Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_12_07-seq267> ?p ?o. }

• 2006_12_07-seq267 type Speech.
• 2006_12_07-seq267 number "267".
• 2006_12_07-seq267 date "2006-12-07".
• 2006_12_07-seq267 isPartOf 2006_12_07.
• 2006_12_07-seq267 spokenAs 22.
• 2006_12_07-seq267 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu paskaidrot, kāpēc PCTVL frakcija ierosina turpināt šā ārkārtīgi svarīgā likumprojekta izskatīšanu. Pirmkārt. Situācijas raksturojums. Latvijā laikā no 1992. gada līdz 2002. gadam denacionalizēja 10 321 dzīvojamo māju ar 78 046 dzīvokļiem. Kopumā tie ir 3,6 miljoni kvadrātmetru jeb 8 procenti no valsts kopējā mājokļu skaita. Interesanti, ka namīpašnieku ir mazāk nekā 0,1 procents Latvijas iedzīvotāju, bet dzīvo denacionalizētajos namos 30 reižu vairāk cilvēku jeb aptuveni 3 procenti Latvijas iedzīvotāju - tātad apmēram 70 tūkstoši cilvēku. Šie iedzīvotāji nevarēja iegūt savā īpašumā mājokli privatizācijas kārtībā. Kopš 2002. gada īres maksa denacionalizētajos namos atšķiras no pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksas. Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu īres maksa denacionalizētajos namos netiks ar 2007. gada 1. janvāri ierobežota ar normatīvajiem aktiem. Tātad ir runa par desmitiem tūkstošu cilvēku likteni, taču līdz īres griestu pilnai atcelšanai atlikušas tikai 24 dienas. Valsts nozīmes pilsētās atrodas 63 529 jeb 81 procents no visiem denacionalizētajiem dzīvokļiem. Īpaši draudošs stāvoklis ir Rīgā, kur atrodas 4215 dzīvojamās mājas ar 50 691 dzīvokli jeb 40,8 procenti no denacionalizētajām mājām un 65 procenti no denacionalizētajiem dzīvokļiem. Situācija ir sarežģīta arī Jūrmalā, kur atrodas 1526 dzīvojamās mājas, un Liepājā, kur ir 700 dzīvojamās mājas. Otrkārt. Par likumprojekta būtību. Likumprojekts paredz kompensēt īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamajā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, nevienlīdzīgo stāvokli, kādā šie īrnieki ir salīdzinājumā ar personām, kuras ieguvušas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā. Likumprojekts turklāt paredz īrnieku tiesību aizsardzību īres līguma izbeigšanās un izlikšanas gadījumā. Likumprojekts paredz uzdot pašvaldībām pienākumu piešķirt denacionalizēto namu īrniekiem īpašu statusu un aprēķināt kompensācijas apmēru saskaņā gan ar īrētās dzīvojamās telpas tirgus vērtību, gan arī saskaņā ar starpību starp pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu un denacionalizēto namu īres maksu. Kompensācija izmaksājama no valsts budžeta vienādās daļās katru mēnesi 10 gadu laikā no kompensācijas aprēķināšanas brīža. Ja īrnieks iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, pēc viņa pieprasījuma kompensācija izmaksājama avansā. Pēc īrnieka statusa piešķiršanas pašvaldība pārņem no viņa dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošās tiesības un pienākumus attiecībā uz īres maksas apmēra noteikšanu un īres maksas samaksu, kā arī iegūst tiesības pārstāvēt īrnieku tiesā. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par kārtību, kādā īrnieks apmaksā savu īres maksas daļu, pārējo daļu apmaksā pašvaldība no sava budžeta. Valsts, kā te paredzēts, sedz ne mazāk kā pusi no pašvaldību izmaksām īres maksas dzēšanai. Treškārt. Par likumprojekta likteni. Kā jūs zināt, PCTVL frakcija iesniedza Saeimai šo likumprojektu vēl šā gada 8. jūnijā saskaņā ar Latvijas Māju īrnieku asociācijas konferences pieprasījumu. Likumprojekts tika komisijām nodots ar nelielu balsu pārsvaru: „par” ir nobalsojis 41 Saeimas deputāts. Tautas partijas pārstāvji, mūsuprāt, apzināti bremzēja likumprojekta tālāku virzību atbildīgajā komisijā. Pirmajā lasījumā Saeima ir izskatījusi šo likumprojektu tikai pēc vēlēšanām - 12. oktobrī, kad jau vairs nebija nekādas nepieciešamības izmantot populismu. „Par” ir nobalsojuši nu jau 47 deputāti jeb gandrīz puse no visiem tautas kalpiem. Tie bija (neskaitot PCTVL frakciju) visi frakciju „Jaunais laiks” un „Saskaņas Centrs” deputāti, kā arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti. Turklāt bija arī netiešs TB/LNNK frakcijas deputātu atbalsts - viņi nepiedalījās balsošanā. 