Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_12_07-seq81> ?p ?o. }

• 2006_12_07-seq81 type Speech.
• 2006_12_07-seq81 number "81".
• 2006_12_07-seq81 date "2006-12-07".
• 2006_12_07-seq81 isPartOf 2006_12_07.
• 2006_12_07-seq81 spokenAs 5.
• 2006_12_07-seq81 spokenText "Godātie klātesošie! Es nerunāšu par sīkumiem un par daudzām tehniskām lietām. Droši vien mani kolēģi ļoti kvalitatīvi iztirzās arī šos budžeta projekta aspektus. Es runāšu par vienu ļoti nopietnu problēmu, kuras risinājumam ir nepieciešama valdības rīcība, griba un apņemšanās. Un šī nopietnā problēma ir inflācija, kas jau trešo gadu no vietas ir nepieņemami augstā līmenī, pārsniedzot 6 procentus. Par to, kādu postu šī inflācija nodara katram Latvijas iedzīvotājam, nav daudz jāstāsta. Arī tas, ka šī inflācija pamatā grauj tieši maznodrošinātos un mazo ienākumu guvējus, kuru ienākumi katru gadu par šiem 6 procentiem samazinās, ir vispārzināms fakts. Taču mazāk ir zināms un mazāk tiek izprasts tas, cik graujoši inflācija ietekmē valsts ekonomisko attīstību kopumā un cik grūti šo problēmu var nākties risināt nākotnē - ar katru gadu arvien grūtāk. To saprot mazāk. Un tāpēc es īsos vārdos paskaidrošu, ko šāda augsta inflācija papildus nodara, - to, kādu postu inflācija nodara valsts makroekonomikai un tautsaimniecībai. Pirmām kārtām šādas augstas inflācijas apstākļos inflācija pati sevi paātrina. Viens mehānisms ir tāds, ka, protams, cilvēki, kuru ienākumi katru gadu par 6 procentiem samazinās, prasa un bieži vien arī saņem algas pielikumu, kas šādos apstākļos pienākas, taču algas pielikums nekavējoties ir jauns spiediens uz inflācijas spirāli, iedzenot to nākamajā pakāpē. Un tādējādi inflācija pati sevi palielina. Otrais mehānisms, kādā veidā inflācija pati sevi paātrina, ir saistīts ar iedzīvotāju noguldīšanas un tērēšanas paradumiem. Apstākļos, kad inflācija ir liela un tā vēl palielinās, arvien mazāk ir to cilvēku, kuri naudas uzkrājumus tur bankās vai pie sevis - tātad kuri vispār šos naudas uzkrājumus turpina saglabāt kā uzkrājumus. Jo kāda gan jēga ir glabāt naudu bankā, ja depozīta procents ir 4-5 procenti, bet inflācija - 6 procenti? Tātad tie ir tīrie zaudējumi. To cilvēki arī ļoti ātri saprot un rezultātā naudu vienkārši tērē. Kas ir vēl viens papildu spiediens uz inflāciju, kas padara to par arvien grūtāk risināmu problēmu? Tātad inflāciju ar katru gadu kļūs arvien grūtāk apturēt, nemaz nerunājot par to, ka šobrīd tieši šīs paaugstinātās inflācijas dēļ Latvijai ar kaunu ir jāatsakās no saviem plāniem ieviest eiro tajā termiņā, kādā to iepriekš bija paredzējusi valdība. Godātie kolēģi! Apstākļos, kad mēs atrodamies Eiropas Savienībā, kad Eiropas banku kredītresursiem attiecībā uz Latviju nav robežu un kad lats ir piesaistīts eiro, tad vienīgais, kurš var kaut ko darīt inflācijas apturēšanā, ir valdība - konkrēti finanšu ministrs ar viņa rokās esošo fiskālo politiku. Neviens cits to šobrīd nevar izdarīt. Tātad vienīgā, kas var risināt ar inflāciju saistītās problēmas, ir Latvijas Republikas valdība. Latvijas Republikas valdībai ir pienākums šobrīd cīnīties par inflācijas samazināšanu - tātad nodrošināt, lai inflācija samazinātos. Vai mūsu valdība pret šo pienākumu izturas nopietni un vai tā ir gatava kaut ko darīt, lai inflāciju Latvijā apturētu? Izskatās, ka ne! Izskatās, ka ne, jo kārtējo reizi valsts budžets tiek plānots ar milzīgu un nepieņemami augstu deficītu. Turklāt šā deficīta tendence uzrāda palielināšanos gan absolūtajos skaitļos, gan arī attiecībā