Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_12_07-seq135> ?p ?o. }

• 2006_12_07-seq135 type Speech.
• 2006_12_07-seq135 number "135".
• 2006_12_07-seq135 date "2006-12-07".
• 2006_12_07-seq135 isPartOf 2006_12_07.
• 2006_12_07-seq135 spokenAs 49.
• 2006_12_07-seq135 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Es ar neviltotu interesi noklausījos parlamentā šodienas debates un arī esmu gandarīts. Turklāt esmu pagodināts valdības vārdā šodien piedāvāt apstiprināšanai Saeimā nākamā gada valsts budžeta projektu. Šis budžeta projekts ir īpašs ar to, ka tas ir tapis laikā, kad pirmo reizi ir tā, ka pēc Saeimas vēlēšanām nav notikušas lielas izmaiņas valdības sastāvā. Tas apstāklis ļauj valdībai nodrošināt politisku pārmantojamību, stabilitāti un prognozējamību. Ir īpaši jāuzsver arī tas, ka mums ir iespēja pieņemt nākamā gada valsts budžetu vēl vēlēšanu gadā un tas varēs stāties spēkā jau ar nākamā gada 1. janvāri, un tādējādi līdz minimumam būs samazināts vēlēšanu iespaids uz tautsaimniecības attīstību. Valsts budžets, neapšaubāmi, ir pats būtiskākais instruments valdības plānu realizācijā. Par 2007. gada valsts budžeta projektu var teikt, ka valdības plāni šā instrumenta izmantošanā ir visai ambiciozi. Šis budžets tāpat kā Valdības deklarācija ir balstīts uz tāda izaugsmes modeļa, kura centrā atrodas cilvēks, Latvijas iedzīvotājs. Valdība ar šo budžeta projektu plāno palielināt katra Latvijas iedzīvotāja dzīves kvalitāti, un ne tikai materiālās labklājības ziņā, bet ļoti daudzpusīgi. Arī kvalitatīvas veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras, kultūras dzīves vai sporta pieejamības ziņā. Tajā pašā laikā valdība saglabā ambīcijas arī nākamgad noturēt augstus tautsaimniecības attīstības tempus, kādus Latvija ir uzrādījusi pēdējo trīs gadu laikā. Nākamā gada budžets ir veidots, prognozējot augstu iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu 9 procentu apmērā, un es esmu pilnībā pārliecināts, ka kaut nelielu uzlabojumu savos maciņos sajutīs katrs Latvijas iedzīvotājs. Arī valsts maciņš pa šiem gadiem ir palicis biezāks, un nu mēs varam atļauties valsts budžetā pārdalīt vairāk nekā 4 miljardus latu. Vēl pirms dažiem gadiem par šādiem līdzekļiem nevarējām atļauties pat sapņot, taču aizvien efektīvāka nodokļu administrēšana mums ir ļāvusi sasniegt šādus ieņēmumus. Runājot par konkrētiem skaitļiem, budžeta projekts paredz 2007. gadā valsts budžeta ieņēmumus apmēram 4,3 miljardu latu apmērā, bet izdevumus - 4,4 miljardu latu apmērā. Valsts budžeta izdevumu pieaugums nākamgad salīdzinājumā ar 2006. gada plānu pārsniedz to vairāk nekā par 900 miljoniem latu jeb par 26,3 procentiem. Nodokļu ieņēmumi konsolidētajā budžetā nākamgad tiek prognozēti par 577,5 miljoniem latu jeb par 21,9 procentiem lielāki nekā šogad, tādējādi nākamajā gadā valsts budžeta deficīts tiek saglabāts 177,8 miljonu latu jeb 1,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tas iekļaujas Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošo Māstrihtas kritēriju līmenī, kas uzskatāmi apliecina valdības apņemšanos realizēt stingru fiskālo politiku, un tas ir solis ceļā uz bezdeficīta budžetu nākotnē. Jā, esmu dzirdējis aicinājumu jau nākamajā gadā budžetu veidot bez