Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_05_18-seq52> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2006_05_18-seq52 type Speech.
- 2006_05_18-seq52 number "52".
- 2006_05_18-seq52 date "2006-05-18".
- 2006_05_18-seq52 isPartOf 2006_05_18.
- 2006_05_18-seq52 spokenAs 5.
- 2006_05_18-seq52 spokenText "Cienījamie kolēģi! Dzintar! Tāda dīvaina un īstenībā nepatīkama situācija, varbūt arī nepareiza situācija - runāt par savu bijušo kolēģi. Es nebūtu to darījusi, droši vien es vakar nebūtu piedalījusies ne Dombura raidījumā, ne arī šodien kāpusi tribīnē, jo ikvienam ministram, arī Kalvīša vadītās valdības ministram, ir savi padarītie darbi un ir savi nepadarītie darbi, un ir darbi, kurus tiešām nevar padarīt ne jau savas vainas pēc. Taču es nevaru izlikties, ka iekšlietu sistēmā, ka Iekšlietu ministrijā viss ir kārtībā. Tā būtu liekulīga klusēšana. Un manu liekulīgo klusēšanu nav pelnījuši tie daudzie tūkstoši policistu, kuri nepaguruši bez brīvdienām par niecīgu atalgojumu ik dienas nodrošina mūsu valstī drošību un kārtību. Arī šodien, kad Rīgā cilvēki ar sajūsmu vēro hokeja čempionātu, tūkstoši policistu no visas valsts - ne tikai no Rīgas - nodrošina to, lai mēs varētu būt pārliecināti, lai mūsu valsts prestižs būtu aizstāvēts, lai šis pasākums būtu visaugstākajā līmenī. Manu liekulīgo klusēšanu nav pelnījuši tie daudzie simti policistu, kuri dēļ politiskās vadības nespējas domāt par saviem darbiniekiem ir devušies uz Īriju lasīt sēnes. Klusēšanu nav pelnījuši tie daudzie tūkstoši policistu, kuri no pagājušā gada 1. oktobra nodrošina to, ka jauno Kriminālprocesa likumu patiešām var sākt piemērot, lai gan viņiem, atšķirībā no kolēģiem tiesās un prokuratūrās, politiskā vadība nav parūpējusies ne par cilvēka cienīgu atalgojumu, ne par materiāli tehnisko nodrošinājumu, ne arī pat par pienācīgu jaunā likuma apmācības procesu. Pieprasījums, kuru vairāk nekā pirms mēneša iesniedza “Jaunais laiks”, izraisīja sašutuma pilnus kolēģu pārmetumus: “Tā ir nekorekta rīcība! Kā tad tā var? Jūs taču visi esat tādi paši! Jūs vienā draudzīgā koalīcijā strādājat, bet tagad pēkšņi izliekaties, ka jums kaut kas nepatīk. Tas taču ir tāds ikdienišķs, nenozīmīgs sīkums - vienu policistu kaut kur pārcēla, viņš palika, viņš strādā, viņu paaugstināja vai viņu nepaaugstināja. . . ” Nē, tas nav sīkums! Nav sīkums! Tā ir sistēma, pret kuru vērsās un arī turpmāk vērsīsies “Jaunais laiks”. Tas, ar ko mēs nevaram samierināties un pieņemt, ir pašreizējā situācija, kad valdošās koalīcijas rūpīgi kopto un loloto tiesisko nihilismu mēģina padarīt par dzīves normu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pat individuāli tieslietu sistēmas darbinieku pārkāpumi tiek uzskatīti par ikdienišķu gadījumu. Iekšlietu sistēma ir atbildīga par drošību, tāpēc tur nevar būt mazsvarīgu jautājumu. “Jaunajam laikam” nav pieņemams, ka politiskā vadība tā vietā, lai piedāvātu izsvērtus, konceptuālus ilgtermiņa plānus sistēmas attīstībai, galvenokārt rūpējas par daudzmiljonu naudas sadalīšanu. Gan to, kas tika sadalīta NATO sammita sakarā, gan arī hokeja čempionāta rīkošanas sakarā. Un, protams, arī jautājumā, kas attiecas uz Šengenu. Šī nauda tiek iztērēta sev saprotamā veidā - ar daudziem iepirkumiem, liela daļa no kuriem ir arī KNAB uzraudzības lokā. Jaundžeikara kungs! Arī savā atbildē uz pieprasījumu jūs diemžēl pierādījāt to, ka jūs vai nu nezināt, kas notiek sistēmā, vai arī nesaprotat, kas notiek sistēmā. Un otrām kārtām jūs diemžēl arī melojāt. Jūs maldinājāt sabiedrību, ka daudzie cilvēki, kuri tika atlaisti it kā “Jaunā laika” valdības laikā, ir atjaunoti amatos un ka valsts ir samaksājusi miljonu lielas kompensācijas. Nosauciet šos cilvēkus! Tāds ir tikai viens cilvēks - Kalvis Bricis. Un tas tā notika tikai tāpēc, ka pirmās instances