uz kopproduktu. Absolūtajos skaitļos 2004. gadā budžeta deficīts bija 78 miljoni, 2005. gadā - 105 miljoni, 2006. gadā - 162 miljoni, bet nākamā gada deficīts tiek plānots 178 miljonu apmērā. Par šo skaitli vēl būs nopietnas diskusijas, bet tam es pieskaršos vēlāk. Iespējams, ka šis skaitlis īstenībā ir vēl par 50 miljoniem lielāks. Tātad apstākļos, kad notiek strauja tautsaimniecības izaugsme, kad ir vērojama nenormāla un nepieņemama inflācija, kura uzrāda tendenci palielināties, nevis samazināties, valdība tā vietā, lai sabalansētu budžetu vai vismaz parādītu konsekventu un strauju virzīšanos sabalansēta budžeta virzienā, nāk klajā ar kārtējo budžeta deficīta palielinājumu. Šī ir pašnāvnieciska politika, šī ir tuvredzīga politika, šī ir mūsu šodienas valdības populistisko problēmu risināšana uz mūsu nākotnes rēķina, šī ir savas mazspējas „aizlāpīšana” ar nodokļu maksātāju naudu, īpaši neskatoties līdzi, kādas negatīvas parādības šāda politika izraisīs. Pieskarsimies mazlietiņ šādai trijotnei: strauja izaugsme, augsta inflācija un liels budžeta deficīts. Redziet, katrs no šiem elementiem, atsevišķi ņemot, vēl nebūtu nekas traģisks. Tātad par strauju izaugsmi mēs varētu tikai priecāties, ja tas notiktu zemas inflācijas un sabalansēta budžeta apstākļos. Par inflāciju mēs nevaram priecāties, bet mēs vismaz varētu apzināties, ka mūsu valdība dara visu, kas ir tās spēkos, un visu nepieciešamo, lai šo inflāciju apturētu, ja mums būtu sabalansēts budžets vai budžets ar pārpalikumu un ja mēs neatrastos ekonomikas straujas attīstības apstākļos. Savukārt par budžeta deficītu mēs varētu neuztraukties tādā gadījumā, ja šis mums būtu stagnācijas vai recesijas laiks, nevis straujas tautsaimniecības izaugsmes laiks. Recesijas apstākļos budžeta deficīts zināmos apmēros kā ekonomikas veicināšanas paņēmiens ir pieļaujams, taču šī „trijotne”, kad mums augstas inflācijas apstākļos ir strauja ekonomiskā izaugsme, pastāvot nepieņemami augstam budžeta deficīta līmenim, ir eksplozīva kombinācija, kuras sekas, es baidos, ne finanšu ministrs, ne valdība, ne arī šajā zālē sēdošie līdz galam nenovērtē. Redziet, mēs varam priecāties par straujo tautsaimniecības izaugsmes tempu un aizbildināties ar maldinošām runām, ka inflācija mums ir sakarā ar cenu līmeņa izlīdzināšanos starp Latviju un Eiropas Savienību, un cerēt, ka tad, kad mēs būsim sasnieguši Eiropas Savienības cenu līmeni, šī inflācija gluži dabiski un vienkārši apstāsies. Taču šādas cerības ir maldīgas, bīstamas un nepamatotas. Tas ir tāpat kā cerēt, ka, braucot ciemos ar ātrumu simts kilometri stundā, var arī nebremzēt, jo tur, kur mēs brauksim, ir betona siena, un tad, kad mēs līdz tai aizbrauksim, gan jau tā siena mūs apturēs. Godātie kolēģi! Šobrīd turpināšana š��dā tempā ir tas pats, kas ar pilnu gāzes pedāli grīdā braukt tieši betona sienas virzienā, lai gan šī betona siena nebūs nojaucama vajadzīgajā brīdī, tā nebūs atceļama tāpat, kā mēs gadu no gada atceļam dažādu likumu spēkā stāšanās termiņu, jo valdība ar to spēkā stāšanos netiek galā. Šī „betona siena” ir Eiropas Savienības finanses, kas nav mūsu kontrolē, un mēs pret to atdursimies. Un, ja mēs rīkosimies tā, kā to darām šobrīd, tad mēs atdursimies pret to, braucot ar pilnu ātrumu, pārsniedzot jebkurus ātruma ierobežojumus un pat neuzliekot kāju uz bremzes pedāļa. Godātie kolēģi! Tieši apstākļos, kad ir strauja ekonomiskā izaugsme, kad budžeta ieņēmumi katru gadu objektīvi palielinās, valdībai ir visvieglāk un arī absolūti nepieciešams