Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_06_08-seq159> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2006_06_08-seq159 type Speech.
- 2006_06_08-seq159 number "159".
- 2006_06_08-seq159 date "2006-06-08".
- 2006_06_08-seq159 isPartOf 2006_06_08.
- 2006_06_08-seq159 spokenAs 5.
- 2006_06_08-seq159 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es nešaubos, ka ikviens šajā zālē apzinās, ka atvērt likumu “Par valsts pensijām” ir liela atbildība un uzdrošināšanās. Vēl Repšes un “Jaunā laika” valdības laikā šī Saeima ķērās pie trūkumu novēršanas pensiju sistēmā, līdz beidzot pagājušajā rudenī mēs atvērām Pensiju likumu. Tomēr var teikt, ka mēs to izrāvām šeit cauri steidzamības kārtā tikai divos lasījumos kā 2006. gada valsts budžeta likumu pavadošu dokumentu. Diemžēl koalīcijas partneri pagājušā gada pavasarī neatbalstīja “Jaunā laika” aicinājumu - Labklājības ministrijas sagatavotos un ļoti lielai sabiedrības daļai tik svarīgos likuma grozījumus skatīt savlaicīgi un parastajā kārtībā - trijos lasījumos, kārtīgi izdebatējot tos šeit, Saeimā, un papildinot, kā arī šajā apspriešanā iesaistot pensionāru organizācijas. Tāpēc daudzi labi, ļoti būtiski un konstruktīvi šīs Saeimas deputātu priekšlikumi Pensiju likumā toreiz palika ārpusē. Tas, kolēģi, ir mūsu parāds vecajiem ļaudīm un to nevajadzētu uzkraut nākamās Saeimas deputātu pleciem, tāpēc “Jaunais laiks” šodien atkārtoti iesniedz daļu no saviem priekšlikumiem. Viens no tiem attiecas uz minimālās pensijas aprēķināšanas kārtību. Mēs uzskatām, ka Pensiju likuma esošā redakcija nenodrošina sociāli taisnīgu, darba mūža ieguldījumam atbilstošu minimālās pensijas apmēru. Esošā kārtība sociālās apdrošināšanas stāžu nonivelē līdz desmitgadēm. Tas nozīmē, ka, piemēram, pensionāram ar 19 gadu darba stāžu tiek aprēķināta tāda pati minimālā pensija kā par 10 nostrādātajiem gadiem, par 29 gadu darba stāžu - tāda pati kā par 20 darba gadiem, bet virs 30 nostrādātajiem gadiem aprēķinātā minimālā pensija visiem ilgstrādātājiem ir vienāda, jo tālākas darba mūža gradācijas vispār nav. Vai šāda nonivelēšana ir taisnīga? Apdrošināšanas stāžs ir lielums, kas mērāms gados, mēnešos un pat dienās, tāpēc nonivelēšana līdz desmitgadēm ir necieņa pret cilvēka darba ieguldījumu. Taisnīgs un precīzāks risinājums būtu atvasināt vecuma pensijas minimālo apmēru nevis no apdrošināšanas stāža desmitgadēm, bet no katra pilna stāža gada. Tas samazinātu arī plaisu starp pensionāriem, kuri ir pensionējušies laikā līdz 1996. gada pensijas reformai, un tiem, kuri to darījuši vēlāk. Ar šo priekšlikumu mēs rosinām pieņemt ļoti svarīgu kopīgu lēmumu - beidzot novērst to, ka Latvijā cilvēks par darba mūžu - četrdesmit un vairāk darba gadiem - saņem pensiju, kas mazāka par iztikas minimumu. Mēs aicinām darbos pierādīt, ka mūsu vecāki nav zudusī paaudze, kā to bieži mēdz teikt, kurai vecumdienas lemts aizvadīt bezcerībā un pazemojošā, ne ar ko neattaisnojamā nabadzībā. Otrs “Jaunā laika” priekšlikums Pensiju likuma grozījumos paredz atbalstu invalīdiem, kuru apgādībā ir bērni. Mēs izpētījām, ka esošā apdrošināšanas sistēma vispār nerisina problēmas, kā vecāki, kuri ir invalīdi, varētu nodrošināt Civillikumā noteiktos pienākumus pret saviem bērniem. Invaliditātes pensija ir paredzēta vien invalīda paša minimālo iztikas līdzekļu nodrošināšanai, bet sociālās aizsardzības sistēma ir jāveido, ņemot vērā iespējamību, ka arī personām ar īpašām vajadzībām var būt ģimene, var būt bērni. Tās ir neatņemamas cilvēka tiesības, un risinājums šeit ir jāatrod bez kavēšanās. Mūsuprāt, reālākais un ātrākais solis būtu veidot piemaksu pie invaliditātes pensijas par apgādībā esošiem bērniem, ko mēs arī piedāvājam. Bet trešais “Jaunā laika” priekšlikums attiecas uz apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas kārtību. Mēs uzskatām, ka esošā kārtība nav objektīva un pamatota. Tā paredz apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā bērniem aprēķināt no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas, taču šāda sistēma, pirmkārt, nesasniedz tai paredzēto mērķi. Tā nenodrošina adekvātu ienākumu aizvietojumu mirušo personu nepilngadīgajiem bērniem, it īpaši tad, ja ģimenē ir divi vai vairāki bērni. Otrkārt, tā savā būtībā ir nepareiza pieeja, jo paredz pensijas atvasināšanu no pensijas. Turklāt vecuma pensija pati par sevi nav domāta bērnu uzturēšanai, bet gan kā daļējs ienākumu atvietojums pašam strādātājam vecumā. Tāpēc mēs iesakām atvasināt apgādnieka zaudējuma pensiju no apgādnieka algas, ar kuru tas reāli ir nodrošinājis iztiku saviem nepilngadīgajiem bērniem savas dzīves laikā. Kolēģi! Arī Labklājības ministrija ir sagatavojusi savus grozījumus Pensiju likumā, tomēr mēs tos Saeimā vēl neesam sagaidījuši, kaut gan solīts tika jau gada sākumā. Domāju, ka parlamenta aktivitāte šo procesu pasteidzinās. (No zāles dep. J. Dobelis: “Nelasi no papīra!”) Tāpēc aicinu atbalstīt “Jaunā laika” iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijām.".
- 2006_06_08-seq159 language "lv".
- 2006_06_08-seq159 speaker Silva_Bendrate-1956.
- 2006_06_08-seq159 mentions Q822919.
- 2006_06_08-seq159 mentions Q211.
- 2006_06_08-seq159 mentions Q8436.
- 2006_06_08-seq159 mentions Q1357342.