Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_05_18-seq44> ?p ?o. }

• 2006_05_18-seq44 type Speech.
• 2006_05_18-seq44 number "44".
• 2006_05_18-seq44 date "2006-05-18".
• 2006_05_18-seq44 isPartOf 2006_05_18.
• 2006_05_18-seq44 spokenAs 40.
• 2006_05_18-seq44 spokenText "Cienītie kolēģi! Nu tāda pasmaga tā runāšana laikam būs. Redziet, kaut ko nogāzt - tur neko nevajag. Vienkārši nobalso, un sveiki! Un viss ir kārtībā. Kas notiks tālāk - ej nu sazini! Vai tad tas ir tik svarīgi? Galvenais ir nogāzt. Viens pienākums mums, opozīcijai, ir rūpīgi analizēt valdības darbu, rūpīgi analizēt ministru darbu, kam, protams, ir vajadzīga zināma izpratne. Ir vajadzīga objektīva attieksme pret darbu. Un jāatmet arī personīgās simpātijas vai antipātijas, kas diemžēl Latvijā ir ļoti grūti izdarāms. Ietekmēt valdības darbu un ministru darbu - to var! Tam ir domāti deputātu jautājumi, tam ir domāti deputātu pieprasījumi, tāpēc arī mēs pagājušajā reizē balsojām par “Jaunā laika” pieprasījumu, jo uzskatām, ka tas ir pareizi. Ir jābūt pamatotiem pieprasījumiem, un jāsaņem ir šīs atbildes. Galu galā mums ir iespējas arī piedāvāt savus likumprojektus, lai ietekmētu sistēmu, lai ietekmētu ministriju darbu. Es domāju, ka tas ir galvenais, kas parāda Saeimas deputātu prasmīgu darbu, - šie iesniegtie likumprojekti un risinājumu piedāvājumi, bet to darīt ir daudz grūtāk, jo tas prasa nedaudz smadzeņu, nedaudz izpratnes. Kaut ko nogāzt vai otram pateikt: “Tu esi dumjš! Tu esi zaglis! Tu esi tāds vai šitāds!” - tur prātu vispār nevajag. Nemaz! Tur vienkārši to var pateikt. Jā, Latvijas sabiedrībai, tās lielākajai daļai, šodien patīk, ja kādam kārtīgi iesper. It īpaši, ja iesper kādam no tiem priviliģētajiem. Nu tad viņus tā skaisti var dauzīt, un daudziem tas patīk. Bet vai politiķis drīkst ar to aizrauties? Tas ir tas galvenais mūsu frakcijas jautājums: kā mums tagad vajadzētu rīkoties? Ar “Jauno laiku” mēs šad un tad it kā varam vairāk vai mazāk normāli sadarboties, mēs balsojam par viņu priekšlikumiem - tiem, kuri mums ir pieņemami. Tā ir viena lieta. Bet tagad es atkārtošu to pašu jautājumu, uz kuru man vakar raidījumā “Kas notiek Latvijā?” neviens nebija spējīgs atbildēt: “Kas notiks nākamajā dienā pēc Jaundžeikara kunga krišanas? Kas konkrēti notiks?” Tas, ka viņš saņems kompensāciju vajadzīgajā līmenī - tas notiks. To mēs visi zinām, taču vai tas Valsts kasei nāks par labu vai par sliktu - kā nu kurš to redz. Atlikuši ir kādi mēneši līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Šinī brīdī neviens normāls speciālists neuzņemsies gāzties iekšā tajā Iekšlietu ministrijas sistēmā. Tādu jūs nesameklēsiet! Un tad sameklēs kaut kādu skribasti no malas, kurš kaut kā tos mēnešus tur nobumbulēs, bet jēgas no viņa nebūs nekādas. Es, kolēģi, atvainojiet, lūdzu, šaubos, vai vismaz puse no Saeimas deputātiem zina, kas ir Iekšlietu ministrijas sistēma. Es stingri par to šaubos! Tad, kad mēs Augstākajā padomē