Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_06_15-seq615> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2006_06_15-seq615 type Speech.
- 2006_06_15-seq615 number "615".
- 2006_06_15-seq615 date "2006-06-15".
- 2006_06_15-seq615 isPartOf 2006_06_15.
- 2006_06_15-seq615 spokenAs 147.
- 2006_06_15-seq615 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es vēlos īsumā pateikt šā priekšlikuma būtību un paskaidrot, kādēļ es Saeimu aicinu to neatbalstīt. Šā gada 10. maijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apsprieda Darba likuma grozījumus, kas būtiski ietekmē baznīcas tiesības vērtēt un izvēlēties darbiniekus. Kā jūs redzat tabulā, Saeima otrajā lasījumā attiecīgo pantu bija atbalstījusi šādā redakcijā: “Reliģiskajās organizācijās atšķirīga attieksme darba tiesisko attiecību nodibināšanai, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā un uzteicot darba līgumu pieļaujama, ja tās pamatā ir prasības, kas izriet no reliģiskās organizācijas mācības un ētosa un kas tieši un objektīvi ir saistītas ar attiecīgās reliģiskās pārliecības vai uzvedības normām. ” Labklājības ministrija ierosina to izteikt savādāk, kā jūs to redzat tabulā. Un tieši tāpēc es gribētu pievērst jūsu uzmanību tai argumentācijai, ko šodien aicina uzklausīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Un, proti: “Sociālo un darba lietu komisijas atbalstītajā variantā vērtēšanas kritēriji ir padarīti ļoti neskaidri. Ko nozīmē “ņemot vērā”? Un ko nozīmē “ētoss”? Baznīcas mācība ir racionāli formulēta, dokumentos fiksēta, tādēļ lietojama kā objektīva mēraukla. Savukārt jēdzienam “ētoss” pat nav vienotas definīcijas. Tas ir daudznozīmīgs un plūstošs jēdziens. Divu neskaidru jēdzienu salikums, “ņemot vērā ētosu” paver iespēju bezgalīgām diskusijām, subjektīviem lēmumiem un nākotnē sola nebeidzamas tiesas prāvas. Vienā teikumā savienot “objektīvs un pamatots priekšnoteikums” ar “ņemot vērā ētosu”, manuprāt, ir oksimorons. ” Otrkārt. “Komisijas atbalstītais variants ir pretrunā baznīcas līdzšinējai, objektīvi nepieciešamajai praksei. Garīgo darbinieku atlasē kandidāti vispirms tiek eksaminēti pēc baznīcas mācības kritērijiem. Pieļaujot kā mērauklu ņemt vērā tikai ētosu, valsts gatavojas padarīt baznīcas līdzšinējo, gadu simtus pastāvējušo eksaminācijas kārtību par nelikumīgu. ” Arhibīskaps min piemēru: “Iedomāsimies situāciju, kad baznīca atsakās ordinēt kandidātu, kurš apliecina, ka viņš netic Dievam. Viņš vēršas tiesā. Kurš izlems, vai reliģiskā pārliecība ir objektīvs darba veikšanas priekšnoteikums? Vai ticība Dievam ir objektīvs priekšnoteikums mācītāja darba veikšanai? Kas ir mācītāja darbs? Vadīt rituālus, sacīt sprediķus, administrēt draudzi? Ar attiecīgu izglītību šīs funkcijas var izpildīt arī ateists vai hinduists. No eklezioloģijas viedokļa, ir nepareizi uzskatīt garīgo amatu par profesiju, nodarbošanos vai funkciju pildīšanu. Arī mācību par vispārējo priesterību Labklājības ministrija un Sociālo un darba lietu komisija savā ierosinājumā vispār nav ņēmusi vērā. Uzspiežot baznīcai teoloģiski aplamas mērauklas, valsts iejaucas reliģijas saturā. ” Un ceturtkārt: “Diskusijās tika uzsvērts, ka komisijas atbalstītā labojuma sekas būs arī tās, ka baznīca nedrīkstēs vaicāt pēc kandidāta reliģiskās pārliecības, pieņemot darbiniekus, kas nav saistīti ar publisku sludināšanu. Tas nozīmē, ka turpmāk baznīca būs spiesta par arhibīskapa šoferi pieņemt darbā sātanistu, ja viņam būs augstākās kategorijas vadītāja tiesības un ilgāka pieredze nekā citiem kandidātiem. ” Arhibīskaps saka: “Mani nepārliecina dzirdētie mierinājumi, ka sātanists jau nenākšot strādāt uz baznīcu. ” “Arī es ceru,” viņš saka, “ka nenāks, taču gribētu šajā ziņā paļauties uz savas valsts likumiem, nevis būt atkarīgs no sātanista žēlastības. Radot likumus, likumdevējam ir jāņem vērā visas, arī ekstrēmas situācijas, kurās viņa pieņemtais likums var nostādīt tā pildītājus. ” Arhibīskaps saka: “Mani mulsina arī mierinājumi no likumdevēja puses, ka vienmēr jau esot ceļi, kā nepieņemt darbā vai arī atlaist nevēlamus cilvēkus. Manuprāt, tas veicina tiesisko nihilismu. Priekš kam apzināti pieņemt likumus, kurus pēc tam jāmēģina apiet?” “Uzskatu,” arhibīskaps saka, “ka ar šo labojumu valsts mēģina kontrolēt baznīcas reliģisko dzīvi un uzspiest tai sekulārisma principus, lai neļautu baznīcai tās iekšējo dzīvi veidot saskaņā ar ticības pārliecību un sirdsapziņu. Tas ir ļoti tālejošs baznīcas un valsts šķirtības pārkāpums. Saeimai vajadzētu respektēt šo pašas ieviesto un bieži piesaukto Satversmes principu. Tas ir mēģinājums arī ierobežot baznīcas iespējas īstenot Satversmē garantēto reliģijas brīvību. Ja attiecīgais Darba likuma pants tiks pieņemts Labklājības ministrijas ierosinātajā un Sociālo un darba lietu komisijas atbalstītajā variantā, Luteriskajai baznīcai noteikti nāksies to apstrīdēt, un domāju, ka to darīs arī citas reliģiskās organizācijas. Ja tāds likums stātos spēkā, būtu vietā bieži lietotais teiciens par “neparedzamām sekām”. Svētie Raksti pavēl kristiešiem Dievam klausīt vairāk nekā cilvēkiem un nepakļauties, kad viņus piespiež grēkot vai arī rīkoties pret ticību un sirdsapziņu. Tāpēc šāda likuma pieņemšana nākotnē var novest pie smagiem, nevajadzīgiem un grūti risināmiem konfliktiem starp valsti un baznīcu. ” Un arhibīskaps noslēdz: “Tādēļ ierosinu Darba likuma pantu atstāt tādā formulējumā, kādā Saeima to apstiprināja otrajā lasījumā. Pateicos jums par uzmanību un izpratni. Dieva palīgu un visu labu vēlot, Jānis Vanags. ” Paldies arhibīskapam Vanagam!".
- 2006_06_15-seq615 language "lv".
- 2006_06_15-seq615 speaker Janis_Smits-1968.
- 2006_06_15-seq615 mentions Q822919.
- 2006_06_15-seq615 mentions Q75809.
- 2006_06_15-seq615 mentions Q58310.