Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_05_25-seq16> ?p ?o. }

• 2006_05_25-seq16 type Speech.
• 2006_05_25-seq16 number "16".
• 2006_05_25-seq16 date "2006-05-25".
• 2006_05_25-seq16 isPartOf 2006_05_25.
• 2006_05_25-seq16 spokenAs 22.
• 2006_05_25-seq16 spokenText "Godātie deputāti! Es neatbildēšu bijušajam sarkanajam un šodien jau laikam, manuprāt, sarkanbrūnajam Tabūna kungam. Es gribu runāt ar Saeimas vairākumu. Es ceru, ka ar normāliem cilvēkiem. Kāpēc PCTVL frakcija kārtējo reizi iesniedza izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””? Tāpēc, ka nepielūdzami rit laiks un cilvēku, kuri cietuši no smagām represijām pagājušā gadsimta vidū, kļūst aizvien mazāk un mazāk. Viņi var arī nesagaidīt taisnīgumu no jūsu puses. To taisnīgumu, kura tā trūkst likumā, ko PCTVL frakcija cenšas pilnveidot. Mūsu ierosinātajos likuma grozījumos runa ir par personām, kuras cietušas no nacistiskā režīma. Attieksme pret tām no valsts puses nez kāpēc ir daudz stingrāka nekā pret personām, kuras savulaik bija izsūtījuši komunisti. Pirmā PCTVL frakcijas priekšlikumu daļa attiecas uz Latvijas pilsoņiem, kuri nacistiskās okupācijas laikā tika nosūtīti spaidu darbos. Tiek ierosināts atcelt pašreiz Latvijas likumdošanā pastāvošos ierobežojumus attiecībā uz izsūtīšanas laiku - 1942. /43. gadu - un vietu (tātad attiecībā uz Vāciju). Virkne iedzīvotāju, kuri šajā sakarā bija vērsušies pie likumdevējiem, paskaidroja, ka viņi ir tikuši nosūtīti piespiedu darbos nevis tieši uz Vāciju, bet gan uz Vācijas okupētajām teritorijām. Citi savukārt ir tikuši nosūtīti piespiedu darbos 1941. gadā vai 1944. gadā. Nebūdami atzīti par politiski represētajiem, šie cilvēki vēlas zināt, ar ko viņu uzturēšanās apstākļi atšķīrās no to cilvēku uzturēšanās apstākļiem, kuri tika izsūtīti “pareizajā” (pēdiņās) laikā un uz “pareizo” (pēdiņās) vietu. Otrā priekšlikumu daļa attiecas uz Latvijas nepilsoņiem, kuri, atšķirībā no pilsoņiem, netiek atzīti par politiski represētajiem pat tad, ja ir tikuši pakļauti absolūti identiskām represijām. Piemēram, kopā ar Latvijas pilsoņiem atradušies vienā un tajā pašā koncentrācijas nometnē un gulējuši uz vienām un tām pašām nārām. Līdz 1995. gadam Latvijas Republika atzina šos nepilsoņus par politiski represētajiem, izsniedza viņiem atbilstoša parauga apliecības un piešķīra šim statusam atbilstošus atvieglojumus. Pēc likuma pieņemšanas tā pašreizējā redakcijā apliecības un atvieglojumi viņiem tika atņemti. Tādā veidā represēja šos cilvēkus otro reizi. Daļa no šiem nepilsoņiem tika vardarbīgi ievesti Latvijā, ar latviešu soda bataljonu līdzdalību. Pie tam represiju vaininieki, kuri izgāja cauri padomju filtrācijas nometnēm, tiek atzīti šodien par politiski represētajiem. Godātie deputāti! Jūs apgalvojat, ka mūsu valsts ir demokrātiska. Tāpēc mums nav jāsolidarizējas nedz ar nacistiem, nedz ar komunistiem. Nav jāšķiro cilvēki nedz pēc piederības kādai sabiedrības šķirai, nedz pēc galvaskausa formas, nedz pēc viņu senču izcelsmes, nedz arī pēc viņu izsūtīšanas spaidu darbos vietas un datuma. Es uzskatu: kas nav vienās rindās nedz ar Hitleru, nedz ar Staļinu, tiem jābalso “par”. Paldies jums par uzmanību.".
• 2006_05_25-seq16 language "lv".
• 2006_05_25-seq16 speaker Jakovs_Pliners-1946.
• 2006_05_25-seq16 mentions Q822919.
• 2006_05_25-seq16 mentions Q211.
• 2006_05_25-seq16 mentions Q183.
• 2006_05_25-seq16 mentions Q43070.
• 2006_05_25-seq16 mentions Q164226.
• 2006_05_25-seq16 mentions Q1474490.