Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_06_01-seq10> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2006_06_01-seq10 type Speech.
- 2006_06_01-seq10 number "10".
- 2006_06_01-seq10 date "2006-06-01".
- 2006_06_01-seq10 isPartOf 2006_06_01.
- 2006_06_01-seq10 spokenAs 40.
- 2006_06_01-seq10 spokenText "Godātie deputāti! Šodien jūsu uzmanībai piedāvājam un daļēji ar trijiem likumprojektiem priekšā stādām ilgi gatavotu jaunu sociāli ekonomisko politiku, kas tapusi darba grupā Eiropas Parlamenta deputāta Robeta Zīles vadībā. Šīs programmas galvenais mērķis ir taisnīgi nodokļi, kas dotu ģimenēm lielākas iespējas dzīvot savā mājoklī. Turklāt gribam arī uzsvērt to, ka bez sabiedrības vidusslāņa, par ko daudz tiek runāts, bet diemžēl maz darīts, nebūs iespējama stabila un pārdomāta saimnieciskā attīstība. Taisnīgi nodokļi šobrīd mūsu izpratnē nozīmē to, ka lielāki atvieglojumi attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli jādod mazo un par vidējām zemāku algu saņēmējiem, lielāku uzsvaru liekot uz nekustamā īpašuma darījumiem, kam tiek pievērsta pārāk maza uzmanība, ko atzīst daudzi ekonomikas speciālisti. Šī programma pievērš uzmanību tam, ka inflācija, par ko daudz runā un nesekmīgi cenšas apkarot, ir mazāka problēma nekā nesamērīgi straujais nekustamo īpašumu cenu augums, kā rezultātā mājokļi, kas tiek lielā daudzumā būvēti (gan individuālās ēkas, gan daudzdzīvokļu ēkas), bieži vien neredz savu gala patērētāju. Šīs ēkas stāv tukšas un reāli kļūst vienīgi par sava veida liekās naudas ieguldīšanas līdzekli, tātad mērķis nav dzīvošana, bet mērķis ir pelnīšana. Šī programma pievērš uzmanību arī tam, ka cilvēki aizbrauc no Latvijas un ne ar kādiem politiskiem soļiem viņus no tā neatturēs, ja nebūs ekonomiska stimula un iespējas nopelnīt un labi dzīvot arī Latvijā. Šeit mēs piedāvājam trīs likumprojektus, kas, protams, ir tikai daļa no šīs programmas. Šie projekti ir apspriesti arī diskusijās ar darba devējiem, arodbiedrībām un Latvijas Pašvaldību savienību, saņēmuši pietiekami daudz un dažādu papildinājumu, ierosinājumu, jo problēma nav tik vienkārša. Viena no problēmām, kā mēs konstatējām, ir arī tā, ka, pārāk strauji pazeminot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 uz 15 procentiem, pašvaldību zaudējumi pirmajā gadā ir mērāmi desmitos miljonu latu, otrajā gadā - starp 100 un 200 miljoniem, bet trešajā gadā - starp 200 un 300 miljoniem latu. Tādējādi mēs uzskatām, ka pretī tam ir jādod izmaiņas nekustamā īpašuma laukā, tai skaitā jautājumā par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi mājokļu īpašuma tiesību nostiprināšanā zemesgrāmatā, lai pašvaldībām būtu šie papildu ieņēmumu avoti. Šajā konkrētajā likumprojektā, kas jūsu darba kārtībā ir kā pirmais, būtiskākais, ir, lūk, kas: lai atbalstītu pirmā mājokļa pircējus, tātad tos, kuri vēlas ar savu ģimeni šajā ēkā tiešām dzīvot, nevis spekulēt, kā arī lai mazinātu fiktīvu vērtību uzrādīšanu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas diemžēl ir plaši izplatīta prakse, mēs attiecībā uz mājokļa reģistrāciju zemesgrāmatā piedāvājam šādas izmaiņas. Pirmām kārtām - samazināt nodevas likmi, iegādājoties pirmo mājokli. Un šeit ir paredzēts fiziskajām personām, kas ir Latvijas rezidenti, pirmā mājokļa iegādei, tai skaitā apbūvei paredzētās zemes iegādei, noteikt tikai 0,1 procentu no nekustamā īpašuma vērtības, ja šī vērtība nepārsniedz 200 000 latu. Otrām kārtām - ieviest progresīvu nodevas likmi, iegādājoties dārgus mājokļus. Tātad mājokļiem, sākot no 200 000 latu un vairāk, šī likme ir trīs, pieci un pat septiņi procenti. Tāda ir prakse arī atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā Īrijā, kuru Latvijai bieži min kā ļoti pozitīvu piemēru. Attiecībā uz nekustamā īpašuma vērtības noteikšanu, lai noteiktu šo nodevu, tiek piedāvāta iespēja izvēlēties vienu no trijiem augstākajiem novērtējumiem: vai nu līgumā par atsavināšanu norādīto summu, vai nekustamā īpašuma kadastrālo novērtējumu, vai novērtējumu, kāds noteikts, ieķīlājot nekustamo īpašumu kredītiestādē. Tas garantētu, ka šī summa būtu maksimāli liela. Turklāt nodevu vajadzētu ieskaitīt nevis valsts, bet pašvaldības budžetā, jo pašvaldībai ir jābūt tai, kura seko līdzi, lai šie darījumi nebūtu fiktīvi, ar neticami zemām uzrādītām vērtībām. Tādējādi arī pašvaldībām tiktu dots stimuls. Un, ja vēlētāji redzētu, ka šī pašvaldība ar pievērtām acīm skatās, kur dārgus mājokļus pārdod par dažiem desmitiem tūkstošu latu, tad šai pašvaldībai būtu jādarbojas vai arī jārēķinās ar to, ka par tādiem cilvēkiem neviens tālāk nevēlēs. Tiek dota arī iespēja pašvaldībām noteikt tiesības šaubu gadījumā apstrīdēt šo darījumu vērtības un papildu summas ievākt no šo darījumu veicējiem. Paldies par uzmanību. Arī divi nākamie projekti attieksies uz šo pašu tematu.".
- 2006_06_01-seq10 language "lv".
- 2006_06_01-seq10 speaker Maris_Grinblats-1955.
- 2006_06_01-seq10 mentions Q211.
- 2006_06_01-seq10 mentions Q193089.
- 2006_06_01-seq10 mentions Q458.
- 2006_06_01-seq10 mentions Q8889.
- 2006_06_01-seq10 mentions Q8436.
- 2006_06_01-seq10 mentions Q22890.