deficīta vai pat ar pārpalikumu. Kad es dzirdu šādus aicinājumus, mani bieži pārņem sajūta, ka šo aicinājumu autori nedzīvo vienā valstī ar mani. Man tiešām nav skaidrs, vai bezdeficīta budžeta piekritēji tiešām novēl Latvijai, lai vēl tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dotos darba gaitās uz Rietumeiropu vai lai te notiktu skolotāju, policistu, medicīnas un kultūras darbinieku streiki. Aigara Kalvīša vadītajai valdībai šajā ziņā ir citi plāni - pēc iespējas ātrāk radīt tādu situāciju, lai aizbraukušie cilvēki būtu ieinteresēti atgriezties Latvijā un strādāt savas dzimtenes labā. Protams, tik straujas tautsaimniecības attīstības apstākļos pastāv zināmi riski: palielināt darba algas nākotnē varēs, tikai noteikti ņemot vērā darba ražīguma pieauguma tempus pa nozarēm, tomēr šie straujie attīstības tempi ir nepieciešami mūsu valsts virzībai uz to labklājību, kuru esam izvirzījuši sev par mērķi, pievienojoties Eiropas Savienībai. Manuprāt, pozitīvas tendences vērojamas arī mūsu tautsaimniecības lielākās kaites - inflācijas - dinamikas sakarā. Šāgada oktobrī gada inflācija nokritās līdz 5,6 procentiem. Vai ne, Kampara kungs? Un nevis līdz 6,7 procentiem, kā jūs to minējāt. Kaut arī Finanšu ministrija visai piesardzīgi nākamgad prognozē gada inflācijas apjomu 5,9 procentu apmērā, ir pamats cerībām, ka arī nākamgad inflācijas rādītāji turpinās samazināties. Minētais inflācijas līmenis pat visiem pieejamās mācību grāmatās, klasiskās ekonomikas mācību grāmatās, neskaitās ļoti augsts vai pat augsts inflācijas līmenis. Jā, tas ir paaugstināts inflācijas līmenis! Tam es varu piekrist. Taču tā ir problēma, ar kuru valdība ir strādājusi, un valdība noteikti ar to nodarbosies arī turpmāk. Attiecībā uz nākamā gada valsts budžeta prioritātēm… ir jāsaka, ka arī tās ir visai ambiciozas. Neapšaubāmi, pati svarīgākā no tām ir sabiedrības dzīves līmeņa uzlabošana, tāpēc valdība ir paredzējusi turpināt atalgojuma paaugstināšanu vairākās tautsaimniecības nozarēs un līdzekļu pieaugumu sociālajās programmās. Valdība ar sociālajiem partneriem ir vienojusies nākamgad palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 50 latiem mēnesī, bet nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām - līdz 35 latiem mēnesī. Bez tam ir paredzēts paaugstināt minimālo darba algu no 90 uz 120 latiem mēnesī, sākot no nākamā gada 1. janvāra. Lai pašvaldībām kompensētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempu samazinājumu, kas radīsies šo likumu izmaiņas rezultātā, Ministru kabinets ir apņēmies nākamajā gadā pašvaldību budžetos pārskaitīt 79 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem līdzšinējo 75 procentu vietā, savukārt valsts budžetā 21 procentu no šiem ieņēmumiem. Ar mērķi uzlabot maznodrošinātākās sabiedrības daļas dzīves līmeni un mazināt inflācijas ietekmi 69,3 miljoni latu papildus ir paredzēti vecuma pensiju izmaksu indeksācijai, ko plānots veikt divas reizes gadā. Vērtējot valsts konsolidētā budžeta izdevumus ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā, valdības piedāvātais atalgojuma palielinājums valsts sektorā strādājošajiem, salīdzinot ar šo gadu, sasniedz 176,4 miljonus latu, savukārt subsīdiju līmenis un sociālo pabalstu pieaugums