Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_05_11-seq82> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2006_05_11-seq82 type Speech.
- 2006_05_11-seq82 number "82".
- 2006_05_11-seq82 date "2006-05-11".
- 2006_05_11-seq82 isPartOf 2006_05_11.
- 2006_05_11-seq82 spokenAs 147.
- 2006_05_11-seq82 spokenText "Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Šodien mēs visi stāvam lielas un nopietnas vēsturiskas izvēles priekšā. Šī izvēle un mūsu balsojums lielā mērā noslēgs kādu ļoti ilgstošu procesu, proti, Baznīcas un valsts attiecību galīgo sakārtošanu. Kāpēc es to saucu par procesu? Tāpēc, ka tas ir laikposms, kurā, sākot ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanu, Latvijas valsts beidzot skaidri formulējusi savu attieksmi pret tradicionālajām kristīgajām konfesijām - luterāņiem, baptistiem, vecticībniekiem, metodistiem un adventistiem. Šis process, kas aizsākās ar Augstākās padomes pieņemto likumu “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”, vēlāk turpinājās ar jau 5. Saeimas laikā pieņemto Reliģisko organizāciju likumu un visbeidzot noslēdzās ar 7. Saeimas laikā pieņemto Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu. Tad iepriekšējās Saeimas deputāti solīja pārējām tradicionālajām konfesijām izstrādāt līdzīgus līgumus vai speciālos likumus. 8. Saeima, neraugoties uz politisko spēku lielo dažādību un nemitīgo savstarpējo cīņu, ir spējusi saglabāt šo pēctecības principu un turpinājusi savu priekšteču iesākto sakārtošanas procesu. Es neteikšu, ka tas ir bijis viegls darbs. Mēs paši esam bijuši liecinieki tam, ka šo procesu pabeigt gan 7. Saeimas sasaukuma, gan arī šā Saeimas sasaukuma laikā ir traucējušas personīgās ambīcijas - bažas par to, ka panākumu lauri var tikt citam politiskajam spēkam, - vai arī gluži vienkārši bailes no sev nepazīstamā, no Baznīcas, kuras pastāvēšana Latvijas teritorijā ir ilgstošāka nekā pašas Latvijas valsts pastāvēšana. Šā Saeimas sasaukuma laikā skolās ir ieviests vērtīborientējošs mācību priekšmets - kristīgā mācība. Tā skolēnam jau no 1. klases ļauj iegūt priekšstatu par to, kas ir pareizs, kas nepareizs. Kas ir labs vai ļauns, vadoties no nemainīgajiem Dieva baušļiem, kuri ir ierakstīti katra cilvēka sirdī. Ir sagatavoti un noslēgti līgumi starp Latvijas valsti un tradicionālajām kristīgajām konfesijām, kā arī veikti nopietni grozījumi daudzos likumos, lai uzlabotu un sakārtotu reliģisko organizāciju darbību mūsu valsts teritorijā. Un pats īpatnējākais apstāklis ir tas, ka katra valdība, vai tā būtu Einara Repšes vai Induļa Emša, vai Aigara Kalvīša valdība, ir devusi savu artavu Baznīcas un valsts attiecību sakārtošanā. Kāpēc vajag tik daudz likumu? Vai nepietiek ar vienu, kas īpaši sakārtotu un regulētu visu tradicionālo konfesiju darbību, kā tas ir dažās Eiropas Savienības valstīs? Atbilde ir: nē! Tāpēc, ka Latvija ir multikonfesionāla valsts. Jo katra no šīm konfesijām ir atšķirīga un unikāla kā savā mācībā, tā arī savas Baznīcas iekārtā. Un tā, mīļie deputāti, ir mūsu nacionālā bagātība, ka mēs spējam savu Trīsvienīgo Dievu pielūgt un godāt dažādos veidos, saglabājot toleranci citam pret citu. Šie atsevišķie speciālie likumi katrai konfesijai ir tapuši uz 2004. gada 8. jūnijā noslēgto līgumu bāzes. Minētie līgumi tika noslēgti starp Latvijas valsti un tradicionālajām konfesijām, ar katru atsevišķi. Varbūt jūs atceraties - tieši šo līgumu ratificēšanas forma bija par iemeslu tam, ka tapa šie speciālie likumi. Gribētos atgādināt, ka nevienai no Saeimā esošajām frakcijām nebija iebildumu pret šo līgumu juridisko saturu, bet tām bija gan iebildumi pret šo līgumu juridisko formu. Uzsvēra to, ka tiem jābūt speciāliem likumiem saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu. Tāpēc, ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas un Saeimas Juridiskā biroja ieteikumus, Tieslietu ministrijas paspārnē bija izveidota darba grupa, kas gada laikā, cieši sadarbojoties ar tradicionālo kristīgo konfesiju un atbildīgo ministriju pārstāvjiem un ārvalstu ekspertiem, ir sagatavojusi un nosūtījusi tagad Saeimai izskatīšanai šo speciālo likumu projektus. Ko šie likumi dos valstij? Ko tie dos Baznīcām? Es domāju, ka tie beidzot skaidri definēs un noteiks kompetenču un atbildības robežas, pilnveidos jau sekmīgi uzsākto sadarbību mūsu valsts garīgās un laicīgās labklājības celšanā un - pats galvenais - veicinās stabilas ilgtermiņa attiecības starp Latvijas valsti un tradicionālajām kristīgajām konfesijām. Godātie kolēģi! Šodien no jūsu balsojuma un politiskās gribas ir atkarīgs tas, vai mēs ieiesim vēsturē kā tas Saeimas sasaukums, kura laikā mūsu valsts ir kļuvusi ne tikai par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, pabeigusi privatizācijas procesu, bet arī pielikusi punktu Baznīcas un valsts attiecību sakārtošanas procesam. Ņemot vērā šo likumu īpašo nozīmību, es aicinu deputātus atbalstīt iesniegto likumprojektu nodošanu atbildīgajām komisijām un izskatīt tos ar lielu atbildības sajūtu, ieklausoties Baznīcu pārstāvju viedoklī, kā arī pieņemt tos galīgajā lasījumā vēl šā Saeimas sasaukuma laikā. Rīkosimies tā, lai ar šiem likumiem tiktu pagodināts Trīsvienīgais Dievs un svētīta mūsu valsts un mūsu tauta! Dievs, svētī Latviju!".
- 2006_05_11-seq82 language "lv".
- 2006_05_11-seq82 speaker Janis_Smits-1968.
- 2006_05_11-seq82 mentions Q822919.
- 2006_05_11-seq82 mentions Q211.
- 2006_05_11-seq82 mentions Q193089.
- 2006_05_11-seq82 mentions Q458.
- 2006_05_11-seq82 mentions Q1771611.
- 2006_05_11-seq82 mentions Q7184.
- 2006_05_11-seq82 mentions Q471678.
- 2006_05_11-seq82 mentions Q210715.
- 2006_05_11-seq82 mentions Q540255.