaz miljarda latu vērtībā! Jebkāda veida diskusiju un analīzes vietā, argumentu vētīšanas vietā sabiedrībai zināmi kultūras, mākslas un zinātnes darbinieki priekšvēlēšanu laikā slavē ministrus un pastāvošo režīmu. Kāda liekulība ir runāt par demokrātiju un vārda brīvību šodienas Latvijā! Nožēlojami! Mums pietika 15 gadu, lai atgrieztos tur, no kurienes esam nākuši. Atceros, esmu savā dzīvē tādus laikus jau piedzīvojusi: režīmam kalpojošie un iztapīgie, tā sauktā inteliģence, savā gļēvumā labprātīgi kļuva par propagandas skrūvītēm, cerēdami tā nodrošināt „zaļo gaismu” savai daiļradei, dzīvokļus, mašīnas, ārzemju braucienus un visādus citādus labumus sev. Piecpadsmit gadu laikā ir padomju diktatūru nomainījusi naudas partiju diktatūra. Kaut vai tādēļ vien, kaut vai saistībā ar čekas maisiem, sabiedrībai būtu bijusi nepieciešama nopietna saruna par konformismu, ja vien te, mazajā, sasmakušajā Latvijas telpā, būtu palicis pāri pietiekami daudz brīvu, lepnu un godīgu cilvēku. Neredzu! Pilnīgi piekrītu tiem politologiem, kuri uzskata, ka demokrātija Latvijā ir reāli apdraudēta. Kā tas notiek? Citēšu Džonu LeKarē: „Vispirms politiķis melo, pēc tam viņš savus melus izlasa avīzē un saka, ka tas ir valdošais viedoklis. Kad meli top atkārtoti pietiekami daudzas reizes, patiesība sāk izlikties par jukušā murgiem. Visi viedokļi ir atļauti, bet tiem, kuri uzskata, ka pastāv patiesība, šo uzskatu nav atļauts paust. ” Simtkārtīga atkārtošana, kā to zināja jau nacistu kultūras un propagandas ministrs Gebelss, pat melus spēj sabiedrības apziņā padarīt par patiesību. Kāpēc lai to nebūtu ielāgojusi 2004. gadā ar Sorosa fonda atbalstu izdotās grāmatas „Trešā Reiha valoda” ilggadējā tulkotāja Helēna Demakova? Par alkatību ļaunāks ir cinisms. Kultūra kļuvusi par visciniskāko valsts naudas noslaukšanas mašīnu. Nē, es to nesaku par kultūras dzīvo daļu, par Valsts akadēmisko kori „Latvija”, kura mākslinieciskais vadītājs, ģēnijs ar pasaulslaveno vārdu, Māris Sirmais 2005. gadā bija spiests atkāpties no amata, protestējot pret katastrofāli zemajām algām vienīgajā Kultūras ministrijas finansētajā korī. Vidējā alga korī tobrīd bija 180 latu. Es šobrīd nerunāju par izmisumā novesto un pazemoto Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kas pavasarī piketējot spēlēja pie Saeimas, un par viņu algām, kādas tās ir salīdzinājumā ar diktatoriski ieceltā un sevi nepierādījušā galvenā diriģenta Ginta Glinkas, kā šobrīd Kultūras ministrijas sistēmā pieņemts sacīt, konkurētspējīgo atalgojumu - 3100 latu par neesošu darba apjomu. Es nerunāju par rupjo un pārambiciozo mēģinājumu šos kolektīvus, tā teikt, ar steka palīdzību apvienot. Es nerunāju arī par pašreizējo situāciju Latvijas Nacionālās operas orķestrī, kur strādā mūziķi, kuri savu māksliniecisko profesionalitāti kaluši jau no piecu gadu vecuma. Un pēc 18 un vairāk gadus ilga uzcītīga darba viņi spēlē vienā no diviem valsts augstākās proves orķestriem un saņem 300 latus mēnesī, bet, ja nokļūst visaugstākajā karjeras punktā - koncertmeistara statusā, - 450 latus mēnesī. Toties viņi uztur un baro no konkurētspējīgā atalgojuma uzblīdušo Operas administrāciju, kuras daudzo un dažādo direktoru skaits mērāms „A4” lapas formātā. Vilcējzirgi šampanieti dzerošu kučieru bandai! Es šobrīd nerunāju arī par slaveno Dziesmusvētku likumu, kurš visai Latvijai visa gada garumā tautas dzīvā, radošā gara uzturēšanai paredz vien 200 tūkstošus latu. Es nerunāju arī par mākslinieku vairākumu, par ierindas cilvēkiem - muzeju vadītājiem, bibliotekāriem, mākslas un mūzikas skolotājiem, arhīvu darbiniekiem un daudziem, daudziem citiem. Es runāju par naudas „pumpi” - aģentūru „Jaunie Trīs brāļi”, par šiem tā sauktajiem Trim brāļiem. Un kādas