sasniedz 342 miljonus latu. Šie skaitļi ir lieli, bet tie ir bezkaislīgi, un tie skaidrāk par visiem epitetiem un metaforām norāda uz ārkārtīgi stingru valdības apņemšanos celt iedzīvotāju dzīves līmeni Latvijā. Tā kā cilvēki ir galvenā mūsu valsts bagātība, izglītība 2007. gada valsts budžeta projektā nevar būt… nevar nebūt prioritāte, un tieši tāpēc valdība nākamā gada budžetā ir paredzējusi ievērojamu finansējuma palielinājumu izglītībai un zinātnei. Ir paredzēts vairāk nekā 8 miljonus latu ieguldīt cilvēkkapitālā un izglītības infrastruktūrā. Vairāk nekā 5 miljoni latu papildus ir atvēlēti augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanai. Savukārt vairāk nekā 4 miljonus latu valdība papildus ir paredzējusi ieguldīt profesionālās izglītības kvalitātes un atbilstības uzlabošanai atbilstoši darba tirgus prasībām. Joprojām būtiska prioritāte valdībā ir veselības aprūpes sistēmas sakārtošana. Uzlabojot ārstniecības pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību iedzīvotājiem, tiek paredzēts izveidot efektīvi funkcionējošu veselības aprūpes sistēmu, tāpēc nākamā gada budžetā 68,8 miljoni latu papildus ir paredzēti veselības aprūpes jomai, tajā skaitā 40,8 miljoni latu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Savukārt 14 miljonus latu ir paredzēts novirzīt medikamentu apmaksāšanai iedzīvotājiem un ārstniecības iestādēm. Tās patiešām ir ievērojamas summas. Valdība 2007. gada valsts budžetā ir iecerējusi turpināt dzīvokļu jautājumu risināšanu pašvaldībās, šim mērķim paredzot papildu finansējumu 7 miljonu latu apmērā. Valdība ir arī paredzējusi, ka 2007. gada valsts budžeta grozījumu izstrādes laikā jautājums par finansējuma piešķiršanu pašvaldībām dzīvokļu jautājuma risināšanai tiks uzskatīts par prioritāru. Nemainīga prioritāte valdībai ir programma „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, kuras realizācijai nākamā gada budžetā papildus ir paredzēti 80,4 miljoni latu, tādējādi nodrošinot šai programmai finansējumu 2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. 2007. gada valsts budžetā valdība turpinās risināt samilzušās problēmas iekšlietu sistēmā, tāpēc valsts budžetā vairāk nekā 36,5 miljoni latu ir atvēlēti Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm tālākam darba samaksas palielinājumam, pabalstu un kompensāciju izmaksai, savukārt 4,2 miljoni latu papildus ir paredzēti transportlīdzekļu nomas izdevumu segšanai. Arī 2007. gada budžetā valdība turpina tieslietu sistēmas pilnveidošanu, papildus Tieslietu ministrijai atvēlot 19,4 miljonus latu, to skaitā 4,7 miljoni latu ir paredzēti tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma palielinājumam, bet 3,6 miljoni latu papildus ir paredzēti Ieslodzījuma vietu pārvaldei Latvijas cietumu slimnīcas izveidei Olainē. Nākamā gada budžetā valdība turpina papildus sakārtot arī infrastruktūru un transporta sistēmu Latvijā. Jau pieminētie 13,2 miljoni latu papildus ir paredzēti Valsts autoceļu fondam sakarā ar akcīzes nodokļa naftas produktiem precizēto ieņēmuma prognozi. Savukārt valsts pasūtītajiem pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu ir paredzēts papildus izlietot 3,2 miljonus latu, bet iecerei un dotācijai pasažieru regulāriem pārvadājumiem