Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_12_07-seq118> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2006_12_07-seq118 type Speech.
- 2006_12_07-seq118 number "118".
- 2006_12_07-seq118 date "2006-12-07".
- 2006_12_07-seq118 isPartOf 2006_12_07.
- 2006_12_07-seq118 spokenAs 5.
- 2006_12_07-seq118 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Iepazīstoties ar 2007. gada budžeta projektu Saeimā un pārdomājot mediķu, skolotāju, policistu un citu nozaru darbinieku algas paaugstināšanas nepieciešamību un iespējas nākamā gada budžetā, protams, es redzu, ka tiek domāts arī par ļoti nopietnu jautājumu - par investīcijām Latvijas pašvaldībām. Katrā pašvaldībā - lielā vai mazā - dzīvo cilvēki, kuri var paļauties uz savu likumīgi ievēlēto pašvaldību, bet dažkārt arī paši cieš no tā, ka pašvaldības vadītājs nav kādā no valdošajām politiskajām partijām un tādējādi nespēj pašvaldībai nodrošināt finanšu plūsmu. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka valdības Latvijā bieži mainās, neviens no pašvaldību vadītājiem nespēj tik operatīvi mainīt savu politisko piederību, lai vienmēr „būtu zirgā”. Līdz ar jaunas valdības apstiprināšanu un ar jaunu budžeta sadali dažiem vadītājiem paveicas ar savu politisko piederību, bet dažiem - ne visai. Nesenie dati liecina, ka Rīga ir gandrīz pati dārgākā Baltijas valstu pilsēta, toties pētījums, kas tika veikts 2002. gadā, parādīja, ka Latgales reģions ir pats nabadzīgākais starp 25 Eiropas Savienības valstīs kopumā esošajiem 1214 reģioniem. Pats nabadzīgākais! Tik milzīga, tik krasa atšķirība! Pati dārgākā Baltijas pilsēta Rīga, bet Latgale - pats nabadzīgākais Eiropas Savienības reģions. Plašsaziņas līdzekļu telpā pārsvarā rotē negatīvas ziņas par notikumiem Latvijas reģionos, it sevišķi Latgalē: bezdarbs, alkoholisms, nabadzība… Kurp ved šīs tendences? Ko sagaidīsim no pašvaldību reformas? Daudzi iedzīvotāji šo iekšējo nabadzības diskomfortu nespēj izturēt, un no tā arī rodas biežais alkoholisms. Viņi nespēj izturēt arī piedzīvoto pazemojumu, saņemot minimālo algu par gadījuma darbiem, un aizbrauc peļņā prom no Latvijas. Mums, latgaliešiem, šis rūdījums turpinās pārāk ilgi. Neticu un neticēšu, ka Latgalē cilvēki būtu sliktāki vai jau ģenētiski ieprogrammēti uz slinkumu un alkoholismu. Nenoliedzami, ka, runājot par pašvaldību reformu, kuru vēl radikālāku mēģina iezīmēt jaunais pašvaldību lietu ministrs, nosaucot 50 novadus, tādējādi aizmirsdams par brīvprātības principu pašvaldībām apvienoties, nāk prātā dažādas domas, bet galvenokārt par to, kā palielināt pašvaldību lomu valsts budžeta sadalē pašvaldību vienmērīgas attīstības nodrošināšanai. Pēc frakcijas „Jaunais laiks” deputātu domām, pats būtiskākais pasākums būtu izstrādāt konkrētu metodoloģiju vai noteiktus, vienotus kritērijus, ko varētu nosaukt arī par kvotām, sadalot gan struktūrfondu līdzekļus, gan pašvaldību investīcijas. Nekur pasaulē nav tā, ka politiski netiek ietekmēta investīciju sadale, bet tad tomēr būtu vismaz godīga tendence, ja tiktu ņemti vērā kaut vai divi visbūtiskākie kritēriji optimālam investīciju sadales modelim, - pašvaldības teritorijas lielums un IKP uz vienu iedzīvotāju. Pēc mūsu domām, Latvijas Pašvaldību savienība varētu būt tā struktūra, kurā daudzmaz godīgi saplāno gan struktūrfondu līdzekļus, gan pašvaldību investīcijas, protams, vadoties pēc nacionālā attīstības plāna un ņemot vērā pašvaldību attīstības indeksus, kā arī pēdējo triju vai piecu gadu laikā konkrētajai pašvaldībai jau piešķirto finansējumu. Un, protams, arī iesāktos, bet nepabeigtos projektus pašvaldībās. Nākamgad novadu veidošanas infrastruktūrai ir paredzēti aptuveni 12 miljoni latu. Latvijā ir gandrīz 400 mazo pašvaldību, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2000. Apvienojoties pašvaldības būs spēcīgākas, bet ne jau tik ļoti, lai sāktu dzīvot bagāti; sevišķi pašvaldības ar mazu iedzīvotāju skaitu un blīvumu. Neapšaubāmi, tās nedzīvos labāk, jo pašvaldības saņems noteiktu finansiālu atbalstu par apvienošanos. Tās, piemēram, izmantos šos līdzekļus logu nomaiņai, bet netiks mainīta pašvaldības finansiālā bāze. Pašvaldības finansiālā bāze paliks tāda pati, un arī ceļi paliks neremontēti, bet ceļi - tā ir viena no pašām būtiskākajām infrastruktūras nozarēm. Un pašvaldībām viens no visbūtiskākajiem jautājumiem ir infrastruktūras attīstība: komunikācijas un ceļu tīkla sakārtošana, jaunu ceļu izveide, par ko jau runāja mans kolēģis, un tā tālāk. Tāpēc, mīļie kolēģi, sadalot investīcijas Latvijas pašvaldībām, pēc frakcijas „Jaunais laiks” deputātu domām, pats būtiskākais būtu izstrādāt konkrētus kritērijus un metodoloģiju taisnīgu lēmumu pieņemšanai attiecībā pret visām Latvijas pašvaldībām. Un pēdējais. Tikko notika Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde. Mans kolēģis Artis Kampars uzdeva jautājumu komisijas deputātiem: „Kāpēc nākamā gada budžetā tik ļoti tiek atbalstīta Ventspils pašvaldība?” Mēs saņēmām atbildi, ka beidzot valdība ir „pagriezusies ar seju pret Ventspili”. Tad nu man, kā jau dakterei, kura ilgus gadus ir studējusi anatomiju, ir jautājums: kura ķermeņa daļa tādā gadījumā ir vērsta pret Latgali - pret Krāslavu, pret Aglonu, pret mazajiem, nabadzīgajiem pierobežas pagastiem? Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2006_12_07-seq118 language "lv".
- 2006_12_07-seq118 speaker Sarmite_Kikuste-1962.
- 2006_12_07-seq118 mentions Q822919.
- 2006_12_07-seq118 mentions Q211.
- 2006_12_07-seq118 mentions Q2660080.
- 2006_12_07-seq118 mentions Q193089.
- 2006_12_07-seq118 mentions Q458.
- 2006_12_07-seq118 mentions Q39731.
- 2006_12_07-seq118 mentions Q1357342.
- 2006_12_07-seq118 mentions Q2576442.