tik summas nav sauktas saistībā ar Akustiskās koncertzāles būvniecību! Gan 22 miljoni, gan 34 miljoni latu, visbeidzot - 90 miljoni eiro (bez „AB dambja” rekonstrukcijas). Nevienam nav nekādas skaidrības, un tā arī netiek prasīta. Ar ko tas viss beigsies? Iecerēto būvniecību visprecīzāk novērtēja kāds rīdzinieks, nosaukdams to par vistiešāko interpretāciju pasakai „Ganuzēns un velns”: ganuzēna turētajā cepurē, proti, Daugavā, valsts varēs atspērusies bērt nodokļu maksātāju līdzekļus gadu gadiem. Kur uzzināt, kā tērēti tiek 9 miljoni latu, ko atguvu no „Latvijas Kuģniecības” privatizācijas līdzekļiem un atstāju Nacionālās bibliotēkas būvniecības kontā, pamezdama Kultūras ministriju 2004. gadā? Un kā tērēti tie 7 miljoni latu no privatizācijas līdzekļiem, ko Induļa Emša valdības laikā ekonomikas ministrs Juris Lujāns ar Latvijas Pirmās partijas svētību piešķīra Akustiskās koncertzāles un Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai Andrejsalā? Vai kādreiz saņemsim detalizētu pārskatu par to, kā tiks izlietoti tie 11,3 miljoni latu, kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai paredzēti 2007. gada budžetā? Un nerunāsim nemaz par kredītu, kurš paņemts uz 20 gadiem un par kuru 4 miljoni, kā tas arī nākamā gada budžeta projektā paredzēts, būs jāatmaksā? Par Andrejsalu. Šī teritorija muzeja būvniecībai tika izvēlēta aizkulisēs, nevis to nosauca starptautisks arhitektu plenērs, kā mums turpina iestāstīt. Shēma sen zināma: attiecībā uz brīvostas teritoriju tiek noslēgti līgumi ar savējiem (šajā gadījumā - „linstoviešiem” un bijušajiem „avelatiešiem”), seko ar deputātu balsojumu svētīta šīs teritorijas izņemšana no brīvostas zonas, un tad šī unikālā, pati dārgākā teritorija Latvijā - pilsētas centrā, Daugavas krastā - „pa lēto” (augusta vidū gribēja paspēt privatizēt par sertifikātiem, tagad - par neadekvāti zemo kadastrālo vērtību) tiek privatizēta, pilsētai tādējādi zaudējot simtiem miljonu latu. Bet ar to vēl ir par maz! Citāts no LETA ziņām: „Kultūras ministre piebilda, ka projekts var tikt realizēts tikai ar Rīgas Domes finansiālu atbalstu, kurai par Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem Andrejsalā jāuzbūvē ūdensvads, kanalizācija, ceļi un citi infrastruktūras objekti. ” Tramvaju ieskaitot. Un tas viss - laikā, kad pilsētai katastrofāli trūkst līdzekļu mājokļa jautājumu risināšanai vairāk nekā 60 tūkstošiem cilvēku, kuri jau ar 1. janvāri var atrasties uz ielas! Nu ko, turpinām celt cinisma latiņu! Līdz šim neviens medijs nav pat pieminējis privātā biznesa interešu saistību ar Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Tur, starp citu, tikai 4000 no 14 000 kvadrātmetru tiks atvēlēti izstādēm. Kā raksta prese, pārējā platība paredzēta dažādai komercdarbībai - veikaliem, restorāniem un tā tālāk. Es runāju par „Jauno Trīs brāļu” izslavēto profesionāļu ilgstošo mēģinājumu zem Dānijas sabiedrības „COWI A/S” izkārtnes pirkt konsultanta, kāda apsviedīga Salacgrīvas iedzīvotāja, pakalpojumus par 330 000 latu. Bezrobežu nekaunība ir tā, ka minētais bāleliņš pats sniedzis aģentūrai „Jaunie Trīs brāļi” eksperta pakalpojumus - atzinumu par iepirkuma procedūrā iesniegtajiem finanšu piedāvājumiem - par 1500 latiem. Es runāju arī par trim šķūnīšiem, kurus nojauca par 47 000 latu, un trim ēkām Nacionālās bibliotēkas būvvietā, kuras nojauca par gandrīz 350 000 latu. Es runāju par AB dambja teritorijas uzkopšanas pakalpojumiem un to, cik sētnieku var algot par 770 latiem mēnesī. Es runāju par līgumu, kurš noslēgts starp Latvijas Republikas Kultūras ministriju un sabiedrību „Hill International” un kurā ārvalstu speciālistiem paredzēta šāda samaksa: vecākajam inženierim - 135 lati stundā, inženierim - 120 latu, jaunākajam