Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_10_05-seq123> ?p ?o. }

• 2006_10_05-seq123 type Speech.
• 2006_10_05-seq123 number "123".
• 2006_10_05-seq123 date "2006-10-05".
• 2006_10_05-seq123 isPartOf 2006_10_05.
• 2006_10_05-seq123 spokenAs 84.
• 2006_10_05-seq123 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es tomēr aicinu neatbalstīt šo komisijas atbalstīto priekšlikumu, jo latviešu valodā ir ļoti liela atšķirība starp vārdiem „nodrošināt” un „veicināt”. Ja mums jāsarīko kāda starptautiska izstāde, kura izmaksā, piemēram, 100 tūkstošus latu, tad vārds „nodrošināt” nozīmē, ka šie 100 tūkstoši latu ir jādabū. Ja mēs vārdu „nodrošināt” nomainām ar vārdu „veicināt”, tad varam arī piešķirt piecus, septiņus, 15 vai 500 latus. Varbūt es maldos. Ja mēs nerunāšot par okupācijas sekām, tad varbūt krējums būšot treknāks, kā mums daži stāsta. Taču es noklausījos ar lielu uzmanību Plinera kungu un sapratu, ka pat Saeimas deputātiem ir milzīgas problēmas ar vēsturi. Un tāpēc Latvijas Okupācijas muzejs ir vajadzīgs. Plinera kungs atsaucās uz Maskavā 1939. gada 5. oktobrī parakstīto līgumu starp Padomju Savienību un Latviju. Es šo līgumu šeit nokopēju. Līgums ir ļoti labs, uz to atsaucas prezidents Putins (protams, PCTVL nevar neatsaukties, ja Putins atsaucas). Līgums saucas „Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību”. Un kas tad, Plinera kungs, šeit rakstīts? Skaistas lietas. Te ir teikts, ka līgums ir noslēgts, lai attīstītu 1920. gada Miera līguma draudzīgās attiecības, kuras pamatojas uz otras puses valstiskās neatkarības atzīšanu. Un tālāk - es neticu pats savām acīm! - te ir pateikts kaut kas vēl jaukāks: tas, ka šī pakta īstenošana dzīvē nekādā ziņā neaizskar līdzējpušu suverēnās tiesības, valsts iekārtu, saimniecisko un sociālo sistēmu un militāro rīcību. Un tāpēc man ir jautājums Plinera kungam (varbūt es kaut ko neesmu sapratis): „Vai lata nomaiņa ar rubli neaizskāra valsts ekonomisko iekārtu? Vai saimnieciskās dzīves sagraušana, saimnieku deportēšana uz Sibīriju un kolhozu nodibināšana neaizskāra saimnieciskās dzīves iekārtu? Vai Ministru kabineta, Ministru prezidenta arests un nomaiņa ar tautas komisāriem neaizskāra valsts iekārtu? Vai varbūt jūs uzskatāt, ka tādā veidā tika nodrošināta šā līguma izpilde un ka tā mums ir jāievēro starptautiskās tiesības?” Es domāju, godājamie kolēģi, varbūt mēs kaut ko neesam sapratuši. Varbūt tiešām okupācijas sekas ir novērstas un vispār okupācija ir beigusies? Plinera kungs, vai Abrenē jau ir atjaunota latviešu vidusskola, kas tur bija? Vai Gauru, Kacēnu un Purmales pagasts jau saņem Eiropas Savienības subsīdijas? Vai no Abrenes ir izvesta Krievijas karaspēka daļa? Vai varbūt es maldos? Varbūt okupācija turpinās? Nu, ja tā turpinās, tad - piedodiet! - mums tomēr te vēl ir jāatstāj vārds „nodrošināšana”. Nu nebūsim tik mīksti! Veicināsim, jā, tad, kad visas šīs lietas būs atrisinātas. Un, tā kā Plinera kungs kopā ar prezidentu Putinu ciena šos starptautiskos līgumus, viņi taču mums palīdzēs šos jautājumus atrisināt. Tad mēs arī nomainīsim šo vārdu - „nodrošināšana”. Un tāpēc es domāju, ka mums tomēr ir jāpaliek pie vecās redakcijas. Summas nav lielas. Ja jau mēs varam būvēt gan bibliotēkas, gan koncertzāles par simtiem miljonu latu, tad es domāju, daži simti tūkstoši latu Latvijas Okupācijas muzejam, lai izskaidrotu šo starptautisko situāciju, nāks tikai par labu. Un pēdējais. Ja mēs saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi ierosināsim nobalsošanu par šo jautājumu - par okupētās Latvijas teritorijas daļu - un tautas vairākums, piemēram, piekritīs šo teritoriju atdot, vai tad būs okupācijas sekas likvidētas? Vai Latvijā nebija pusmiljons iedzīvotāju, kuri skrēja tajā 3. martā balsot pret Latvijas neatkarību, godājamie kolēģi? Vai šie paši 500 tūkstoši 17. martā neaizskrēja Gorbačova referendumā balsot par PSRS saglabāšanu? Vai varbūt es maldos? Un, kad es skatu rezultātus, kādi bija balsojumā par NATO, es atkal redzu šo pašu skaitli. Kas tā par mistisku kopienu, kas veidojas? Ziniet, kas mani visvairāk pārsteidz? Es arvien biežāk dzirdu, ka neesot latviešu tautas un Latvijas, bet esot kaut kāda latviešu kopiena, kura nu kopā ar PCTVL - otru kopienu - sēdīšoties pie sarunu galda un apspriedīšot, kā nu šīm kopienām sadalīt šeit īpašumus - zemi, teritoriju. Es tomēr kartē neatrodu šai mistiskajai kopienai teritoriju. Es paskatos uz Šveici, es redzu kantonus: vāciski runājošajiem redzu savu zemi, franciski runājošajiem - savu, ar savām varas iestādēm. Es paskatos Beļģijas kartē un redzu Valoniju, redzu Flandriju. Taču Latvijā es neredzu šādu kopienu un tās teritoriju. Un tagad es dzirdu, ka… var būt, ka Latgalē dibināsim autonomiju pēkšņi. Redziet, Kremlis ir pasviedis ideju: mēs varētu varbūt to kopienu taisīt, to kopienu kaut kur Latgalē veidot… Nē! Kamēr šīs provokācijas nebeidzas, godājamie deputāti, atstājiet te vārdu „nodrošināšana”, nekādu veicināšanu! Paldies par uzmanību.".
• 2006_10_05-seq123 language "lv".
• 2006_10_05-seq123 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q822919.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q211.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q649.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q193089.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q458.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q159.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q31.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q7184.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q15180.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q39.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q164226.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q4131345.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q1474490.
• 2006_10_05-seq123 mentions Q16352434.