Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_06_08-seq2> ?p ?o. }

• 2006_06_08-seq2 type Speech.
• 2006_06_08-seq2 number "2".
• 2006_06_08-seq2 date "2006-06-08".
• 2006_06_08-seq2 isPartOf 2006_06_08.
• 2006_06_08-seq2 spokenAs 105.
• 2006_06_08-seq2 spokenText "Godātie deputāti! Esmu patiešām ļoti pagodināta par iespēju uzrunāt Saeimu. Es vienmēr jūtu vēstures elpu, runājot kādas valsts parlamentā. Un, protams, tāda pati sajūta man ir arī šodien un šeit, Latvijā, - valstī, kuras bagātajā un notikumiem pilnajā pagātnē ir bijis tik daudz cīņu un uzvaru. Kurš gan pirms 25 gadiem varēja paredzēt, ka pavisam drīz Latvijā atkal būs suverēni ievēlēts parlaments? Kurš gan varēja prognozēt, ka šis parlaments pēc savas gribas uzaicinās viesus, kā šobrīd mani, ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Rietumeiropas? Vēl vairāk: kurš gan būtu uzdrošinājies paust cerību, ka jau tik drīz, tūlīt pēc gadsimtu mijas, Latvija kļūs par pilntiesīgu un cienījamu Eiropas Savienības dalībvalsti? Reizēm vēsture var virzīties uz priekšu ļoti strauji. Taču, lai gan mums allaž jāatceras, no kurienes mēs nākam, tikpat svarīgi ir apzināties, kurp ejam. Es redzu, ka Latvija šobrīd nopietni apsver, ko tā kā dalībvalsts var iegūt no Eiropas Savienības, tieši tāpat kā Eiropas Savienība kopumā apsver daudzus sava turpmākā darba aspektus. Šīm vispārīga rakstura diskusijām vēršoties plašumā, mums vienmēr jāpatur prātā atsevišķu nozaru politikas mērķi. Un šodien es jums varu apgalvot, ka skaidri saskatu politikas perspektīvu tajās jomās, par kurām esmu atbildīga, - lauksaimniecībā un lauku attīstībā. Tātad - kāds ir mūsu attīstības virziens? Tas ir šāds: mēs cenšamies dot mūsu zemniekiem un lauku reģioniem to, kas vajadzīgs, lai tie varētu sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu Eiropas Savienībā, nodrošinot savu uzņēmumu konkurētspēju, rūpējoties par dabu, stiprinot savu potenciālu. Nepārtrauktās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas lielā mērā veicina šo mērķu sasniegšanu. Kopējā lauksaimniecības politika strauji mainās. Tā mainās strauji! 2003. gadā lauksaimniecības ministri vienojās par to, ka lielākajai daļai tiešo maksājumu, ko saņem Eiropas Savienības zemnieki, vairs nevajadzētu būt atkarīgai no produkcijas. Šāda pieeja ļautu zemniekiem izdarīt savu izvēli atbilstoši tirgus pieprasījumam, nevis dažnedažādi kombinēt piedāvātās subsīdijas no Eiropas Savienības. Jaunā veida tiešie maksājumi mudina zemniekus kļūt par labiem savas zemes saimniekiem, jo viņi saņem naudu vienīgi tad, ja respektē vides aizsardzības, mājdzīvnieku labturības un sabiedrības veselības standartus. Šīs pārmaiņas, kas ir saistībā ar 2003. gada lēmumu, vēl joprojām nav ieviesušās. Saskaņā ar šo vienošanos Komisija stingri izvērtēs reformētās kopējās lauksaimniecības politikas izpildi 2007. -2008. gadā; to es dažkārt saucu par “kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudi”. Ļaujiet man izskaidrot šo “veselības pārbaužu” mērķus. Mēs noteikti kaut ko koriģēsim, ja būs nepieciešams, un es domāju, ka šī izmainītā politika darbosies tā, kā tai pienākas. Es nedomāju, ka tas būs saistīts ar kaut kādām tālākām fundamentālām pārmaiņām. Ņemot vērā to, ka 2008. /2009. gada budžets tiks pārskatīts, mums vajadzēs ietaupīt kopējai lauksaimniecības politikai atvēlētos līdzekļus. Tomēr tas nekādā ziņā nav mans mērķis turpmākajiem gadiem. Kā jau minēju, vēlos, lai tiktu īstenota mūsu zemniekiem un lauku iedzīvotājiem izdevīga politika. Un es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai būtu iespējama prognozējamība mūsu sabiedrībā. Īstenodami 2003. gadā aizsāktās vispārējās reformas, mēs vienlaikus paplašinām reformu procesu aizvien jaunos lauksaimniecības sektoros. Viens no sektoriem, par kuriem Eiropas Savienība nesen pieņēma būtiskus lēmumus, ir cukura rūpniecība: ir nolemts reformēt cukura rūpniecību. Šos lēmumus pieņemt bija grūti. Komisija apzinājās savu priekšlikumu īstenošanas sekas. Proti, dažās dalībvalstīs nāksies sašaurināt cukura ražošanu un tādējādi tiks zaudētas darba vietas. Taču, ja mēs iesakām stingras “zāles”, stingrus līdzekļus, tas ir tāpēc, ka cukura rūpniecības sektors bija apdraudēts: piedāvājums un pieprasījums nākamajos gados nebūtu līdzsvarots, un tas novestu pie sabrukuma. Ja