inženierim - 95 lati stundā un apkalpojošajam personālam - 60 latu stundā. Es runāju par 66 000 latu no valsts budžeta, kas paredzēti aģentūras „Jauni Trīs brāļi” (citēju) „publiskā tēla veiksmīgai attīstīšanai”. Biroja telpas aģentūras „Jaunie Trīs brāļi” 24 darbiniekiem tiek īrētas par 360 000 latu, taču katra darbinieka veselības apdrošināšanai (par strādāšanu tik smagos darba apstākļos!) tiek tērēti 345 lati. Salīdzinājumam: Saeimas deputāti apdrošināti par 278 latiem. Un „Jauno Trīs brāļu” šoferis un lietvede vēl nesen saņēma algu, kas bija 440 latu mēnesī, - par 10 latiem mazāk nekā Latvijas Nacionālās operas koncertmeistars. Kopš Kultūras ministrija angažējusi sabiedrību par atklātību „Delna” „Jauno Trīs brāļu” projektam, sabiedrība par atklātību „Delna”” kļuvusi akla un mēma. Par Latvijas Nacionālo bibliotēku. Atmodas laika simboli un ideāli ir izdzīvoti. Mēs tiem pieminekļus neuzcēlām savlaicīgi, taču šodien ir pavisam cits laiks, kam ar pagājušā laika ideāliem ir visai nosacīts sakars. Un par to, cik tālu ir pavirzījusies tehnoloģiju attīstība 15 gadu laikā, vispār lieki runāt! Toreiz, kad projektēja Nacionālo bibliotēku, pat e-pastu vēl nelietojām. Drosmīgi būtu pārskatīt ēkas atbilstību mūsdienu vajadzībām. Starp citu, arī tajā ir paredzēta koncertzāle. Pie pašreizējām Nacionālās bibliotēkas izmaksām, viens kvadrātmetrs kopējās platības, ieskaitot katlumāju un autostāvvietas, tur maksā apmēram 5000 latus, tātad septiņas reizes vairāk nekā dzīvojamās mājas platības kvadrātmetrs. Es runāju par simtiem miljonu kredītiem, kas tiks ar vieglu roku paņemti un daļēji saguls savējo „tīkla” kabatās, bet kas būs jāatdod tiem, kuriem jau tāpat būs jāuztur katram divi pensijas vecuma cilvēki, jo, kā zināms, dzimstība pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir bijusi zemāka nekā kara gados un vēl tagad katru gadu no Latvijas kartes, citēju Emša kunga teikto, „pazūd viena Kuldīga ar 15 tūkstošiem iedzīvotāju”. Klusi, bez liekas ažiotāžas, Kultūras ministrija 2006. gadā atdeva kultūras būves „Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Nākamgad par šo soli būs jāmaksā - nomas maksās no valsts budžeta jāmaksā miljons latu vairāk. Tas tranzītā caur Kultūras ministriju nonāk „Valsts nekustamo īpašumu” kasē. Var tikai minēt neloģiskos iemeslus apjomīgajai valsts naudas pārsūknēšanai no vienas kabatas otrā. Es runāju par to, ka visas šīs naudas „pumpētavas” - kultūras būves - ir cilpa, kas šobrīd uzlikta kaklā neskaitāmām turpmākajām paaudzēm. Tā ir finansiāla afēra! Es runāju par to, ka, saprazdama, ka neko te nevar mainīt, ne vien es, bet arī visa sabiedrība palēnām kļūst apātiska, cilvēki vairs nepiedalās vēlēšanās, neieslēdz televizoru un nelasa avīzes. Jau…".
• 2006_12_07-seq83 language "lv".
• 2006_12_07-seq83 speaker Inguna_Ribena-1956.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q822919.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q211.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q2660080.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q47182.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q35.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q1419663.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q2484354.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q29955809.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q42814.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q1798029.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q3401675.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q540255.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q5710822.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q17593808.
• 2006_12_07-seq83 mentions Q16363844.