ar autobusiem nākamā gada budžetā papildus ir iecerēts izlietot 4,1 miljonu latu. Nozīmīgus papildu līdzekļus nākamā gada budžetā valdība ir paredzējusi kultūrai - gandrīz 18 miljonus latu, to skaitā 3,3 miljonus - skatuves mākslinieku atalgojuma palielināšanai, bet 4 miljoni latu ir iecerēti Mežaparka estrādes rekonstrukcijai un Dziesmu un deju svētku nodrošināšanai. Lielas summas tiks tērētas arī kultūrvides sakārtošanai un investīcijām kultūras sektorā. Jāteic, es esmu dzirdējis atziņas, ka kultūra, it īpaši tās lielie projekti, it kā tiekot finansēti pārāk dāsni, taču šodien mēs vairs nevaram atļauties domāt tik provinciāli, un valdība saprot, ka kvalitatīva kultūras dzīve un infrastruktūra diemžēl prasa lielus līdzekļus. Valdība savu iespēju robežās ir atbalstījusi vairākas programmas kultūrā, un es esmu pārliecināts, ka par šodien padarīto kultūras jomā būs gandarītas arī nākamās paaudzes, jo cilvēku kvalitatīvu dzīvi nevar iedomāties bez kvalitatīvas kultūras dzīves pieejamības. Lai ietaupītu jūsu dārgo laiku, godājamie Saeimas deputāti, es detalizētāk nerunāšu par finansiāli mazāk ietilpīgām, taču sociāli ne mazāk svarīgām programmām, kuras valdība iecerējusi realizēt ar nākamā gada valsts budžetu. Un šis projekts ir jūsu priekšā. Ar katru no tām jums ir iespēja iepazīties pašiem. Esmu pārliecināts, ka valdība šobrīd ir veiksmīgi atradusi zelta vidusceļu starp Latvijas tautsaimniecības straujo attīstību un valdības iespējām budžeta ietvaros realizēt vairākas valstiski būtiskas sociālās programmas, kā arī veikt algu paaugstināšanu daudzos sektoros, tāpēc valdības vārdā es aicinu jūs, cienījamie Saeimas deputāti, atbalstīt šo 2007. gada valsts budžeta projektu un ar augstu atbildības izjūtu izturēties pret šajā dokumentā paredzētajām iespējām mūsu valsts attīstībai. Un nobeigumā vēl maza atkāpe. Atbildot Repšes kungam, es runāšu par polemiku, kas šodien notika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Valsts budžetu tiešām nosaka finansiālais deficīts, un šodien mēs runājam par Valsts budžeta likumu. Jūsu norādītā summa ir korekta, bet tas ir iespējamais aizdevums pašvaldībām. Mēs jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā diskutējām par to, ka līdzīga politika, veidojot valsts budžetu, bija arī tajā laikā, kad „Jaunais laiks” bija valdības sastāvā. Un arī mēs secinājām, ka Repšes kunga vadītās valdības laikā varbūt bija līdzīga problēma, bet tas nenozīmē, ka šī polemika nav jāturpina. Es jums šajā ziņā piekrītu. Taču, ja mēs esam apņēmušies ar 2008. gadu sākt vidēja termiņa budžeta plānošanu, tad es aicinātu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju šo polemiku turpināt, kad mēs veidosim vidēja termiņa budžetu. Paldies jums par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2006_12_07-seq135 language "lv".
• 2006_12_07-seq135 speaker Oskars_Spurdzins-1963.
• 2006_12_07-seq135 mentions Q822919.
• 2006_12_07-seq135 mentions Q211.
• 2006_12_07-seq135 mentions Q4294791.
• 2006_12_07-seq135 mentions Q4294315.
• 2006_12_07-seq135 mentions Q193089.
• 2006_12_07-seq135 mentions Q458.
• 2006_12_07-seq135 mentions Q1771611.
• 2006_12_07-seq135 mentions Q7184.
• 2006_12_07-seq135 mentions Q1357342.
• 2006_12_07-seq135 mentions Q210715.