Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_09_28-seq26> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2006_09_28-seq26 type Speech.
- 2006_09_28-seq26 number "26".
- 2006_09_28-seq26 date "2006-09-28".
- 2006_09_28-seq26 isPartOf 2006_09_28.
- 2006_09_28-seq26 spokenAs 22.
- 2006_09_28-seq26 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis PCTVL piedāvātais Lielkrievijas šovinisma pilnais grozījums likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” skan pavisam vienkārši - izslēgt 2. , 3. un 4. pantu. Šā dokumenta 2. pants paredz, ka termins „nacionālās minoritātes” konvencijas izpratnē nozīmē tikai Latvijas pilsoņus. Tas - tajos apstākļos, kad apmēram puse šo minoritāšu pārstāvju tieši gan nav pilsoņi, bet pieder to personu lokam, kurām ar viņu ievēlētās Augstākās padomes lēmumu tika atņemtas politiskās tiesības. Turklāt atņemtas tieši tādēļ, lai liegtu viņām iespējas pašām aizstāvēt savas tiesības, kuras paredzētas konvencijā. 3. pants paredz, ka minoritāšu pārstāvji nedrīkst lietot savu dzimto valodu, kontaktējoties ar varas pārstāvjiem pašvaldību līmenī. Tas attiecas arī uz tām pašvaldībām, kurās šīs mazākumtautības sastāda 90 procentu iedzīvotāju un kurās gan deputāti, gan domes ierēdņi arī ir šo minoritāšu pārstāvji. Un 4. pants paredz, ka mēs nedrīkstam izvietot sabiedrībā tādu informāciju kā tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumus un citus topogrāfiskos apzīmējumus arī minoritātes valodā teritorijā, kuru lielā skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie nacionālās minoritātes. Interesanti, ka pat padomju laikos, kad mēs bijām pilntiesīgi okupanti, šīs tiesības attiecībā uz mums netika izplatītas. Tiesa, izkārtnes ar ielu nosaukumiem bija divās valodās, bet krievu valodā dublējās tikai nosaukums. Saskaņā ar konvenciju mūsu partijas birojs iesākumā atradās nevis Dzirnavu ielā un vēlāk pārvietojās uz Rūpniecības ielu, bet pārvietojās no „Meļņičnaja” uz „Promišļennaja”. Cienījamie kolēģi! Šīs atrunas pilnībā padara bezjēdzīgu konvenciju, kurai Latvija pievienojās tikai 10 gadus pēc tās parakstīšanas. Šo atrunu, kuras neatbalsta Rietumos neviena cilvēktiesības sargājoša instance, atcelšana - tas ir vienīgi laika jautājums. Toties mūsu asinis šajā laikposmā jūs sagandēsiet pamatīgi. Mūsu likumprojekta iesniegšana ir pierādījums tam, ka minoritātes ir neapmierinātas un pieprasa pilnā apjomā tiesības, kuras dod konvencija. Interesanti, ka, tieši vākdams parakstus par labu šai prasībai, es vēl 2000. gadā katoļu Lieldienās trīs stundas pavadīju aiz restēm, divreiz tiku aicināts uz tiesu un tiku attaisnots tikai formāla iemesla dēļ - noilguma termiņa iztecēšanas dēļ. Paldies par to manai dzimtajai valstij, kas uzskata sevi par demokrātisku! Varu piebilst, ka pati konvencija garantē mazākumtautībām tikai minimālas tiesības - tādas, kas tiek dotas kādai skaitliski nelielai pirmatnējai ciltij, kura mīt rūpnieciski attīstītas valsts mežos. Bet pat šīs tiesības nav garantētas Latvijas mazākumtautībām, kuras pieder pie attīstītajām Eiropas tautām un sastāda 42 procentus valsts iedzīvotāju. Kauns!".
- 2006_09_28-seq26 language "lv".
- 2006_09_28-seq26 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
- 2006_09_28-seq26 mentions Q211.
- 2006_09_28-seq26 mentions Q193089.
- 2006_09_28-seq26 mentions Q2167704.
- 2006_09_28-seq26 mentions Q164226.
- 2006_09_28-seq26 mentions Q1474490.
- 2006_09_28-seq26 mentions Q16355324.