Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_05_18-seq12> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2006_05_18-seq12 type Speech.
- 2006_05_18-seq12 number "12".
- 2006_05_18-seq12 date "2006-05-18".
- 2006_05_18-seq12 isPartOf 2006_05_18.
- 2006_05_18-seq12 spokenAs 5.
- 2006_05_18-seq12 spokenText "Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs uzklausīt “Jaunā laika” sagatavotos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Tie paredz, pirmkārt, harmonizēt bērna invalīda kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumus, otrkārt, nodrošināt iespējas turpināt izglītību dzīvu vecāku bāreņiem un, treškārt, piedāvā ģimenes valsts pabalstu palielināšanas principus. 2004. gada rudenī “Jaunais laiks”, būdams opozīcijā, no šīs pašas tribīnes rosināja līdzīgus likuma grozījumus, un tagad varētu uzrakstīt dramatisku, tomēr interesantu stāstu par to, kā mums izdevās īstenot vienu no toreiz piedāvātajiem punktiem - ieviest bērna invalīda kopšanas pabalstu. Šā gada sākumā tika uzsākta šā pabalsta piešķiršana, kas finansiāli ievērojami uzlabo ar smagām funkcionālām un mentālām patoloģijām piemeklēto bērnu aprūpi mājās, dod iespēju vecākiem pašiem apkopt savu ļoti smagi slimo bērnu un neievietot viņu speciālajā aprūpes iestādē, jo arī šādam bērnam ir tiesības atrasties un izaugt ģimenē. Mūsu piedāvātajos likuma grozījumos nebija ietverta prasība, ka šo pabalstu bērna invalīda aprūpētājs var saņemt vienīgi tad, ja viņš nestrādā. Diemžēl steidzamības kārtā atbalstītais Labklājības ministrijas piedāvātais variants paredz tieši šādu striktu prasību. Mūsuprāt, tas ir Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojums. To pagājušajā gadā pierādīja arī Satversmes tiesas lēmums par māmiņu algām jeb bērna kopšanas pabalsta saņemšanas nepamatoto saistīšanu ar obligātu nestrādāšanu, tāpēc nācās šo nosacījumu atcelt. Gada sākumā Labklājības ministrijai nosūtīju vēstuli, aicinot pievērst uzmanību šai problēmai saistībā ar bērna invalīda kopšanas pabalstu un atrisināt to, bet saņēmu atbildi, ka viss ir pareizi. Mūsuprāt, arī šoreiz Labklājības ministrijai nav taisnība. “Jaunais laiks” aicina šo jautājumu atrisināt bez Satversmes tiesas iejaukšanās. Otrs likuma grozījums, kas šogad ir pilnveidots, ir saistīts ar uzturlīdzekļu nodrošināšanu visiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, arī dzīvu vecāku bāreņiem, ja viņi vēlas turpināt izglītību. Šobrīd finansiālais atbalsts apgādnieka pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta veidā ir tikai tiem jauniešiem, kuru vecāki ir miruši, turpretī dzīvu vecāku bāreņi, kuru vecākiem vecāku tiesības ir atņemtas visbiežāk dzeršanas dēļ, sasniedzot pilngadību, zaudē gan aizbildņa atbalstu, gan valsts nodrošināto uzturnaudu. Pagājušajā gadā gan tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 857 “Par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”, taču tajos piedāvātais risinājums nav pilnīgs, jo neattiecas uz augstāko mācību iestāžu studentiem. Turklāt šie noteikumi visu problēmas smagumu uzkrauj uz pašvaldību kamiešiem, kas atsevišķām pašvaldībām izraisa finansiālas grūtības. “Jaunais laiks” uzskata, ka šāda attieksme nav nedz pareiza, nedz taisnīga, jo par bērnu izglītību pamatā ir jārūpējas valstij. Mēs izpētījām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Centrālās statistikas pārvaldes datus, un tie liecina, ka vidēji gadā varētu būt ap trīssimt aizbildnībā izaugušu bērnu, bet piecu gadu ekspozīcijā - vienlaicīgi ap tūkstoš piecsimt bērnu, kuriem būtu nepieciešams valsts atbalsts izglītības turpināšanai. Šajos likuma grozījumos “Jaunais laiks” ierosina nodrošināt viņiem šādos gadījumos tiesības saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Mēs aprēķinājām, ka tam būtu nepieciešams ap sešsimt tūkstošiem latu. Tādā veidā valsts nodrošinātu vienādas attieksmes principa ievērošanu un šīs riska grupas jauniešiem dotu labu starta pozīciju un attīstības iespējas nākotnē. Visbeidzot “Jaunais laiks” aicina vēlreiz nopietni pievērsties ģimenes valsts pabalsta palielināšanai. Latvijā tieši bērni ir pret nabadzību visneaizsargātākā grupa. Viena trešdaļa mūsu bērnu dzīvo trūkumā, bet trīspadsmit procenti bērnu dzīvo tādā nabadzībā, ka viņiem ir nepietiekams uzturs un veselība. Latvijas Universitātes veiktais pētījums liecina, ka deviņdesmit procenti trūcīgo ģimeņu dzīvo zem iztikas minimuma un ka vislielāko nabadzības riska grupu veido ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērnu un kurās ir tikai viens pelnītājs. Nabadzīgo skaita indekss trīsbērnu ģimenēs ir gandrīz trīs reizes augstāks nekā ģimenēs ar diviem bērniem. Tomēr, ņemot vērā Labklājības ministrijas savulaik Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pausto nostāju, ka valsts redzeslokā ir jāpatur arī divbērnu ģimenes, kā arī izanalizējuši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, mēs secinājām, ka tad uz ģimenes valsts pabalstu kopumā varētu pretendēt ap 217 000 bērnu. “Jaunais laiks” piedāvā ieviest skaidru un loģisku ģimenes valsts pabalsta aprēķināšanas sistēmu, nosakot, ka par otro bērnu ģimenes valsts pabalsts ir divas reizes, bet par trešo - trīs reizes. . .".
- 2006_05_18-seq12 language "lv".
- 2006_05_18-seq12 speaker Silva_Bendrate-1956.
- 2006_05_18-seq12 mentions Q211.
- 2006_05_18-seq12 mentions Q8436.
- 2006_05_18-seq12 mentions Q2498135.
- 2006_05_18-seq12 mentions Q1357342.
- 2006_05_18-seq12 mentions Q498407.