dibinājām Aizsardzības un iekšlietu komisiju, mums, cilvēkiem ar dažādu izglītību, vajadzēja stāties pretī interfrontes piedāvātajiem kandidātiem - speciālistiem militārajās zinātnēs, militārajos un iekšlietu jautājumos, un tur bija PSRS Robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gapoņenko, tur bija augsta līmeņa militārie profesionāļi, miliči. Mums nācās tikties ar vairāku tūkstošu satracinātu miliču pūli, viņus nomierināt un daļu no viņiem pārliecināt, lai netaisa te nekādas sarkanās revolūcijas. . . Mēs šo pieredzi ieguvām ikdienas darbā. Es varu pateikt vienu: nebija vienkārši daudzus profesionāļus - miličus iesaistīt atkal atjaunotās Latvijas darbā. Tas nebija vienkārši! Es daudzus pazīstu personīgi un zinu, kā viņi ir strādājuši, - kurš ir strādājis labi un kurš ir strādājis slikti. Un es jums pasaku, ka tā ir viena briesmīga sistēma - šī iekšlietu sistēma. Lai tur kaut ko izdarītu, ir gadi un gadi, un gadi vajadzīgi. Jā, mēs kaut ko varam viņiem iedot, kaut kādas aldziņas pielikt, varbūt jaunāku tehniku nopirkt un tā tālāk, bet jūs saprotiet, ka tur strādā visdažādākie cilvēki - dažāda vecuma. Tas ir tāds pārejas periods, ko vajadzētu izprast. Un tagad, draugi mīļie, paņemiet kaut vai šo pašu Saeimu. . . šito pašu Saeimu un atcerieties katrs no jums, kad jūs esat strādājuši pozīcijā un kad jūs esat strādājuši opozīcijā. Bija mums jauki iekšlietu ministri šinī Saeimā. “Jaunā laika” pārstāvis Māris Gulbis bija iekšlietu ministrs, kuru izvirzīja “Jaunais laiks”. Šodien Māris Gulbis vairs nav “Jaunā laika” biedrs. Viņš dibina citu partiju. Lūk! Vēlāk bija cits iekšlietu ministrs. Arī viņš šeit pat sēž zālē - mūsu kolēģis Jēkabsona kungs. Viņš vairs nav Latvijas Pirmajā partijā. Vai mums varbūt te tāda tradīcija būs: paņemam ministru, ieliekam ķeblī iekšā un tad, kad šo nomet nost, viņš iet prom arī no partijas, jo partija viņu izmet ārā. . . Es gan nezinu, kā nu tur kurš rīkojas. . . Bet ko iekšlietu sistēma no visa šitā ir ieguvusi? Viens ministrs, otrs ministrs, trešais ministrs. . . sistēma tikai ņemas. No šā viedokļa skatoties, jā, mums nepatīk daudz kas no tā, kas notiek iekšlietu sistēmā. Nu kuram tad tur var daudz kas patikt? It īpaši tādam, kas tajā iedziļinās. Mums nepatīk, un mēs ļoti asi nosodām to, kas notika 16. martā un 25. martā. Jā, bet tad nosodīsim visus, kuri to žogu tur meistaroja! Ne tikai Iekšlietu ministrijas vadību vien. Tur jau nu lēmumu pieņēma daudz augstāki cilvēki. . . Un es jums pasaku šeit skaidri un gaiši: kamēr Latvijas Republikas amatpersonas raustīsies un nepratīs skaidri izteikt savu nostādni, vērtējot tos, kuri ir cīnījušies pret komunistiem - gan leģionārus, gan nacionālos partizānus -, tik ilgi būs visas šīs blēņas 16. martā. Vienmēr tās būs! Tikai tāpēc, ka mēs izvairāmies skaidri pateikt savu vēsturisko patiesību, meklējam kaut kādus peramos puikas: “Nu tas te tuvumā ir - tam dosim pa ģīmi!”, bet tie pārējie mierīgi sēdēs un skatīsies. Lūk, tāpēc