Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_05_31-seq38> ?p ?o. }

• 2006_05_31-seq38 type Speech.
• 2006_05_31-seq38 number "38".
• 2006_05_31-seq38 date "2006-05-31".
• 2006_05_31-seq38 isPartOf 2006_05_31.
• 2006_05_31-seq38 spokenAs 84.
• 2006_05_31-seq38 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vakardien Eiropas Parlamentā notika Eiropas Savienības valstu Ārlietu komisiju pārstāvju un Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas sēde, kurā pašreiz Eiropas Savienības Padomē prezidējošās valsts ārlietu ministre Ursula Plasnika atbildēja uz dažādiem jautājumiem, to skaitā arī par Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju. Un uz jautājumu saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīgumu un šiem sešiem pagastiem un vienu pilsētu ārlietu ministre teica, ka tikko esot saņemta informācija, ka Austrijas kancleram Krievijas prezidents esot apsolījis sākt tiešas sarunas ar Latviju par robežlīgumu. Tātad jautājums: ja šie vārdi piepildīsies un šīs sarunas sāksies, vai mūsu Ārlietu ministrija un mūsu valdība pašreiz ir spējīga šīs sarunas novadīt tā, kā to paredz Latvijas Republikas pieņemtie likumi un lēmumi? Kāpēc vajag atcerēties 22. augustu? Es domāju, ka pirms desmit gadiem - 1996. gada 22. augustā - mēs pieņēmām tā saucamo dokumentu par okupāciju, kas oficiāli saucas “Deklarācija par Latvijas okupāciju”. Un tajā ir šādas rindas, ko ir aizmirsuši mūsu valdības pārstāvji un arī liela daļa Saeimas deputātu. Tur ir teikts: “Latviju satrauc arī tas, ka Krievija nav atzinusi PSRS veikto Latvijas okupāciju un nevēlas balstīties uz 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas miera līgumu. . . ”, kā arī ir izteikts lūgums starptautiskajai sabiedrībai palīdzēt Latvijai atrisināt šīs problēmas. Pēc desmit gadiem mēs esam nonākuši tieši turpat, kur bijām 1996. gadā, un tādi “nieki” kā iejaukšanās mūsu pašu iekšējās lietās nesatrauc vairs nevienu ārlietu ministru pēdējos četros vai piecos gados. Mums valstī ir daudz svarīgākas prioritātes: mums ir jāatklāj afroamerikāņu kultūras mēnesis, mums ir jārūpējas par kārtības ieviešanu Irākā un Irānā, mums 16. martā ir jānosoda leģionāri un mums ir jāizsaka Ārlietu ministrijas atbalsts homoseksuālistu gājieniem Rīgas ielās, tikai nezin kāpēc nekad neatliek laika pašiem risināt savas valsts problēmas. 22. augusts, kuru varētu izsludināt par piemiņas dienu, būtu nepieciešams, lai šajā laikā ārlietu ministrs, Ministru prezidents un citi par valsts ārpolitiku atbildīgie cilvēki varētu pārlasīt dažus dokumentus, kurus es gribētu atgādināt. Tātad 1992. gada 12. janvārī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu “Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu”. Tad tika pieņemts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par starpvalstu sarunām ar Krieviju par karaspēka izvešanu”, kurā, starp citu, ir teikts, ka jautājums par robežlīgumu ir jārisina, pamatojoties uz 1920. gada lēmumu. 1996. gadā tika pieņemta manis jau minētā “Deklarācija par Latvijas okupāciju”, kurā ir teikts, ka Krievija nelikumīgi turpina. . . Ieklausieties, kolēģi! 21. gadsimtā Krievija nelikumīgi turpina okupēt daļu Latvijas teritorijas. Un 1995. gadā tika pieņemts Latvijas valsts robežas likums, kas pēdējo reizi ir papildināts 2004. gadā, un tur ir teikts, ka vietās, kur valsts robeža neatbilst līdz 1940. gada 16. jūnijam noslēgtajam starpvalstu līgumam, tā ir atzīstama par demarkācijas līniju. Tātad šis Latvijas valsts robežas likums ļauj mums parakstīt jebkuru robežlīgumu ar Krieviju, tikai, ratificējot to, Saeimai ir jāatzīmē, ka tajās vietās tā ir tikai demarkācijas līnija un nekas vairāk. Lūk, šie ir tie lēmumi un likumi, kurus vajadzētu pārlasīt valsts ierēdņiem katru gadu 22. augustā. Mēs varētu padomāt arī par to, vai tiešām Latvijai nevajag vairāk par 100 tūkstošiem hektāru aramzemes, kur varētu audzēt gan graudus, gan rapsi vai - vēl labāk, kā to dara zviedri, - ātraudzīgas apses, kas ļauj iegūt 3 tonnas lieliska etanola no hektāra. Mēs varbūt varētu sākt sarunas ar Krieviju, ka Krievija mums kompensē šo zaudējumu un katru gadu piegādā 300 000 tonnas lieliskas degvielas par velti, kas būtu ekvivalenta tam, ko mēs varam šajās teritorijās iegūt. Mēs varam atlikt šo jautājumu arī uz 20 gadiem. Varam parakstīt līgumu, ka mēs pie tā varbūt atgriezīsimies pēc tam, kad mūsu un varbūt arī Krievijas sabiedrība būs tiktāl izaugusi, ka tā būs spējīga bez emocijām šos jautājumus apspriest.".
• 2006_05_31-seq38 language "lv".
• 2006_05_31-seq38 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q822919.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q211.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q2660080.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q193089.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q40.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q458.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q8889.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q159.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q8896.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q15628977.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q796.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q15180.
• 2006_05_31-seq38 mentions Q794.