Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_12_07-seq116> ?p ?o. }

• 2006_12_07-seq116 type Speech.
• 2006_12_07-seq116 number "116".
• 2006_12_07-seq116 date "2006-12-07".
• 2006_12_07-seq116 isPartOf 2006_12_07.
• 2006_12_07-seq116 spokenAs 150.
• 2006_12_07-seq116 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es noklausījos deputāta Dzintara Zaķa runu un tikai pēc tam nolēmu pirmo reizi uzstāties no šīs tribīnes. Acīmredzot liela daļa no tā, ko jūs teicāt, bija taisnība, un ir nepieciešams, lai Subati, Aknīsti un tā tālāk sasniegtu pa labākiem ceļiem. Es dzīvoju Vestienas pagastā jau 30 gadus, labprātīgi atstājis Rīgu, un es zinu, - un arī jūs man piekritīsiet, ja apskatīsieties Latvijas karti -, ka Madona, kura bija administratīvais centrs gan pirmskara Latvijā, gan padomju Latvijā, gan arī tagad ir administratīvais centrs, ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur jūs nevarat taisni braukt rietumu virzienā un aizbraukt uz Rīgu. Madonas rajona liela daļa iedzīvotāju, kas dzīvo ap Madonu gan austrumos, gan rietumos, jau, sākot no 1945. gada, tātad no okupācijas pirmā, varētu teikt, pēckara gada, lai tiktu uz Rīgu, brauc vai nu uz dienvidaustrumiem - uz Pļaviņām, vai brauc uz ziemeļrietumiem - uz Vidzemes šoseju, uz Bērzukrogu, vai arī brauc pa citiem apkārtceļiem, lai nokļūtu Rīgā. Un tā ir vienīgā, es vēlreiz uzsveru, administratīvā centra vieta Latvijā, kas tā dara. Miljardiem litru degvielu pa šiem gadiem ir izšķērdēts un tiek šķērdēts arī vēl tagad bez vajadzības. Padomju laikā, kad es, aizgājis no Rīgas, labprātīgi strādāju šajā sovhozā, degvielas tvertņu laukumam piebraucot, varēja sajust šo smārdu, bez pārspīlējuma, jau 50 metru attālumā, un visa zeme bija pilna ar izlietotajiem dīzeļdegvielas atkritumiem un atlikumiem, taču tagad mēs nevaram to atļauties. Un šie solījumi ir bijuši, ka, teiksim, no Ērgļiem, tas ir, no mūsu rajona rietumos vistālākā punkta, drīz varēs aizbraukt uz Rīgu pa kārtīgu, asfaltētu ceļu. Ērgļi no Rīgas ir tikai 103 kilometrus, bet neviens ērglēnietis, cik man ir zināms… vai vismaz būtu maz tādu Ērgļu cilvēku, kuri brauc šos 103 kilometrus uz Rīgu. Arī viņi met līkumu - uz Rembati, uz Koknesi, uz Skrīveriem un tā tālāk. Ja runājam tālāk par manu Vestienu, kas ir rietumos no Madonas, tad visus šos 30 gadus, lai nesalauztu savu veco „Škodu”, arī es meklēju visdažādākos apkārtceļus - vai nu uz Madonu, vai uz Pļaviņām, vai arī tātad nevajadzīgi gandrīz Cēsīm piebraucu klāt, dodoties Cēsu virzienā, un tērēju šo degvielu, par kuru mēs tagad maksājam valūtā. Un tērējam bez vajadzības. Es, protams, nobalsoju pirmajā lasījumā „par” šo budžetu, bet es uzskatu, ka budžets ir jālabo, un Zaķa kungs mani uz to ierosināja. Nākamajā budžeta lasījumā jāpadomā par to, lai mēs nelietderīgi neizšķērdētu vēl miljoniem litru degvielas, lai solījums attiecībā uz Madonu, uz Madonas rajonu, kas ir taisnīgs, tiktu izpildīts un lai madonieši no vienīgā šāda rajona Latvijā varētu taisni braukt uz Rīgu. Es, piemēram, dzīvoju netālu no Lubejas, kur uz ceļa staba ir uzrakstīts „127 km Rīga”, bet tie, atzīšos, jā, Saeimas šoferi, kuri izņēmuma gadījumā mani ved uz mājām, brauc 172 kilometrus, ja mēs paskatāmies uz spidometru. Šī nejēdzība ir jāizbeidz! Tā ir taisnīga prasība, un es domāju un prasu savas, varētu teikt, koalīcijas partneriem, tātad satiksmes ministram Šleseram, nākamā gada budžeta pieņemšanas otrajā lasījumā šo nejēdzību censties novērst. Otrs. Mēs runājam par demogrāfisko situāciju, kura Latvijā tiešām pašreiz visvairāk draudīga ir tieši latviešu tautai. Melburnas universitātē, aizbraucis no Latvijas, nekavējoties darbu savu spīdošo zināšanu dēļ dabūja Latvijas Universitātes tautsaimniecības vēstures profesors Edgars Dunsdorfs, un viņu ne tikai tagadējās Latvijas vēsturnieki, bet arī ārzemju vēsturnieki, pie tam vairāki, ir nosaukuši par vēstures grāmatvedi, tas ir, viņi ir pateikuši, ka šis cilvēks vienmēr savos tautsaimniecības vēstures pētījumos, rakstos un grāmatās balstās kā grāmatvedis uz precīziem skaitļiem. Ko šie precīzie skaitļi norāda? 