šajā pašā Saeimā mēs esam gan valdības mainījuši, gan likuši, gan ņēmuši nost, gan paši gājuši prom. Arī viss tas jau ir noticis. Kādi ir ieguvumi no tā bijuši? Ar ko kāda jaunāka valdība vai jaunāks ministrs ir bijis labāks par iepriekšējo? Šķiet, ka šādam vērtējumam vajadzēja būt vispirms. Ņemsim kaut vai visus tos ministrus, kuri mums iekšlietu sistēmā ir strādājuši šīs Saeimas darbības laikā, visus pēc kārtas, sākot ar pirmo un beidzot ar pēdējo, un paskatīsimies: “Šitas ministrs strādāja labi, bet nākamais ministrs to un to sabojāja. ” Vai arī otrādi! Vai arī otrādi. Vai tāds vērtējums mums ir? Nav šāda vērtējuma! Vienkārši nav! Tiek izrauti gabali no konteksta, un mums nav nekādu problēmu, lai kaut ko nosodītu. Absolūti nekādu problēmu nav un arī nebūs! (No zāles dep. J. Pliners: “Ir! Ir!”) Bet es personīgi jūtu, ka šajos četros mēnešos pēc šā ministra izsviešanas vispār nekas jēdzīgs nenotiks. Drīzāk notiks kaut kas sliktāks, jo, ticiet man, iekšlietu sistēmā ir augsta līmeņa profesionāļi, kuri lieliski izmanto politiķu ķildas. Viņiem ir savi kontakti, sava pazīšanās. Viņi tikai pasmaida: “Ahā! Atnācis nākamais ministrs. Nu lai viņš tur sēž!” Un viņi turpinās savu darbu. Jūs taču zināt šīs ne sevišķi patīkamās lietas, kas ir saistītas ar šiem iepirkšanas konkursiem, ar visām šīm speciālistu pretenzijām. Kaut kas tur tagad notiek. Cik labi vai cik slikti - lūdzu, mēģināsim sekot tuvākajos četros mēnešos tam visam līdzi. Kaut kāds jaunieceltais - īstermiņa jefiņš - vispār tur neko nejēgs, un paies pāris mēnešu, kamēr viņš vispār sapratīs, kas tā iekšlietu sistēma vispār ir. Neko vairāk viņš nebūs spējīgs izdarīt. Šeit nav runa ne par mīlestību, ne par naidu. Šeit ir mierīgs, pragmatisks aprēķins. Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir pietiekama pieredze, lai mēs varētu mierīgi un pragmatiski aprēķināt to, kas valstij ir vairāk vajadzīgs un kas tai ir mazāk vajadzīgs. Populisms, sišana un bļaušana ir ļoti ietekmīgi paņēmieni, lai kāda partija vai kāds personīgi iegūtu sev kaut ko vairāk. Jā, tas tā ir! Un skaidri ir saprotams arī tas, ka tas tā notiks un turpināsies: “Vienam - pa ģīmi, otram - pa ģīmi! Un tas ir labi, jo es esmu cīnītājs par godīgumu. Es esmu cīnītājs par taisnīgumu. ” Bet mani interesē tas, kā cilvēks ir spējīgs cīnīties tad, kad ir kaut kādas grūtības. Tad gan tas ir labi redzams. 1991. gada janvārī daži Augstākās padomes deputāti pielaida bikses tepat. . . Pirms tam bija vareni runātāji, bet tad, kad bija. . .".
• 2006_05_18-seq44 language "lv".
• 2006_05_18-seq44 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2006_05_18-seq44 mentions Q822919.
• 2006_05_18-seq44 mentions Q211.
• 2006_05_18-seq44 mentions Q4294315.
• 2006_05_18-seq44 mentions Q15180.
• 2006_05_18-seq44 mentions Q1357342.
• 2006_05_18-seq44 mentions Q20401498.
• 2006_05_18-seq44 mentions Q3899540.
• 2006_05_18-seq44 mentions Q3401675.
• 2006_05_18-seq44 mentions Q18057104.