Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_06_22-seq105> ?p ?o. }

• 2006_06_22-seq105 type Speech.
• 2006_06_22-seq105 number "105".
• 2006_06_22-seq105 date "2006-06-22".
• 2006_06_22-seq105 isPartOf 2006_06_22.
• 2006_06_22-seq105 spokenAs 5.
• 2006_06_22-seq105 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs jau otrajā lasījumā vienreiz skatījām šo likumprojektu cauri, un lietas būtība šeit ir tāda, vai tiesas un bāriņtiesas izskata aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem katru pusgadu - reizi 6 mēnešos - vai tikai reizi gadā. Skaidrības labad tiem cilvēkiem, kuri ar šo problēmu nav nodarbojušies, es gribētu pateikt, ka vispār kārtība, kādā ierobežo vecāku tiesības, kas attiecas uz bērniem, ir divu pakāpju. Pirmā pakāpe ir aprūpes tiesību atņemšana. Tās ir tās tiesības, ko atņem vecākiem tajā brīdī, kad bērns tiek ievietots ārpusģimenes aprūpē. Taču šobrīd mēs runājam par aizgādības tiesību atņemšanu - tātad par tiesībām, kad bērnam vairs nedraud nekādas briesmas, jo viņš jau atrodas ārpusģimenes aprūpē: vai nu bērnunamā, vai audžuģimenē, vai pie kāda aizbildņa. Es uzskatu, ka bāriņtiesām un tāpat arī tiesām katru atsevišķo gadījumu par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem nevajadzētu likt izskatīt biežāk kā reizi gadā. Būtībā vispār nevajadzētu noteikt konkrētu termiņu šādu lietu izskatīšanai, jo bērnu lietas ir jāskata pēc vajadzības, nevis pēc kalendāra. Bāriņtiesām vienmēr būtu jāprasa bērna viedoklis. Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13. panta trešajai daļai jebkurā jomā, kas skar bērna intereses, bērna viedoklim ir veltāma pienācīga vērība atbilstoši viņa vecumam un briedumam. Tāpat Konvencijas par bērna tiesībām 12. panta pirmajā daļā paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina bērnam, kas spējīgs formulēt savus uzskatus, tiesības brīvi paust šos uzskatus visos jautājumos, kas skar bērnu, pie tam bērna uzskatiem tiek veltīta pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. To, cik daudzi bērni teiktu, ka viņi negrib palikt vai atgriezties pie saviem vecākiem, mēs varam tikai minēt, bet, es domāju, viņu nebūtu daudz. Manuprāt, tā ir pilnīgi nevajadzīga bērna traumēšana - likt viņam divas reizes gadā konfrontēties ar situāciju, ka viņš gribētu uz mājām, bet, lūk, gādīgas tantes un onkuļi neļauj. Man zināmie bāriņtiesu locekļi pirms trim gadiem bija priecīgi, ka beidzot ir kāds ministrs, kas par viņiem ir atbildīgs un kam tiešām interesē bērnu lietas, taču tagad šis noskaņojums ir mainījies uz pretējo. . . Aiz bailēm no ministrijas tiek skatītas lietas un tiek sniegtas tiesā, un nelīdz arguments, ka likumā teikts, ka bāriņtiesas var sniegt tiesā prasību par aizgādības tiesību atņemšanu; pārāk bieži tas tiek uztverts tā, ka šī prasība ir jāsniedz. Atkal ir sanācis tā, ka nedomājam vairs par bērniem, bet gan par to, kā izpildīt ministrijas prasības. Sākotnēji likuma prasība reizi sešos mēnešos skatīt katru gadījumu varēja būt pamatota, jo daudzas lietas jau sen nebija tikušas cilātas, taču šobrīd tāda situācija vairs nepastāv. Ja trīs gadu laikā skatīta katra lieta divas reizes gadā, tad sanāk, ka katra lieta skatīta piecas vai sešas reizes, un, ja arī gluži tā nav, tad pilnīgi droši tomēr var teikt, ka visas lietas ir skatītas vismaz divas reizes. Šobrīd tātad tāda norma vairs nav vajadzīga. Tagad mazliet par skaitļiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2002. gadā bija 127 bērni, kuru vecākiem atņemtas aizgādības tiesības, 2003. gadā tādi bija jau 609, un 2004. gadā - 854 bērni. Tajā pašā laikā adopcijas gadījumu skaits nebija būtiski palielinājies: 2002. gadā 130 bērni adoptēti uz ārzemēm, 30 - Latvijā, 2004. gadā tāpat - 130 uz ārzemēm, 43 - Latvijā. 2005. gadā Latvijā tika adoptēti 88 bērni - tas tomēr jau ir vairāk nekā 2004. gadā. Tomēr uz šā gada 1. jūniju adopcijas reģistrā ir ziņas par 1274 bērniem. Tajā pašā tabulā redzama aile ar nosaukumu “Bērni, kuriem jāmeklē ģimene Latvijā”. Ja pareizi saprotu, tie ir bērni, par kuriem neviens nav pat interesējies. To skaits ir 639. Savukārt no šiem 639 bērniem 525 ir vecumā no 10 līdz 18 gadiem. No šīs vecuma grupas tika pagājušajā gadā adoptēti 6 bērni. Mīļie kolēģi! Salīdziniet šos skaitļus: no 525 bērniem, kuri ir šajā vecuma grupā un kuru vecākiem atņemtas aizgādības tiesības, adoptēti ir 6 bērni! Redzot šos skaitļus, rodas jautājums - kas ir mērķis daudzajiem aizgādības tiesību atņemšanas gadījumiem un vai mēs neaizšaujam šim mērķim galīgi garām? Mēs gribējām bērniem sagādāt ģimeni, kurā augt. Esam panākuši to, ka no 2568 bērnu namu bērniem 2004. gadā 677 bērni bija tādi, kuru vecākiem atņemtas aizgādības tiesības. Pieņemu, ka atlikušie 170 atrodas pie aizbildņiem, dažs būs adoptēts. Nu un tagad, ko tālāk, ko ar šiem. . .".
• 2006_06_22-seq105 language "lv".
• 2006_06_22-seq105 speaker Liene_Liepina-1957.
• 2006_06_22-seq105 mentions Q211.
• 2006_06_22-seq105 mentions Q8436.