Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_10_26-seq343> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2006_10_26-seq343 type Speech.
- 2006_10_26-seq343 number "343".
- 2006_10_26-seq343 date "2006-10-26".
- 2006_10_26-seq343 isPartOf 2006_10_26.
- 2006_10_26-seq343 spokenAs 147.
- 2006_10_26-seq343 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es saprotu, ka kāpt tribīnē un runāt par šo tēmu - tas, no vienas puses, ir lieki, tāpēc ka jautājums jau faktiski ir izlemts, nav vairs diskusiju par to - publicēt vai nepublicēt. Ja ir prasība pēc svaigiem iespaidiem un tautai dažādas pikantas lietas ļoti interesē, tad, protams, lēmums publicēt prevalē pār šaubām, ka varētu nepublicēt. Jautājums ir - kad to darīt? Nu redziet, cik ilgus gadus mēs esam nodzīvojuši ar šo jautājumu, un nu varbūt būs atrisinājums! Taču mums ir jābūt pārliecinātiem, ka neesam unikāli šajā jautājumā un sakarā par šo tēmu. Pagājušās nedēļas nogalē es biju Budapeštā, kur piedalījos bijušo politieslodzīto un komunisma upuru starptautiskās asociācijas kongresā. Mēs visi, trīspadsmit valstu pārstāvji, konstatējām, ka visās valstīs problēma ir apmēram viena un tā pati. Vissarežģītākais jautājums valstij, pilsoņiem, varas struktūrām ir izvērtēt pašu sadarbības faktu: vai tas bija labi vai slikti. Ilustrācijas labad minēšu piemēru no mūsu pieredzes. Tad, kad mēs pieņēmām totalitāro komunismu nosodošo deklarāciju, jūs nebijāt gatavi nobalsot par to, ka mēs izsakām nožēlu, ka Latvijas pilsoņi bija spiesti sadarboties ar okupācijas varas represīvajām politiskajām struktūrām. Tas nozīmē, ka mēs neesam vēl gatavi pat uz šo vismaigāko formulējumu - nožēlas izteikšanu. Tāpat jūs nebijāt gatavi nobalsot par manu priekšlikumu, ka Atzinības krusts par izcilu tēvzemes mīlestību ir piešķirams tikai tiem pilsoņiem, tiem cilvēkiem, kuri nav pakļāvušies okupācijas varas vilinājumiem vai spiedieniem. Tā būtu šī publiskā problēma, bet man ir arī personiska problēma. Ko man darīt ar mana skolotāja dēlu, kurš, izlasot tur sava tēva vārdu, tagad sapratīs, kāpēc tēvs izvēlējās mirt, nevis dzīvot? Ko man darīt… kādai jābūt manai attieksmei pret maniem studiju biedriem? Vienam no viņiem objektīvu iemeslu dēļ uzdeva man pasekot un par mani ziņot, bet viņš man pateica to, ka viņam ir tāds uzdevums. Turpretim otrs piekrita ziņot subjektīvu iemeslu dēļ - viņam ļoti gribējās taisīt karjeru, viņam ļoti gribējās studēt -, un viņam šis piedāvājums nelikās nepieņemams vai man atklājams. Un, ja viņš tagad ieņem augstu valsts amatu, vai viņam būtu jāatkāpjas no šā amata tagad, pēc visa tā? Un, godājamie kolēģi, ko darīt deputātiem, kuru radinieku uzvārdus mēs tur varēsim izlasīt? Vai jūs noliksiet savu mandātu? Var jau būt, ka tīri populistiskā ziņā tas ir ļoti izdevīgi - visu atbildību par pirmsneatkarības laika problēmām novelt uz šiem dažiem aģentiem, bet… varbūt tas būtu jāizdara pēc tam, kad pasakām „fui!”, pasakām, ka nav labi apsūdzēt savu tuvāko, apmelot, nodot savu tuvāko. Taču puspatiesība ir mūsu tradīcija, jo mēs avīzēs ik pa laikam izlasām tikai pusi no tā, ko mēs paši esam teikuši šeit no tribīnes. Un tad tauta spriež nevis pēc tā visa, pēc visas tās runas, bet tikai pēc tās puses, kas viņiem top zināma. Tātad - ko darīt? Kā man rīkoties attiecībā uz tiem man personīgi pazīstamajiem cilvēkiem, saviem darbabiedriem, kuriem divdesmit gadus bija jāziņo par to, ko es runāju, kādas anekdotes stāstu, ko es stāstu par Latvijas vēsturi, par pirmskara politiku un tamlīdzīgi? Viņiem tas viss bija jāziņo, un man ik pa laikam bija jāiet „pie bikts” un jāatskaitās, kāpēc es tā esmu darījis, kāpēc es esmu tā runājis. Lūk, šis ir jautājums! Vai mēs paši varam pārmest šiem cilvēkiem, ka viņi toreiz nezināja un neticēja (man mani studiju biedri neticēja, bet ticēja profesoram!), ka pēc divdesmit gadiem Latvijas valsts būs neatkarīga, būs atkal neatkarīga valsts, un ka tas, ko viņiem toreiz mācīja augstskolā, ir blēņas un ka tas nav labi, un ka tas nav pareizi?. . . Viņš pēc vislabākās sirdsapziņas un pārliecības ticēja, ka es tiešām esmu tautas ienaidnieks. Vai tajā situācijā mēs varam uzskatīt viņu varbūt par labticīgu, labticīgi maldījušos? Protams, šis ir mūsu katra paša jautājums…".
- 2006_10_26-seq343 language "lv".
- 2006_10_26-seq343 speaker Peteris_Simsons-1948.
- 2006_10_26-seq343 mentions Q211.
- 2006_10_26-seq343 mentions Q1781.