Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_06_07-seq253> ?p ?o. }

• 2006_06_07-seq253 type Speech.
• 2006_06_07-seq253 number "253".
• 2006_06_07-seq253 date "2006-06-07".
• 2006_06_07-seq253 isPartOf 2006_06_07.
• 2006_06_07-seq253 spokenAs 84.
• 2006_06_07-seq253 spokenText "Godātie kolēģi! Es sen neesmu bijis tik ļoti satraucies tribīnē, kā esmu satraucies pašlaik, jo, manā skatījumā, briest viena ļoti liela nelietība. (No zāles: “Tev taču nav par ko satraukties!”) Ostrovskas kundze mēģināja runāt to cilvēku vārdā, kuri ir cietuši no čekas un no šā režīma. Man liekas, arī man ir tiesības justies cietušam, jo kādreiz kā jaunu censoni, jaunu pasniedzēju Universitātē, kurš atteicās sadarboties, izdzina no tās ārā, tāpēc es biju spiests desmit gadus strādāt par mālderi. Bet es šodien nejūtos tā, ka man vajadzētu tagad sākt locīt to cilvēku uzvārdus, kuri to darīja. Daudzi no viņiem vēl joprojām strādā Universitātē, cilvēkiem ir bērni. . . Es pazīstu daudzus šos cilvēkus, šo jauno paaudzi, un, kaut vai domājot par viņiem, es sev jautāju: kā jutīsies šie cilvēki un šo cilvēku bērni? Kāpēc šiem cilvēkiem, gados jauniem cilvēkiem, būtu jānodarbojas ar savu vecāku tiesāšanu, kāpēc viņiem būtu jācieš tāpēc, ka arī viņu vecāki varbūt ir darījuši kaut ko tāpēc, ka bija bailīgi, tāpēc, ka bija tāds režīms, tāda situācija? Kāpēc mēs nemēģinām padomāt par tiem cilvēkiem, kuri ir šo cilvēku bērni - viņu pēcnācēji? Kāpēc mums ir jābūt tik nežēlīgiem un sabiedrībā jāiedzen šis te šausmīgi lielais ķīlis? Es varu iedomāties, cik riebīgi jūtas tie cilvēki, kuri tiešām kaut ko ir darījuši režīma labā un kuri, iespējams, ir “maisos”. Man nav grūti iedomāties, kā cilvēki staigās pa tiesām un mēģinās pierādīt. . . Nav grūti izanalizēt jau bijušās tiesas prāvas, kā tas viss ir noticis, cik daudz tur ir bijis šantāžas elementu un visa kā cita. . . Kāpēc tas viss šai sabiedrībai būtu vajadzīgs laikā, kad būtībā ir jārunā par likumu, kurš aizliegtu vispār cilāt šīs lietas? Jo, cilājot šīs lietas, mēs arvien vairāk un vairāk kļūstam par ķīlniekiem tam režīmam, tiem spēkiem, kuri šodien joprojām savā pārvaldē tur un saglabā visus šos dokumentus. Tas paņem daudz laika, lai skaidrotu. Es domāju, daudziem ir skaidrs, ka tur ir tas vislielākais šantāžas elements, un, ja mums šeit būtu likums, kas aizliedz jebkuram - medijiem, masu plašsaziņas līdzekļiem, fiziskajām un juridiskajām personām - vispār cilāt šo jautājumu, iekams mums visa patiesība nav Latvijā, tad es iestātos par to, lai visu šo skaudro patiesību vispār “norok”. Vai tiešām jums ir grūti iedomāties, kas notiks. . . kas var notikt, ja mums visu laiku kādu “maisu” piemetīs klāt? Jo ar šo vien tas nebeigsies! Čeka nebija tāda “aizmāršīga” organizācija, kas pameta kaut kādus “maisiņus”, lai mēs 15 gadu garumā tos te cilātu, tos vēdinātu un tā tālāk. Metīs vēl klāt! Esiet par to droši! Kā jūs ar to tiksiet galā? (No zāles dep. K. Šadurskis: “Publicēs!”) Es zinu, ka jūsos dzīvo šis te instinkts - kādam iekost, kādam sariebt. Tas jūsu sejās ir rakstīts, Šadurska kungs! Jūs jau iemetāt sabiedrībā vienu lielu “kaulu”, kuru nu grauž no visām pusēm, bet ne jau par to ir šis stāsts. Šis stāsts ir daudz, daudz humānāks, jo tas, manuprāt, skars ļoti daudzus nevainīgus cilvēkus. Vai tas ir tas, kas vairos cieņu un mīlestību pret šo valsti, kas spēs šajā valstī cīnīties ar nabadzību, ar visām tām problēmām, kuras mums tiešām ir nākušas līdzi no iepriekšējā režīma? Absolūti nemaz nepalīdzēs! Un tā vien liekas, ka tieši tāpēc, ka mēs nezinām, kā cīnīties ar šīm skaudrajām problēmām, nu ir izvilkti čekas maisi. Un nākamais tad nāks komunistu saraksts. Nu tad publicēsim Universitātes pasniedzējus, kuri man savulaik mācīja zinātnisko komunismu un vēsturi! Es varētu jūs saraudināt, un, teiksim, stāstīt, kā par mani ņirgājās, jo mani vecāki bija katoļi un neļāva man stāties ne pionieros, ne komjaunatnē, kā tas notika skolās Staļina laikā. Un tagad jūs domājat, ka man ir kaut kāda iekšēja vēlme šos skolotājus te cilāt un par viņiem kaut kādā veidā ņirgāties? Nekādas! Es sen viņiem esmu piedevis. Es sapratu, ka tā bija sistēma, un es esmu to piedevis, tāpēc ka saprotu: mums ir jādzīvo nākotnei, nevis jāizbīda sevi kā tādu lielu varoni un cietēju. Tas nevienam nav vajadzīgs! Es negribētu, lai viņu bērni cieš, jo ciešanas ir viena riebīga lieta, viena ļoti destruktīva lieta. Un cilvēki pārāk cieš no daudz kā. Daudzi cieš no mūsu nemākulības un no tā, ka mēs nedomājam valstiski. Un rīt vēl būs debates. Mēs debatēsim par to vēl un vēl. Bet tanī pašā laikā ir jājautā: vai tiešām mums nav cita, par ko runāt?".
• 2006_06_07-seq253 language "lv".
• 2006_06_07-seq253 speaker Janis_Jurkans-1946.
• 2006_06_07-seq253 mentions Q211.
• 2006_06_07-seq253 mentions Q43070.
• 2006_06_07-seq253 mentions Q203023.