tiesas spriedums, kurš Bricim bija labvēlīgs, netika pārsūdzēts. Man nav atbildes, kāpēc finanšu ministrs Spurdziņš nepārsūdzēja šo lēmumu. Savukārt gan Sončika kungs, gan Valsts civildienesta pārvaldes vadītājs Kalniņa kungs, gan Kalvis Vītoliņš, Paiders un Spunde. . . Visi šie cilvēki iztiesāja tiesu visās trijās instancēs, un neviens no viņiem netika atjaunots darbā. Arī nekādas kompensācijas viņiem nav samaksātas. To, ko jūs domājat par tiem cilvēkiem, kuri tiek atlaisti vai atjaunoti, skaidri parāda tas, ka starp atlaistajiem bija Elkšņa kungs, kas arī trijās instancēs mēģināja attiesāties atpakaļ un pierādīt, ka ir atlaists nepamatoti. Viņš nepierādīja to. Tiesa atzina, ka viņš ir atlaists pamatoti. Savukārt šis cilvēks acīmredzot bija tik ļoti vērtīgs šai sistēmai un visam tam, kas tajā valda, ka viņš ātri tika atjaunots atkal atpakaļ tajā pašā amatā. Vēl cits piemērs par iepirkumiem. Graša kungs. Jā, jūs izrēķinājāties ar viņu tad, kad jau vairs citādi nevarēja. Tad, kad bija pierādījumi, ka šis cilvēks kaut ko nepareizi dara. Ko jūs gribējāt darīt ar viņu? Nu taču iedabūt Rīgas Domē atkal, lai cilvēks atkal kaut ko padala un sadala, jo viņš to māk! (No zāles: “Par tēmu!”) Vēl. Jūs vakardien raidījumā teicāt, ka jūs jau nu nevienam klāt neķeraties. Jūs nevienam klāt neķeraties, kamēr jums nav pierādījumu, kamēr jums nav pārliecības, ka ir profesionāļi, kas strādā. Jūs tā lepojaties ar manis pieminēto hokeja čempionātu, kurā ir nodrošināta kārtība, bet jūs taču zināt, ka šo kārtību pamatos nodrošina viens cilvēks, kurš atbild par to. Un tas ir Griguļa kungs. Kādu pateicību viņš ir saņēmis? Tad, kad, sasniedzot 50 gadus, bija viņa iesniegums, kurā normāli paraksta piecu gadu termiņa pagarināšanu, jūs ar savu roku personīgi to pārsvītrojāt un uzrakstījāt: “Viens gads. ” Kas tad jums turpmāk tos pasākumus rīkos? Un ar ko tad jūs turpmāk leposieties? Trešie meli ir tie, ka mēs negribam strādāt un ka mēs aizgājām no šīs valdības tāpēc, ka negribam strādāt. Mēs gribam strādāt! (No zāles: “Slinki!”) Mēs strādājam un strādāsim! Dobeļa kungs, arī jums es gribu atbildēt. Nevar šajā valstī turpināties tas, ka mēs izliekamies, ka lietas, kuras ir nenormālas, ir normālas! Mēs visu laiku demonstrējam sabiedrībai, ka tās lietas, kas normālā demokrātiskā sabiedrībā tiek uzskatītas par nenormālām, ir normālas, ka mēs tām pielāgojamies. Viens saka: “Ak, seši mēneši? Nav ko nopietnus likumus pieņemt!” Ko tad mēs te strādājam? Tagad mēs zinām: ja ir kaut kādas problēmas. . . Bet kā tad mēs tās problēmas risināsim? Ko tad mēs te vispār sēžam? Vai mēs kaut ko varam izdarīt? Un kāda tad ir mūsu attieksme pret to? Es varu piekrist tam, ka nekas jau nemainīsies, bet vai tas nozīmē, ka tāpēc, ka nekas nemainīsies, ka mēs it kā to zinām, mēs pat nemēģināsim kaut ko darīt? Mūs tauta ir ievēlējusi, lai mēs kaut ko darītu. (No zāles: “Kāpēc tad aizgājāt prom?”) Tas ir tas, par ko mēs runājam. Mēs iestāsimies par to, ka policijai ir jābūt nevis tādai, ar kuru biedē bērnus. . . ka policists, ugunsdzēsējs, robežsargs - tas ir cilvēkam tuvākais draugs un padomdevējs; ka ar viņu nevis biedē bērnus, bet ka tas ir cilvēks, kas ir kā paraugs, - cilvēks, pie kura var iet un lūgt palīdzību, jo tu zini, ka tā ir drošība. . . ka tā ir drošība un stabilitāte. Tas, uz ko mēs aicinām, ir nodrošināt to, lai policisti varētu iziet ielās un lai tiktu piedāvāta tāda ilgtermiņa programma, kura apmierinātu gan policistus, gan arī sabiedrību.".
- 2006_05_18-seq52 language "lv".
- 2006_05_18-seq52 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
- 2006_05_18-seq52 mentions Q4294315.
- 2006_05_18-seq52 mentions Q2660080.
- 2006_05_18-seq52 mentions Q7184.
- 2006_05_18-seq52 mentions Q1021632.
- 2006_05_18-seq52 mentions Q1357342.
- 2006_05_18-seq52 mentions Q22890.