budžetu sabalansēt - samazināt deficītu un nodrošināt pat budžetu ar pārpalikumu. Tieši tagad mēs to varam izdarīt, un to mums ir absolūti nepieciešams darīt, un tas ir valdības pienākums. Apstākļos, kad mums iestāsies lēnāki ekonomiskās attīstības tempi vai pat kāda recesija, apturēt deficīta palielināšanos vai pat samazināt budžeta deficītu būs daudz, daudz reižu grūtāk vai pat neiespējami. Tātad tajā brīdī mēs varbūt attapsimies, ka mums beidzot kaut kas ir jādara ar budžeta deficītu un ar plosošos inflāciju, bet tad mēs to vairs nespēsim izdarīt objektīvu apstākļu dēļ. Šobrīd mums traucē tikai valdības gribas trūkums un nespēja apzināties, ka šīs problēmas ir jārisina pēc būtības. Piedevām apstākļos, kad, kā jau teicu, inflācija plosās ļoti nepieņemami augstā līmenī un kad ekonomiskās attīstības izaugsmes tempi ir ļoti strauji, rodas šaubas par valdības piedāvātajiem skaitļiem attiecībā uz to, kāds tad mums tiek paredzēts deficīts nākamajam gadam. Valdība visu laiku operē ar skaitļiem - 178 miljoni jeb 1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta. Taču, kā tas nupat pirms sēdes apstiprinājās arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, ir mainīta budžeta deficīta uzskaites metodika, un tāpēc mēs, rēķinot šos 178 miljonus jeb 1,4 procentus, tur iekšā vairs neskaitām tā saucamos tīros aizdevumus, un tādējādi šie 1,4 procenti ir tā saucamais finanšu deficīts, nevis fiskālais deficīts, kā mēs tradicionāli visus iepriekšējos gadus esam mērījuši budžeta deficīta rādītājus. Vienkāršos vārdos runājot, ar ko tad fiskālais deficīts atšķiras no finanšu deficīta? Fiskālajā deficītā blakus valdības tiešajiem izdevumiem, kas ir 178 miljoni, tiek pieskaitīti arī tīrie aizdevumi - tātad tas, cik daudz valdība aizdod naudu dažādām vajadzībām, teiksim, studentu kreditēšanas programmām un citām lietām. Un šie apjomi ir 49 miljoni latu, tātad turpat 50 miljoni latu. No inflācijas viedokļa ir pilnīgi vienalga, vai tā nauda tiek tērēta kā aizdevums vai kā izdevums. No inflācijas viedokļa un no makroekonomiskās stabilitātes viedokļa ir svarīgi, cik daudz naudas papildus tiek ievadīts Latvijas finanšu sistēmā. Un šeit ir pilnīgi noteikti jārēķina klāt budžeta deficīts ar visiem tīrajiem aizdevumiem, tātad vēl 49 vai 50 miljoni latu jārēķina klāt. Un rezultātā iegūtais budžeta deficīta lielums jeb skaitlis, kas mums šobrīd ir jāanalizē un jāsalīdzina ar iepriekšējiem gadiem, ir 1,8 procenti no nacionālā kopprodukta vai tuvu tam skaitlim. Godātie kolēģi, tas ir pavisam nepieņemami, tas ir bīstami! Apstākļos, kad inflācija plosās un turpina paaugstināties, valdība sūta arī ļoti nepareizus signālus mūsu pašu iedzīvotājiem un, protams, jebkuriem ārzemju investoriem un Eiropas Savienības finanšu ekspertiem, kas seko līdzi situācijai. Valdība šobrīd sūta signālu, ka, neskatoties uz straujo ekonomikas attīstību un milzīgo inflāciju, viņa neapzinās šīs problēmas nopietnību un nav gatava sabalansēt budžetu, tātad nav gatava ar fiskālās politikas līdzekļiem darīt jebko, lai bremzētu inflācijas tālāku pieaugumu. Nobeigumā teikšu tikai to, ka mūsu kaimiņi igauņi sabalansētu budžetu un budžetu ar pārpalikumu konsekventi īsteno jau pēdējos piecus gadus un demonstrē atbildīgu pieeju valsts finanšu problēmu risināšanai. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2006_12_07-seq81 language "lv".
• 2006_12_07-seq81 speaker Einars_Repse-1961.
• 2006_12_07-seq81 mentions Q211.
• 2006_12_07-seq81 mentions Q193089.
• 2006_12_07-seq81 mentions Q458.