mēs neko nedarītu, tad tiešām būtu gaidāms pilnīgs sabrukums. Uzskatu, ka dokumentu pakete, par kuru mēs galu galā vienojāmies, paredz godīgu līdzsvaru: kompensācijas zemniekiem, arī cukura ražotājiem, kuri paliek šajā nozarē, un vienlaikus daudzas iespējas veicināt restrukturizācijas procesu vietās, kur cukura ražotnes vairs nebūs dzīvotspējīgas. Es gribu atkal uzsvērt, ka būs paredzētas kompensācijas 60 procentu vai 70 procentu apjomā. Dažkārt šie skaitļi it kā pazūd no diskusijām. Zinu, ka Latvijas cukura rūpniecība šajā situācijā ir apdraudēta, un mēs esam saņēmuši konkrētus jautājumus par to, ko darīt tālāk. Mēs cītīgi strādājam, lai sagatavotu pienācīgas atbildes. Citi reformējamie sektori ir vīna rūpniecība, augļu un dārzeņu audzēšana. Šajos sektoros, ciktāl tas iespējams, pārmaiņas varētu būt atbilstošas vispārējām pēdējos gados ieviestajām reformām. No otras puses, Komisija nerīkojas dogmatiski. Kamēr šiem sektoriem būs tikai tiem vien raksturīgas problēmas, mēs meklēsim specifiskus risinājumus. Piemēram, runājot par pirmo “pīlāru”, kas ir saistīts ar lauksaimniecisko ražošanu, jāteic, ka lauku reģionu stāvoklis nav vienīgais jautājums. Un tāpēc mēs runājam arī par otro “pīlāru”, kas ir lauku attīstības politika. Tas kļūst arvien nozīmīgāks. Mēs jau daudz ko esam paveikuši, lai nodrošinātu lauku attīstības politikas efektivitāti Eiropas Savienības vidējā termiņa budžeta periodā - no 2007. gada līdz 2013. gadam. Ir pieņemti jauni noteikumi, kas ievērojami paplašina to lauku projektu klāstu, kuru īstenošanai dalībvalstis var saņemt Eiropas Savienības finansējumu. Šie noteikumi atvēl dalībvalstīm lielu brīvību, taču nodrošina līdzsvaru starp dažādiem mērķiem - vai tā būtu konkurētspējas paaugstināšana, vides aizsardzība, diversifikācija vai dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos. Mēs arī zinām, cik daudz naudas mums paliek pēc karstām debatēm. Tās ir mazāk (es to neslēpju - mazāk!), nekā Komisija vēlētos. Mēs ierosinājām noteikt lauksaimniecības budžetu 89 miljardu eiro apmērā laika periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam, taču Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments vienojās, ka tas būs nedaudz mazāks par 70 miljardiem eiro. Un beidzot, priekšsēdētājas kundze, neņemot vērā, kāds ir Eiropas Savienības lauku attīstības temps, es gribētu pasacīt dažus vārdus par Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO). Nav noslēpums, ka mēs esam nonākuši strupceļā. Sarunās ir sasniegts tikai niecīgs progress. Līdz pat aprīļa beigām mums neizdevās panākt vispārīgu vienošanos. Jāteic, ka ASV valdība drīz zaudēs savu autoritāti ātru sarunu vešanā. Plānotajai ministru sanāksmei, kura notiks šā mēneša beigās, būs izšķiroša nozīme. Varu jums apliecināt, ka kopā ar savu kolēģi Pīteru Mandelsonu mēs veltīsim visus spēkus tam, lai sarunas būtu rezultatīvas. Mēs vēl varam izdarīt dažus grozījumus savos priekšlikumos attiecībā uz lauksaimniecību, lai sarunas ritētu raitāk. Tomēr no saviem pamatprincipiem un prasībām mēs neatkāpsimies visu sarunu laiku. Mēs nenodosim Eiropas Savienības zemniekus. Lai pārējās PTO dalībvalstis necer, ka mūsu jaunais piedāvājums ievērojami atšķirsies no tā, kuru jau esam nolikuši uz galda! Tas bija pagājušā gada 28. oktobrī. Jebkuram galīgajam līgumam jābūt līdzsvarotam. Lauksaimniecībai veltītajā sarunu sadaļā ir jāiedibina līdzsvars, un mūsu tirdzniecības partneru koncesijām jābūt tādām pašām kā mūsu koncesijām; visiem šiem “pīlāriem” jābūt saskaņotiem. Un jābūt arī patiesai vēlmei samazināt rūpniecības preču un pakalpojumu tirdzniecības barjeras. Tam jābūt ne tikai uz papīra vien. Priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ar šo es noslēdzu savu skaidrojumu par Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības politikas virzieniem. Ceru uzklausīt jūsu viedokļus. . . Šis būs katrā ziņā ļoti saviļņojošs brīdis, tomēr ceru dzirdēt no jums atklātus viedokļus. Paldies. (Aplausi. )".
• 2006_06_08-seq2 language "lv".
• 2006_06_08-seq2 speaker Marianna_Fisere_Bela.
• 2006_06_08-seq2 mentions Q822919.
• 2006_06_08-seq2 mentions Q211.
• 2006_06_08-seq2 mentions Q193089.
• 2006_06_08-seq2 mentions Q458.
• 2006_06_08-seq2 mentions Q8889.
• 2006_06_08-seq2 mentions Q8896.
• 2006_06_08-seq2 mentions Q2167704.