Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_06_22-seq121> ?p ?o. }

• 2006_06_22-seq121 type Speech.
• 2006_06_22-seq121 number "121".
• 2006_06_22-seq121 date "2006-06-22".
• 2006_06_22-seq121 isPartOf 2006_06_22.
• 2006_06_22-seq121 spokenAs 147.
• 2006_06_22-seq121 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums Civillikumā, protams, ir ļoti aktuāls. Te jau Liepiņas kundze nosauca tos skaitļus, kas ir šajos sarakstos. . . Bērni gaida uz adopciju. Un arī tie skaitļi, kas rāda, cik mūsu bērnu atrodas bērnu aprūpes iestādēs un cik ļoti daudziem bērniem ir noteikti aizbildņi un aizgādņi, jo viņi nevar atrasties savās ģimenēs, - arī tie skaitļi ir tiešām diezgan šaušalīgi. Un tieši tāpēc es personīgi uzskatu, ka šāds fiksēts termiņš - 6 mēneši - ir paredzēts tieši tādēļ, lai radītu kādu atskaites punktu, laika posmu, līdz kuram vecākiem ir nepieciešams uzlabot savu dzīves kvalitāti - mainīt savu līdzšinējo attieksmi pret bērna aprūpi un mainīt arī savu dzīvesveidu. Šāds termiņš liek vecākiem mobilizēties un sākt mainīt savu dzīvi pēc iespējas ātri, nevis atlikt šo lēmumu, aizbildinoties ar to, ka laika taču vēl ir gana. Ja šajā laika periodā vecāki ir uzsākuši sadarbību ar sociālo dienestu un aktīvi cenšas uzlabot savas dzīves kvalitāti, taču vēl nedaudz pietrūkst, lai pilnībā varētu novērst apstākļus, kuru dēļ bērns tika šķirts no ģimenes, nav nekādu šķēršļu šā termiņa pagarināšanai. Taču likums paredz, ka bāriņtiesa pēc sešiem mēnešiem lemj par aprūpes tiesību atjaunošanu vai par nepieciešamību sniegt prasību tiesā. Tas nozīmē, ka prasība jāiesniedz. . . Tas nebūt nenozīmē, ka prasība jāiesniedz uzreiz. Visos semināros bāriņtiesām - un tā tālāk - ir sniegtas konsultācijas, viņi ir pietiekami bieži informēti par to, ka šis termiņš var tikt pagarināts. Termiņš mobilizē arī citas institūcijas. . . mobilizē bāriņtiesu un sociālo dienestu, lai novērstu daudzu gadu praksi, ka lietas nepārskatīja un bērni bērnu namā dzīvoja no dzimšanas līdz pilngadībai. Un tagad jau pusaudžus adoptēt izvēlas ļoti reti. Tas nozīmē, ka bērnam ir liegta ģimeniskā vide. Es pati biju klāt tādā situācijā vienā no bērnu namiem, ka deviņgadīgam bērnam nebija nokārtoti šie adopcijas papīri. Cilvēki, kas bija atnākuši izvēlēties kādu no bērnu nama bērniem, bija noskatījuši šo bērnu un nolēmuši, ka viņi labprāt viņu ņemtu savā ģimenē, bet kaut kāda papīra dēļ viņi to nevarēja izdarīt. Un es redzēju, cik ārkārtīgi tas bērns pārdzīvoja, jo deviņus gadus viņš jau bija gaidījis savus vecākus, cerējis, ka tagad nāks viņam pakaļ. . . Un tajā brīdī viņam tā jau bija otra trauma: “Bet var būt, ka arī šie vecāki neatnāks man pakaļ tikai tāpēc, ka kaut kādi papīri nav laikā nokārtoti. ” Un tāpēc nav pamata uzskatīt, ka cilvēks, kurš nolēmis sakārtot savu dzīvi, to pēkšņi varētu sākt darīt pēc sešiem mēnešiem, nevis uzreiz, kad viņš ir nonācis šādā situācijā. Pilnīgi varu piekrist, ka sešos mēnešos nevar sakārtot pilnīgi un galīgi savu dzīvi, bet sākt sakārtošanu, radīt pozitīvu impulsu noteikti var. Protams, ir atsevišķi izņēmumi, ka cilvēki pēc diviem trim gadiem attopas, ka ir dzīvojuši nepareizi, bet tāpēc jau nav jācieš bērnam, kurš no zīdaiņa vecuma - ļoti bieži līdz pat 18 gadu vecumam! - diemžēl gaida šos savus vecākus un kuram nav tiesību saņemt aprūpi no citiem vecākiem. Šā termiņa pagarināšana nav vēlama galvenokārt no bērnu interešu viedokļa. Ja vecāki neizrāda vēlmi laboties sešos mēnešos, bērnam nav jāliek cerēt un gaidīt vēl gadu vai ilgāk. Un, otrkārt, tad šie vecāki vismaz pēc pusgada ir spiesti ļoti nopietni pārdomāt šo savu situāciju, it sevišķi jau tad, kad viņi ierauga, kā ir izaudzis viņu bērns, jo viņiem nav bijis sešus mēnešus laika atnākt un ar viņu parunāties, iepazīties. . . vērot, kādas izmaiņas bērnā ir notikušas. Tad, tieši šajā laikā, arī bērns jūt, ka par viņu rūpējas šī institūcija, rūpējas bāriņtiesa un ka arī šie vecāki. . . ir izredzes, ka vecāki varēs tomēr atgūt savas vecāku tiesības, jo nezinu tādu bērnu, kurš labprāt ietu pie svešiem vecākiem, ja viņam ir kaut mazākās izredzes atgūt savējos. Taču mums ir jāpiespiež tie vecāki, kuri ir aizmirsuši, ka viņiem ir bērni, reizi par visām reizēm sākt laikus domāt, ka viņiem var arī zust iespēja šo bērnu atgūt. Tā ka katrs. . .".
• 2006_06_22-seq121 language "lv".
• 2006_06_22-seq121 speaker Jevgenija_Stalidzane-1944.
• 2006_06_22-seq121 mentions Q8436.