9. Saeimā šie denacionalizēto namu īrniekiem labvēlīgie un, es ceru, politiski atbildīgie politiskie spēki ir pārstāvēti ar kopskaitā piecdesmit deviņiem deputātiem jeb veido pārliecinošu Saeimas vairākumu (protams, ja jūs, godātie deputāti, neesat mainījuši savu politisko krāsu kā zaķi ziemas sezonā). Likumprojekta tālāka izskatīšana Saeimā nav nekādā pretrunā ar Kalvīša kunga jaunās valdības stratēģiju, jo Valdības deklarācijā ir skaidri teikts: „Kopā ar pašvaldībām risināsim denacionalizēto namu īrnieku problēmas. ” Lūdzu, risināsim! Godātie deputāti! Mēs gribam vēlreiz mēģināt pievērst jūsu uzmanību iespējamai sociālajai katastrofai, kas neizbēgami iestāsies Latvijā 2007. gadā. Kopš likuma „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un likuma „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” pieņemšanas brīža, kopš tā brīža, kad tika pieņemti šie likumi, ir izpildīti visi tie šo likumu panti, kuri skar namīpašniekus, bet nav izpildīts neviens (atkārtoju - neviens!), kas ir vērsts uz to cilvēku mājokļa jautājumu atrisināšanu, kuri pret savu gribu kļuvuši par namīpašnieku ķīlniekiem. Ik gadu īrnieku stāvoklis tika pasliktināts. Šo ģimeņu materiālais stāvoklis ir strauji krities. Jau pašlaik viņi ir spiesti maksāt piecas, septiņas reizes vairāk nekā municipālo māju iedzīvotāji. Pēc 2007. gada 1. janvāra šis skaitlis pieaugs 10 reizes. Vairākumam no viņiem algas un pensijas, kas bieži vien nesasniedz pat iztikas minimumu, neļaus samaksāt īri, un pēc tiesu lēmumiem Latvijas ielas, it sevišķi Rīgas ielas, piepildīsies ar desmitiem tūkstošu bezpajumtnieku. 21. gadsimtā Eiropas centrā, Eiropas Savienības valstī, plaukst dzimtbūšana! Saimnieku māju iedzīvotāji ir pilnīgi beztiesiski namīpašnieku patvaļas, patvarības priekšā. Daudzi jau gadiem ilgi dzīvo bez pamatērtībām - ūdens, kanalizācijas, apkures un elektrības. Netiek ievērots Latvijas Republikas Satversmes 95. pants (kā jums ir zināms, tur ir rakstīts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu un ka spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta) un 96. pants, kur ir rakstīts: „Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. ” Bezpajumtnieki, pašnāvības, slimības un depresija - lūk, tāda būs Latvijas nākotne, ja mēs tagad nekavējoties neveiksim vajadzīgos pasākumus, nepieņemsim pirmajā lasījumā šo ārkārtīgi svarīgo likumprojektu, lai aizstāvētu denacionalizēto namu īrniekus un viņiem palīdzētu, un neatrisināsim šo cilvēku, tātad mūsu valsts, problēmas. Ir palicis pārāk maz laika līdz kritiskajam punktam, un ir nepieciešama tūlītēja rīcība. Sakarā ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu un nodot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Paldies jums par uzmanību!".
• 2006_12_07-seq267 language "lv".
• 2006_12_07-seq267 speaker Jakovs_Pliners-1946.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q822919.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q211.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q2660080.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q193089.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q458.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q2167704.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q2498135.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q1357342.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q5244326.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q903671.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q164226.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q1250133.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q3401675.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q1474490.
• 2006_12_07-seq267 mentions Q2021893.