Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_12_07-seq110> ?p ?o. }

• 2006_12_07-seq110 type Speech.
• 2006_12_07-seq110 number "110".
• 2006_12_07-seq110 date "2006-12-07".
• 2006_12_07-seq110 isPartOf 2006_12_07.
• 2006_12_07-seq110 spokenAs 5.
• 2006_12_07-seq110 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Daži vārdi par budžetu un medicīnu. Runājot par veselības aprūpei veltīto budžeta sadaļu, gribētos teikt: cik labi būtu, ja naudas ziņā treknie gadi sakristu ar tikpat treknu naudas izmantošanu! Budžetā visbiežāk lietotie termini ir „kapacitātes celšana” un „reorganizēšanas nodrošināšana”, šādiem nolūkiem atvēlēti miljoniem latu. Nauda ir svarīga, bet vēl svarīgāks ir veids, kā to sadala. Pati lielākā problēma veselības aprūpes jomā šodien ir medicīnas darbinieku trūkums. Par to nešaubās neviens, kam ir nācies slimot un bijusi saskare ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Nenoliedzams ir arī tas fakts, ka veselības aprūpes jomā trūkst attiecīgu speciālistu ne tikai ārstniecībā, bet arī organizatoriskajā darbā, tādu, kuriem būtu pamatots un mācībās iegūts priekšstats par naudas līdzekļu izlietošanu un tās efektivitāti. Dziļu neizpratni rada arodbiedrību pārstāvju reakcija, kas liecina par procesu neizpratni vai par ārkārtīgi lielu pašpietiekamību: slavē faktu, ka grafiki algu palielināšanai pieņemti, un teic, ka citādi būtu traģēdija veselības aprūpē. Ja augstākā līmeņa, terciārā līmeņa, slimnīcās (tautas valodā sakot, „Stradiņos” vai „Gaiļezerā”) tiek pieņemti pastāvīgā darbā rezidenti, kuri nevar patstāvīgi pieņemt lēmumus un var strādāt tikai pieredzējušāku kolēģu vadībā, tad tas liecina par pilnīgi sagrautu dažāda līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu struktūru. Protams, visvienkāršāk ir 10 miljonus sadalīt tā: nopērk desmit aparātus, katru par miljonu, un nekādu problēmu! Diemžēl budžeta sadaļa, kas saistīta ar Veselības ministrijas izstrādāto cilvēkresursu attīstības koncepciju jeb ar atalgojumu mediķiem, ved Latviju visdziļākajā purvā. Ārsta alga Latvijā šodien, par vienu slodzi garantētā samaksa, ir 308 lati „uz papīra”. Mēs nerunājam par to, ka strādā divas vai vairākas slodzes, saņem piemaksas un visu pārējo. Mēs esam nonākuši pie tā, ka ārpus Rīgas tiek apspriests jautājums par atsevišķu slimnīcu nodaļu slēgšanu ārstu trūkuma dēļ. Mums ir trešā vissliktākā veselības aprūpe Eiropā, un tas ir saistīts ar mediķu trūkumu, nevis ar naudas trūkumu vai aparatūras neiegādi. Lūk, citāts no Cēsu rajona laikraksta „Druva”, kam interviju sniedzis Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops: „Svarīgi, ka nemitīgi notiek pārmaiņas, kuras ir virzītas uz veselības aprūpes uzlabošanu. ” Tikai jājautā: kur ir šī uzlabošana? Pagastos taču joprojām nav ģimenes ārstu, un mēs varam tikai pateikties feldšeriem, kuri pilda pienākumus par niecīgu atalgojumu. Ļoti straujš algu pieaugums ir celtniecībā un tirdzniecībā, taču ārsta garantētā alga par vienu normālu darbalaika slodzi mēnesī „uz rokas” ir 200 latu. Tad nu salīdzināsim, ko mēs dzirdējām apmēram pirms stundas, runājot par Nacionālās bibliotēkas celtniecību un par atalgojumu šiem darbiniekiem. Pēc jaunā gada visu slavētā un atzītā „milzu” pieliktā alga ārstam būs 270 lati par vienu slodzi, strādājot 8 stundas dienā visu mēnesi. Tas ir pilnīgi līdzvērtīgi vecākajam inženierim - 135 lati stundā - par divu stundu darbu. Mēs varam salīdzināt ārsta algu arī ar citiem šiem Nacionālās bibliotēkas cēlāju „varoņiem”, kur apkalpojošajam personālam šis ārsta atalgojums mēnesī tiks izmaksāts par 4,5 stundu darbu. Es domāju, ka šie skaitļi runā daudz vairāk un daudz skaidrāk par jebkurām koncepcijām un pašslavināšanos televīzijas ekrānos. Statistika rāda: Kurzemē nav rindu pie kardiologa. Vai tādēļ, ka ir labi organizēts dienests? Nē! Vienkārši nav kardiologu, pie kuriem pierakstīties. Un līdz ar to nav arī rindu. Tikai ar karogiem un lozungiem mēs varam teikt, cik labi ir sakārtota veselības aprūpe. Toties tiek attīstīts dienests, lai operētu slimās sirdis, nevis ārstētu slimības pirmās pazīmes. Tas liecina par to, ka ir ieinteresētība šajā sadaļā, kas ir saistīta ar celtniecību un aparatūru. Piešķirot vairāk nekā 100 miljonus latu, neviens maksājums no pacienta maciņa nav mazinājies. Tad ko iegūs cilvēks no tā, ka miljards latu ir nācis klāt mūsu budžetā? Cilvēkresursu nodrošinājuma politikas rezultātā laukos nav sācis strādāt neviens jaunais ārsts. Šie budžeta uzstādījumi ir vērsti uz dažādu celtniecības firmu biznesa, farmācijas un aparatūras kompāniju biznesa attīstību, nevis uz iedzīvotāju veselības uzlabošanu. Paldies. Es šādu budžetu vienkārši nevaru atbalstīt, jo uzskatu, ka cilvēks ir svarīgāks par celtniecību un aparatūru. (No zāles dep. Dz. Ābiķis: „Pareizi! Cilvēks pirmajā vietā!”) Paldies. (Aplausi.)".
• 2006_12_07-seq110 language "lv".
• 2006_12_07-seq110 speaker Ingrida_Circene-1956.
• 2006_12_07-seq110 mentions Q211.
• 2006_12_07-seq110 mentions Q2660080.
• 2006_12_07-seq110 mentions Q193089.
• 2006_12_07-seq110 mentions Q8436.
• 2006_12_07-seq110 mentions Q957137.
• 2006_12_07-seq110 mentions Q15218914.