Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_10_12-seq138> ?p ?o. }

• 2006_10_12-seq138 type Speech.
• 2006_10_12-seq138 number "138".
• 2006_10_12-seq138 date "2006-10-12".
• 2006_10_12-seq138 isPartOf 2006_10_12.
• 2006_10_12-seq138 spokenAs 147.
• 2006_10_12-seq138 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Faktiski es kāpu tribīnē tikai tāpēc, ka pirms padsmit gadiem es pats piedalījos to likumu veidošanā, kuri ir radījuši šo problēmu privātmāju īrniekiem. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka ir nepareizi runāt par denacionalizēto un īpašniekiem atdoto māju īrniekiem. Ir jārunā par privātīpašnieku mājās dzīvojošiem cilvēkiem - par privātmāju īrniekiem, jo mēs skaidri zinām, ka 75 procenti savā laikā īpašniekiem atdoto namu nu jau pieder citiem īpašniekiem. Pēc denacionalizācijas un namu atdošanas tām sekojošā īpašnieku nodokļu palielināšana, iedibinātie īres griesti un noteiktais septiņu gadu moratorijs par izlikšanas iespēju, protams, piespieda šos īpašniekus, kuri lielā mērā bija izgājuši Sibīriju vai kuru mantinieki bija atgriezušies no Rietumiem, savus īpašumus pārdot. Līdz ar to tā kļūda, kura aizsākās pirms padsmit gadiem, tagad beidzot ir parādījusies visā greznībā, visā skaidrībā. Un tiešām pēc nākamā gada 1. janvāra šī problēma būs tik ļoti samilzusi, ka ir grūti prognozēt tās risinājumu. Taču piedāvātais likumprojekts kapitālistiskā valstī konceptuāli nav pieņemams. Šajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos mēs nevaram iedibināt sociālisma situācijai atbilstošu un pieņemamu risinājumu, jo apgalvojumi, ka šiem īrniekiem, kuriem padomju vara iedeva dzīvokļus privātīpašnieku mājās, nav tiesību šos dzīvokļus privatizēt, ir pilnīgi loģiski, jo nevienam nevar būt tiesību privatizēt svešu īpašumu. Privatizācijas jēga bija godīgi sadalīt savā starpā padomju laikā jaunradīto mantu, jaunradīto īpašumu, nevis atņemt kādam cilvēkam piederošu īpašumu. Ja mēs runājam par kompensācijām, tad rodas jautājums: „Kompensācija par ko un pret ko?” Jo mēs visi zinām, ka, iedibinot Sertifikātu likumu, piešķirot sertifikātus par nodzīvotajiem gadiem, arī šie cilvēki saņēma sertifikātus līdz ar tiesībām par šiem sertifikātiem iegūt kādu citu īpašumu - citu mantu, varbūt zemi vai ko citu. Tātad, ja mēs gribētu labvēlīgāk risināt šiem īrniekiem šo problēmu, tad varētu būt runa par šo sertifikātu kompensēšanu naudā - tātad saņemot naudu pret sertifikātiem. Taču, kā mēs zinām, „vilciens ir aizgājis”, un šo sertifikātu, protams, vairs nav. Un tāpēc ir tikai divi, varbūt trīs veidi, kā varētu atrisināt šo problēmu. Pirmais variants - tā ir municipālo dzīvokļu celtniecība vai nu ar valsts atbalstu, vai par pašvaldību līdzekļiem, lai šim īrniekam būtu alternatīva iespēja saņemt dzīvokli, kas viņam ir „pa kabatai”, pašvaldības mājā. Lūk, kas ir risināms jautājums! Otrais variants, kas faktiski ir apspriežams pirms šā varianta, - tā ir sociālā palīdzība šiem īrniekiem, kuru ienākumi nav pietiekami, lai varētu samaksāt īres maksu, - to īres maksu, kuru īpašnieks ir pierādījis un pamatojis. Tātad, ja šiem īrniekiem ienākumi neatļauj samaksāt prasīto īres maksu, tad ir jābūt šai sociālajai palīdzībai. Un tad valstij ir jāpalīdz šiem cilvēkiem, taču nevis maksājot īrniekiem, bet gan samaksājot īpašniekiem šo trūkstošo summu. Par ko? Par to, ka viņi ir ar mieru paturēt savā mājā šajā dzīvoklī šo maksātnespējīgo īrnieku līdz tam brīdim, kamēr pašvaldība viņam iedos dzīvokli. Un tad īrnieks aizies, bet īpašnieks varēs sev atrast turīgāku īrnieku. Un trešais variants tiešām varētu būt valsts palīdzība, pārceļoties uz citu dzīvokli, pērkot citu dzīvokli vai būvējoties pašiem. Tā ir naudas summa, palīdzība ar naudu, kas šobrīd jau zināmā mērā tiek izmantota. Bet arī šis ir diskutējams jautājums: vai tā ir neatmaksājama palīdzība vai tomēr tā varētu būt tikai aizdevuma forma - kādreiz atmaksājama palīdzība? Jo, es vēlreiz uzsveru, kompensācijai ir jābūt pret kaut ko, jo kompensācija nevar būt tāpat vien - tikai tāpēc, ka ir cilvēks un ka šim cilvēkam ir vajadzība. Un vissāpīgākais jautājums, kas man šeit liek runāt par šo tēmu, ir tas, ka liela daļa šo īpašumus atguvušo īpašnieku ir politiski represētās personas. Un paradokss ir arī tāds, ka zināma daļa šo īrnieku, kuriem nav iespējas tagad samaksāt īpašniekam, arī ir politiski represētās personas. Tātad šajā gadījumā tiek pretnostatīti tie, kuri ir izgājuši Sibīriju, kā no vienas puses, tā arī no otras puses. Un tas ir vislabākais paņēmiens, kā sanaidot savā starpā cilvēkus ar ļoti līdzīgiem likteņiem. Un sanaidot tikai tāpēc, ka pirms padsmit gadiem likumdevējs nav sapratis vai nav gribējis risināt šo jautājumu korektā veidā. Protams, šie padsmit gadi ir pagājuši, un es pieļauju, ka paies vēl gadi, un tad vēsturnieki apskatīsies šīsdienas debates un varēs spriest, vērtēt, cik mēs esam rīkojušies pareizi vai nepareizi, piedāvādami to vai citu risinājumu. Tāpēc, godājamie kolēģi, šis konkrētais piedāvātais likumprojekts ir saprotams un akceptējams tikai tiem īrniekiem, kuriem pastāv šī problēma, bet neviens kapitālistiskas valsts jurists nevar akceptēt šādu problēmas risinājumu.".
• 2006_10_12-seq138 language "lv".
• 2006_10_12-seq138 speaker Peteris_Simsons-1948.