Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_09_28-seq67> ?p ?o. }

• 2006_09_28-seq67 type Speech.
• 2006_09_28-seq67 number "67".
• 2006_09_28-seq67 date "2006-09-28".
• 2006_09_28-seq67 isPartOf 2006_09_28.
• 2006_09_28-seq67 spokenAs 5.
• 2006_09_28-seq67 spokenText "Cienījamie kolēģi! 2005. gada 1. jūnijā, uzreiz pēc frakcijas „Jaunais laiks” deputātu tikšanās ar kultūras ministri, laikrakstā „Diena” tika iesniegts mans raksts „Brīnumaino iespēju zeme”, kurā publiskoju Kultūras ministrijas ieceri sākt Latvijas kultūras atdzimšanu ar astronomisku, nozarē vēl nebijušu administratīvās kapacitātes palielināšanu, 12. aprīlī izveidojot valsts aģentūru „Jaunie Trīs brāļi”. Šīs 25 darbinieku aģentūras ikgadējais budžets tika lēsts 1 105 000 latu apmērā, un finansējuma avots, kā rakstīts bija nolikumā, - valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem. Pēc ilgstošas vilcināšanās laikraksts „Diena” minētā raksta vietā 6. jūnijā publicēja Helēnas Demakovas atbildes rakstu manam tā arī nepubliskotajam rakstam, kuru, starp citu, nenodrukāja arī „Latvijas Avīze”, bet Latvijas Televīzija izlikās nesaprotam. Kāpēc es to pieminu? Strauji esam gājuši tālāk. Šobrīd, pirms 9. Saeimas vēlēšanām, pirmo reizi atjaunotās brīvvalsts vēsturē „milžu cīņās” gan Latvijas televīzijā, gan sabiedriskajā radio, par privātajiem medijiem un avīzēm nemaz nerunājot, ir pazudusi tēma „Kultūra”. Gandrīz neticami laikā, kad totalitāri un voluntāri tiek mainīta tradicionālā attieksme pret kultūru Latvijā un jauno kultūras būvju tāmes lēšamas vismaz pusmiljarda latu vai, visticamāk, miljarda latu apjomā! Nav iespējams uzzināt, kā tērēti 9 miljoni latu, ko atguvu no „Latvijas Kuģniecības” privatizācijas līdzekļiem un atstāju Nacionālās bibliotēkas būvniecības kontā, pametot Kultūras ministriju 2004. gadā. Kam jautāt, kā tērēti 7 miljoni no privatizācijas līdzekļiem, ko Emša kunga valdības ekonomikas ministrs Lujāns ar Latvijas Pirmās partijas svētību piešķīra Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam un akustiskajai koncertzālei Andrejsalā? Šī teritorija muzeja būvniecībai tika izvēlēta aizkulisēs, nevis to nosauca starptautisks arhitektu plenērs, kā mums turpina iestāstīt. Par Andrejsalu. Shēma sen zināma: brīvostas teritorijā tiek saslēgti līgumi ar savējiem, šajā gadījumā „lindstoviešiem” un bijušajiem „avelatiešiem”, seko ar deputātu balsojumu svētīta šīs teritorijas izņemšana no brīvostas zonas, un tad šī unikālā, patiesi ekskluzīvā teritorija, kas ir pilsētas centrā, Daugavas krastā, „pa lēto” tiek privatizēta. Augusta vidū gribēja paspēt to privatizēt par sertifikātiem, tagad par neadekvāti zemo kadastrālo vērtību tā tiek privatizēta, pilsētai zaudējot simtiem miljonu latu. Bet ar to vēl ir par maz! Citāts no LETA ziņām: „Kultūras ministre piebilda, ka projekts var tikt realizēts tikai ar Rīgas Domes finansiālu atbalstu, kurai par Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem Andrejsalā jāizbūvē ūdensvads, kanalizācija, ceļi un visi citi infrastruktūras objekti, tramvaju ieskaitot. ” Un tas viss laikā, kad pilsētai katastrofāli trūkst līdzekļu mājokļa jautājumu risināšanai vairāk nekā 60 tūkstošiem cilvēku, kuri jau pēc trīs mēnešiem var atrasties uz ielas! Nu ko? Turpinām celt cinisma latiņu! Līdz šim neviens medijs nav pat pieminējis privātā biznesa interešu saistību ar laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Starp citu, tikai 4 tūkstoši kvadrātmetru no 14 tūkstošiem tur tiks atvēlēti izstādēm. Kā raksta LETA, pārējā platība paredzēta dažādai komercdarbībai, veikaliem, restorāniem un tā tālāk. Un kur nu vēl no valsts budžeta līdzekļiem astronomisko finansējumu