Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_09_28-seq16> ?p ?o. }

• 2006_09_28-seq16 type Speech.
• 2006_09_28-seq16 number "16".
• 2006_09_28-seq16 date "2006-09-28".
• 2006_09_28-seq16 isPartOf 2006_09_28.
• 2006_09_28-seq16 spokenAs 40.
• 2006_09_28-seq16 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atkārtoti piedāvā Saeimai Pilsonības likuma projektu. Šā likuma jēga ir paskaidrota 2. pantā - kāds tad ir likuma mērķis un ar ko tas būtiski atšķiras no pašreiz spēkā esošā Pilsonības likuma. Šā likuma mērķis ir noteikt personas, kas iegūst pilsonību reģistrācijas kārtībā, un pilsonības iegūšanas un zaudēšanas nosacījumus un kārtību. Un tālāk - būtiskais, kas atšķir šo likumu no pašreiz spēkā esošā: tas vērsts uz to, lai stiprinātu Latvijas Republiku kā neatkarīgu demokrātisku valsti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, veicinātu Latvijas okupācijas un kolonizācijas seku novēršanu. Ar to mēs būtiski turpinām to, kas ir iestrādāts Satversmē, - latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un Latvijas pilsoņu tiesības vienīgajiem vēlēt Latvijas pašvaldības. Tas noteikts ar divu trešdaļu balsu vairākumu, un cerams, ka tuvāko 100 vai 200 gadu laikā šī norma netiks apdraudēta, mainoties Saeimām. Tādējādi uzskatām, ka šim Pilsonības likumam būtu konsekventi jāatgriežas pie Latvijas Republikas tiesiskās pēctecības, jo diemžēl tajā likumā, ko pieņēma 1994. gadā, dažādi Latvijas PSR tiesiskie elementi un Latvijas Republikas tiesiskie elementi ir sajaukti kopā. Proti, pats būtiskākais trūkums - likt vienlīdzības zīmi starp personām, kas Latvijas Republikā pirms vai pēc okupācijas iebraukušas legāli, ar Latvijas Republikas valsts varas ziņu, un tām personām, kas Latvijā iebraukušas Latvijas okupācijas laikā vienīgi ar PSRS ziņu. Uzskatām, ka tas ir pats būtiskākais trūkums, kas liedz labot vai uzlabot pašreiz spēkā esošo Pilsonības likumu. Tas ir jāaizstāj ar citu. Uzskatām, ka pēdējo 15 gadu prakse, it īpaši pēdējo 12 gadu laikā pastāvējusī naturalizācijas prakse, liecina par vienu - šīs okupācijas sekas un kolonizācijas sekas ir saglabājušās. Pašreizējais Pilsonības likums ļauj lielā skaitā uzņemt Latvijas pilsonībā personas, kuras sistemātiski izvirza prasības pēc krievu valodas kā otras valsts valodas, kuras sistemātiski izvirza prasības bezgala daudzos likumos nepilsoņus tiesību ziņā pielīdzināt pilsoņiem; tas ir saprotami no PSRS viedokļa, bet galīgi nav saprotami no Latvijas viedokļa. Turklāt šādas personas ar šādiem uzskatiem atrodas ne tikai kaut kur Rīgas vai citu pilsētu ielās, bet atrodas arī Rīgas Domē un Latvijas Republikas Saeimā; tas liecina par to, kādi vēlētāji ir iekļuvuši Latvijas pilsoņu sastāvā. Tāpēc ierosinām šajā likumā izbeigt naturalizāciju un pāriet uz pilsonības piešķiršanu īpaši stingrā kārtībā. Noslēdzošajam balsotājam vajag būt Latvijas Republikas Saeimai - ar likumu -, nevis Ministru kabinetam; vajag skaidri deklarēt, ka nepilsoņu problēma nav Latvijas iekšējā problēma, bet ka tā ir problēma, kas radusies Ribentropa-Molotova noziedzīgā pakta dēļ. Tas mums skaidri un gaiši jāpasaka. Ierosinām likvidēt Naturalizācijas pārvaldi un piešķirt pilsonības piešķiršanas un izvērtēšanas funkcijas, kas saistītas ar visiem dokumentiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei; tādējādi tiktu arī šī valsts pārvaldes joma koncentrēta vienā iestādē. Piedāvājam veselu virkni izmaiņu attiecībā uz ierobežojumiem saņemt pilsonību, šīs prasības tiek pastiprinātas. Tiek padarītas stingrākas valsts valodas prasmes prasības. Tā, piemēram, pilsonības pretendentam jāspēj pašrocīgi uzrakstīt latviešu valodā iesniegumu par pilsonības saņemšanu. Solījums par uzticību Latvijas Republikai papildināms ar apņemšanos stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. (Kā zināms, daudziem jaunpilsoņiem ir problēmas ar šādu attieksmi. ) Tiek paredzēts ieviest neformālu interviju ar pilsonības pretendentu, lai pārbaudītu šā pretendenta iekļaušanos sabiedrībā un attieksmi pret sabiedrībā valdošām vērtībām. Tiek arī noteikts, ka var reģistrēt par pilsoni pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dzimušu bērnu vienīgi tad, ja šis bērns ir apguvis latviešu valodu latviešu valodas skolā. Vesela virkne ierobežojumu attiecas uz personām, kas iesaistījušās dažādās pretvalstiskās aktivitātēs. Tiek vienkāršota Latvijas pilsonības atņemšana personām, kas to ieguvušas ar kukuļošanu vai citādā veidā. Šeit būtu vajadzīgs tikai Ministru kabineta lēmums vai kompetentas iestādes atzinums, nevis tiesa, kas bieži vien šo procesu padara ļoti garu. Tajā pašā laikā tiek nākts pretī tiem Latvijas pilsoņiem, kas dažādu iemeslu dēļ šobrīd spiesti izbraukt un dzīvo ārpus Latvijas. Gadījumos, ja tie ir Latvijas pilsoņi, kas nav ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā, bet ir pilsoņi, pamatojoties uz 1940. gadu, vai viņu pēcnācēji, viņi var saglabāt Latvijas pilsonību, iegūstot arī citas valsts pilsonību, ja tā ir Eiropas Savienības, NATO vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valsts. Tāpat Latvijas pilsoņi, kas nokļuvuši ārpus Latvijas tās okupācijas laikā, vai viņu pēcnācēji var atjaunot Latvijas pilsonību, neatsakoties no savas mītnes zemes pilsonības, ja tā ir Eiropas Savienības, NATO vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valsts. Mūsuprāt, arī šī norma labvēlīgi veicinātu latviešu ciešāku piesaisti Latvijas valstij. Paldies par uzmanību.".
• 2006_09_28-seq16 language "lv".
• 2006_09_28-seq16 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2006_09_28-seq16 mentions Q822919.
• 2006_09_28-seq16 mentions Q211.
• 2006_09_28-seq16 mentions Q2660080.
• 2006_09_28-seq16 mentions Q193089.
• 2006_09_28-seq16 mentions Q458.
• 2006_09_28-seq16 mentions Q23012016.
• 2006_09_28-seq16 mentions Q41550.
• 2006_09_28-seq16 mentions Q7184.
• 2006_09_28-seq16 mentions Q15180.
• 2006_09_28-seq16 mentions Q3899540.