1790. gadā, 18. gadsimta beigās, latvieši, spriežot pēc vaku grāmatām un arklu grāmatām, kas ir saglabājušās - tātad tie ir precīzi pētījumi -, ir sastādījuši 90 procentus no Latvijas iedzīvotāju skaita, un latgalieši, šī varenā latviešu cilts, kas ir devusi mūsu tautai savas tautas nosaukumu un valstij - valsts nosaukumu… viņu etnogrāfiskā teritorija ir sniegusies toreiz tikai daļēji polonizētajā Latgalē līdz pat Latgales robežai un pat pāri tai. Pagājušā gadsimta sākumā mēs esam bijuši nedaudz vairāk kā tagad, bet nu mūsu paliek ar katru dienu mazāk migrācijas dēļ (Starpsauciens no zāles: „Par tēmu!”)… Tā ir tēma! Tūlīt būs! Tas ir taisni saistīts ar tēmu. Lūdzu, netraucējiet! Un šo saistību tūlīt pierādīsim. 1990. gadā, kad mēs atjaunojām savu neatkarīgo valsti, latviešu vairs bija tikai 52 procenti, pēc demogrāfu aprēķiniem (No zāles dep. Dz. Ābiķis: „Tāpēc, ka nav ceļa uz Madonu!”), bet pēc dažu demogrāfu aprēķiniem - tikai 49 procenti no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita. Latvieši ir viena no visapdraudētākajām nācijām pasaulē tieši šīs demogrāfiskās situācijas dēļ, ko radīja Ribentropa-Molotova pakts un divi mūsu tautas malēji - vācieši un krievi. Šo draudošo situāciju mēs varam novērst tikai tā, ka uz 1. janvāri… Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, tagad mēs esam apmēram 58 vai 59 procenti no Latvijas iedzīvotāju skaita. Tad, kad Einars Repše pieņēma šo likumu, ka mums tiešām ir jāatbalsta jaunās ģimenes, jau tad es presē rakstīju un šodien to atkārtoju, ka starptautiskās tiesības un cilvēktiesības mums dod tiesības pieņemt tādu likumu, ka latviešu ģimenēm (par latviešu ģimenēm uzskatot tādas, kur vai nu abi vecāki ir latvieši, vai viens ir latvietis, kur bērni apmeklē latviešu skolu un kur ģimenē valdošā valoda ir latviešu) ir tiesības saņemt papildu piemaksu, jo mēs esam apdraudēta nācija. Starptautiskās tiesības precīzi nav noteikušas, kas ir šis apdraudējums, bet tajās mēs varam atrast teicienu, ka nācijai, kuras pastāvēšana ir apdraudēta, ir tiesības pieņemt tādu likumu, kas šo apdraudējumu novērš. Es lūdzu latviešiem otrajā lasījumā nezaudēt pašcieņu, izdarīt labojumus un pieņemt tādu demogrāfijas likumu, kas veicinātu latviešu nācijas atdzimšanu skaitliskā ziņā. (No zāles dep. V. Orlovs: „Sniedz priekšlikumu, atbalstīsim!”) Paldies. (Aplausi.)".
• 2006_12_07-seq116 language "lv".
• 2006_12_07-seq116 speaker Visvaldis_Lacis-1924.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q822919.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q211.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q2660080.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q6111985.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q8436.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q471678.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q9248925.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q498407.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q25496595.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q29168676.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q786275.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q6111433.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q26945215.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q17121669.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q29637.
• 2006_12_07-seq116 mentions Q3141.