saņemošās aģentūras „Jaunie Trīs brāļi” naudas šķērdēšana! Izslavētie „Jauno Trīs brāļu” profesionāļi pērk konsultanta pakalpojumus par 330 tūkstošiem latu, trīs šķūnīšus nojauc par 47 tūkstošiem latu, un trīs ēkas Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvvietā pagājušajā nedēļā nojauca par gandrīz 350 tūkstošiem latu. Un turpina tādā garā. Liekulība sit augstu vilni. Toties plaši izreklamētais un izslavētais Dziesmu svētku likums paredz visai Latvijai visa gada garumā tautas dzīvā radošā gara uzturēšanai vien 200 tūkstošus latu, un Friča Bārdas muzeja direktore algā saņem 170 latus uz papīra un 135 latus - uz rokas. Un daudzi citi tāpat. Pagājušajā vasarā izmisumā no amata atkāpās Valsts akadēmiskā kora mākslinieciskais vadītājs, mūsu dzīvais ģēnijs Māris Sirmais. Diktatūras un autoritārisma pazemoti aiziet pensijā vecie un aizbrauc no Latvijas jaunie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra talanti. Un tā es varētu turpināt vēl un vēl, un vēl. Cīņa starp kultūras izdzīvošanu un uzdzīvošanu turpinās. Joprojām esmu pārliecināta, ka sabiedrībai ir tiesības zināt patiesās summas, kuras plašāk netiek minētas un medijos atspoguļotas, bet no kurām jāšķiras miglainu projektu īstenošanas gaitā. Piecpadsmit gadu laikā padomju diktatūru ir nomainījusi naudas partiju diktatūra. Ir tūkstošiem jautājumu, uz kuriem gribētos saņemt atbildes, taču atbilžu vietā redzu vien pašslavināšanos medijos, un tas atsauc atmiņā kompartijas laikus. Savukārt inteliģences pārstāvji, kā vienmēr, savā gļēvumā labprātīgi kļūst par propagandas skrūvītēm, cerēdami nodrošināt „zaļo gaismu” saviem projektiem. Ak dievs, cik pazīstami! Visos padomju laikos mēs zinājām vien tos zinātniekus, tēlniekus, gleznotājus, rakstniekus, komponistus, aktierus un kinorežisorus, kas apdziedāja pastāvošo režīmu un būtībā tam kalpoja. Nožēlojami! Iestājoties diktatūrai, klusi sačukstēsimies virtuvēs kā kādreiz. Pilnīgi piekrītu tiem politologiem, kuri uzskata, ka demokrātija Latvijā ir reāli apdraudēta. Kā tas notiek? Citēšu Džonu Lekarē: „Vispirms politiķis melo, pēc tam viņš savus melus izlasa avīzē un saka, ka tas ir valdošais viedoklis. Kad meli tiek atkārtoti pietiekami daudzas reizes, patiesība sāk izlikties par jukušā murgiem. Visi viedokļi ir atļauti, bet tiem, kuri uzskata, ka pastāv patiesība, šo uzskatu nav atļauts paust. Bet simtkārtīga atkārtošana, kā to zināja jau nacistu kultūras un propagandas ministrs Gebelss, pat melus sabiedrības apziņā spēj padarīt par patiesību. ” Acīmredzot Viktora Klemperera grāmatas „Trešā reiha valoda” ilggadējā tulkotāja (runā, ka 15 gadu garumā!), pašreizējā kultūras ministre, daudz no tā ir mācījusies. Vēsture atkārtojas. Jau atkal - un tik ātri. Es gribēju teikt - paldies par uzmanību. Bet, tā kā uzmanības nebija -vienalga, paldies!".
• 2006_09_28-seq67 language "lv".
• 2006_09_28-seq67 speaker Inguna_Ribena-1956.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q822919.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q211.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q2660080.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q47182.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q28206.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q1419663.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q1357342.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q42814.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q1798029.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q3401675.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q5710822.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q16363844.
• 2006_09_28-seq67 mentions Q2335990.