Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_09_21-seq42> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2006_09_21-seq42 type Speech.
- 2006_09_21-seq42 number "42".
- 2006_09_21-seq42 date "2006-09-21".
- 2006_09_21-seq42 isPartOf 2006_09_21.
- 2006_09_21-seq42 spokenAs 147.
- 2006_09_21-seq42 spokenText "Godātie deputāti! Mūsu Prezidente, nosūtot Darba likumu otrreizējai caurlūkošanai, raksta: „Likumu pielietošana dzīvē sākas darba devēja un darba ņēmēja attiecību līmenī, kuriem ne vienmēr ir atbilstoša juridiskā izglītība un informācija par starptautisko tiesu praksi diskriminācijas lietās. Uzskatu, ka ir būtiski skaidri un nepārprotami pārņemt direktīvas prasības. ” Valsts cilvēktiesību biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Līga Biksiniece intervijā laikrakstam saka: „Jāņem vērā, ka darba devēji un darba ņēmēji pārsvarā neorientējas likuma niansēs, tādēļ skaidri un gaiši jāieraksta atruna par seksuālo orientāciju, lai pirmajiem būtu skaidras viņu tiesības, bet otrajiem - pienākumi. ” Tāpēc es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, ierakstot šo jauno pazīmi, saskaņā ar kuru nedrīkst diskriminēt cilvēku, pieņemot viņu darbā, mēs darba devējam uzliekam ļoti nopietnu pienākumu. Kad Sociālo un darba lietu komisijas sēdē es Labklājības ministrijas pārstāvjiem jautāju, lai viņi dod definīciju, kas tad ir seksuālā orientācija, šīs ministrijas pārstāvji, kuri gadiem strādā ar šo jautājumu, vispār pat nespēja dot atbildi. Kā mēs, likumdevēji, varam uzlikt par pienākumu darba devējam nediskriminēt cilvēku pēc šīs pazīmes, ja mēs neesam devuši precīzu definīciju, kā to var identificēt. Kā tad darba devējs šo pazīmi izpratīs, sapratīs, ieraudzīs, lai nepārkāptu šo likuma normu? Mēs taču nevaram uzlikt par pienākumu darba devējam lasīt medicīnisko literatūru vai presi, kur kāds paziņos par savu seksuālo orientāciju. Ir taču dažādi seksuālās orientācijas veidi, arī krimināli sodāmi, tāpēc mēs nevaram ierakstīt likumā jēdzienu, kuram nav dota šī definīcija. Šķiet, mēs uzliekam darba devējam pildīt pienākumu apmēram tā: „Aizej tur - nezin kur, atnes to - nezin ko!” Likums nav tā vieta, kur būtu jāieraksta kaut kādi pieņēmumi, viedokļi, uzskati vai tendences. Ja reiz Eiropas Savienības direktīva prasa to skaidri, gaiši un precīzi pārņemt, tad es arī vēlētos, lai šie Eiropas Savienības ierēdņi skaidri un precīzi noformulē definīciju, kas ir seksuālā orientācija, lai darba devējs to varētu identificēt un nepieļautu diskrimināciju. Jo definīcija, ko nākamajā komisijas sēdē deva Labklājības ministrija, skanēja šādi: „Seksuālā orientācija ir personas emocionālā, romantiskā un seksuālā tieksme uz kādu no dzimumiem. ” Es domāju, ka tas neiztur nekādu kritiku, jo darba devējs nav ne ārsts, ne psihologs, ne psihoterapeits, ne arī seksopatologs, kas spētu precīzi noteikt šīs pazīmes vai izpausmes. Arī tiesā neviens nerunās par emocijām, romantiku vai seksuālajām tieksmēm, bet gan runās par faktiem un pierādījumiem. Galu galā, vai emocionālās un romantiskās tieksmes ir tikai seksuālās orientācijas pazīmes? Tad jau darba devējam būtu jāuzliek par pienākumu beigt kādus speciālus kursus, lai viņš to visu varētu izprast. Emocijas, romantika, seksuālās tieksmes ir cilvēka personīgās dzīves daļa, par kuru darba devējam tik tiešām nav nekādas vajadzības interesēties. Un tas būtu tikai loģiski, ja mēs likumā ierakstītu, ka darbavietā ir aizliegts demonstrēt, izpaust vai realizēt savu seksuālo orientāciju, lai darba devēju nepakļautu riskam pārkāpt šo likumu. Izskatās, ka neliela cilvēku grupa, kuru patiesībā neviens neapdraud, ar plašu starptautisku organizāciju un politisko lobiju atbalstu grib īpaši uzsvērt savu seksualitāti un pretdabisko dzīvesveidu. Par to liecina statistika, ka pagājušajā gadā Valsts cilvēktiesību birojs ir saņēmis tikai sešas rakstveida sūdzības, bet nevienu - par diskrimināciju darbavietā, savukārt Valsts darba inspekcija nav saņēmusi nevienu šādu sūdzību. Tāpēc bez skaidras un nepārprotamas seksuālās orientācijas definīcijas, manuprāt, šo likuma normu nevar pieņemt. Tāpēc es aicinu balsot „pret”. (Aplausi. )".
- 2006_09_21-seq42 language "lv".
- 2006_09_21-seq42 speaker Inta_Feldmane-1959.
- 2006_09_21-seq42 mentions Q193089.
- 2006_09_21-seq42 mentions Q458.
- 2006_09_21-seq42 mentions Q2065673.