Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_04_08_a-seq46> ?p ?o. }

• 2006_04_08_a-seq46 type Speech.
• 2006_04_08_a-seq46 number "46".
• 2006_04_08_a-seq46 date "2006-04-08".
• 2006_04_08_a-seq46 isPartOf 2006_04_08_a.
• 2006_04_08_a-seq46 spokenAs 147.
• 2006_04_08_a-seq46 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir atlikuši seši mēneši līdz vēsturiskajam brīdim, kad Latvijas iedzīvotājiem būs dota iespēja iet un balsot par sev tīkamo politisko spēku. Ir jāsaprot tas, ka seši mēneši nav pārāk ilgs laiks, lai mēs varētu lielus brīnumus izdarīt, ja mēs atkal sāksim strādāt no nulles, ja mēs dosim iespēju jaunajai valdībai atkal strādāt 100 dienas un tad vērtēsim, cik veiksmīgi valdība ir strādājusi. Bet vienlaikus ir jāsaka, ka šajā konkrētajā laikā - nākamajos sešos mēnešos - ir nepieciešams tiešām konkrēts darbs, konkrēta rīcība. Mēs zinām to, ka šā gada beigās ir paredzēts liels notikums - NATO sammits, un šajā gadījumā ir nepieciešams, lai darbi netiktu pārtraukti, lai valdība strādātu bez pārtraukumiem. Šajā gadījumā, protams, ir politiskie spēki, kuri ir ieinteresēti, lai šis darbs nenotiktu pietiekami produktīvi. Cilvēki, kuri savā darbībā nav parādījuši reālus rezultātus, šajā gadījumā ir ieinteresēti pāriet no darbiem uz vārdiem, jo runāt jau ir viegli, bet strādāt nemaz tik viegli nav, un ne visiem tas pārāk veiksmīgi arī ir sanācis. Protams, pēdējā laikā esmu dzirdējis daudzus pārmetumus saistībā ar ceļu būvniecību. Un kādi tad ir bijuši šie pārmetumi? It kā Šlesers, būdams satiksmes ministrs, esot atbalstījis pašvaldības. Un tas tika salīdzināts ar to, ka arī ekonomikas ministrs esot atbalstījis uzņēmējus. Tikai atšķirība bija tā, ka es, strādājot šajā konkrētajā amatā, tiešām domāju, kā palīdzēt pašvaldībām, nevis saviem partijas biedriem, lai viņi saņemtu Eiropas strukturālo fondu miljonus tikai tāpēc, ka partijai tiek ziedoti līdzekļi. Ja mēs runājam par ceļiem, rodas jautājums: kāda tad ir situācija Latvijas ceļu nozarē un kāpēc tā tāda ir izveidojusies? Ir jāsaka tas, ka lielākā problēma, kas saistīta ar ceļiem, ir saistīta ar Repšes vadītās valdības pieņemto vēsturisko lēmumu - likvidēt autoceļu fondu. Kas tad ir noticis? Ir noticis tas, ka degvielas akcīzes nodoklis, kas tika novirzīts autoceļu uzturēšanai, pagājušajā gadā no 60 procentiem tika samazināts uz 35 procentiem. Ir inflācija, ir sadārdzinājumi, un līdz ar to naudas kopējais apjoms ir mazinājies. Protams, var runāt par investīcijām lielajiem autoceļiem, bet šīs ir investīcijas, kas saistītas ar Eiropas strukturālajiem fondiem, nevis ar autoceļu uzturēšanu. Līdz ar to ne tikai galvenie autoceļi, bet arī pašvaldību ceļi ir nonākuši kritiskā stāvoklī. Bez naudas nav iespējams uzturēt šos ceļus. Un šajā gadījumā es gribētu teikt to, ka ne tikai 1 miljonu latu es pagājušajā gadā mēģināju novirzīt pašvaldību ceļu uzturēšanai. Es panācu to, ka, restrukturizējot Satiksmes ministrijas budžetu, mēs palielinājām šajā gadā kopējo finansējumu par 30 miljoniem. Un jāsaka tas, ka 30 procenti no visa šā palielinājuma tiek novirzīti arī pašvaldībām. Cik naudas pašvaldības saņems šogad? Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tām finansējums ir pieaudzis par 70 procentiem, proti, no 19 miljoniem tas ir pieaudzis līdz 31 miljonam. Un tas ir ievērojams atbalsts gan valsts ceļiem, gan pašvaldību ceļiem. Ja mēs runājam par nākotni, tad esmu gandarīts, ka mums ir izdevies panākt autoceļu fonda finansējuma atjaunošanu. Nākamajā gadā tas sastādīs 65 procentus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pašvaldības papildus saņems nevis 1 miljonu, bet saņems pat trīs reizes vairāk jeb par 300 procentiem vairāk. Un tas viss ir izdarīts šīs valdības laikā, tāpēc par to nav jākautrējas. Šajā gadā no pavasara sāksies vērienīgi ceļu būvniecības darbi visā Latvijā. Ne tikai uz galvenajiem ceļiem, bet arī uz pašvaldību ceļiem, jo naudas ir piešķirts vairāk nekā iepriekš. Un šajā gadījumā es gribētu teikt tā: ja kāds uzskata, ka pašvaldībām ir dots pārāk daudz naudas autoceļu uzturēšanai, tad šie cilvēki neko nesaprot, kas notiek pašvaldībās. Un es esmu pārliecināts, ka pašvaldības novērtēs to, ka naudas izteiksmē finansējums tām ir krietni palielinājies. Un tas, ka, atjaunojot autoceļu fonda finansējumu, mēs sasniegsim 80% finansējumu 2010. gadā, nepārprotami dos iespēju mums realizēt to, ka līdz 2013. gadam Latvijas autoceļi atbildīs vislabākajam Eiropas Savienības standartam. Un to nav iespējams izdarīt tikai ar vārdiem, braukājot pie vēlētājiem. Ir nepieciešams darbs konkrētajā nozarē un tāpat arī visās pārējās nozarēs. Par pārējiem pārmetumiem, kuri ir izskanējuši. Kas tad īsti notiek slikts šīs valdības laikā? Telekomunikācijas. Pateicoties veiksmīgai izsolei, ne tikai ir iegūts vairāk līdzekļu, bet pašreiz samazinās tarifi. Protams, kāds var izmantot izdevību un teikt: “Bet, redziet, Šlesers gribēja kaut ko citu. ” Jā, šādi pārmetumi ir bijuši saistībā arī ar lidostas attīstību. Bija jau gandrīz sagatavoti papīri par parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu, jo bija vēlme noskaidrot, vai tik Šlesers šo lidostu nenovedīs līdz bankrotam. Ko mēs esam piedzīvojuši pēdējo pāris gadu laikā? To, ka tika panākts apgrozījuma pieaugums: 2004. gadā - 50%, pagājušajā gadā - 77%, šogad vēlreiz - 50%. Latvijas lidosta ir kļuvusi par vislabāko, visdinamiskāk augošo lidostu visā Eiropā. Un tas viss sākās ar pārmetumiem! Visi paredzēja koruptīvus darījumus: “Redziet, lidosta tiks novesta līdz bankrotam, un nezin kas ar to notiks!” Tie ir konkrēti piemēri, kādus var minēt vēl un vēl. Un šajā gadījumā ir jāsaka tā: ir cilvēki, kas māk strādāt ar muti, un ir cilvēki, kas strādā ar darbiem. Un būtiski ir atgādināt arī to, ko šodien “Tēvzemei un Brīvībai” teica par nodokļu samazināšanu. Latvijas Pirmā partija ir atbalstījusi uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu līdz 15%. Mūsu programmā ir arī skaidri teikts: ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis līdz 15%. Es domāju, ka šajā jautājumā gan pašreizējā valdība, gan “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK varēs balsot vienoti. Mums būs jādiskutē vienīgi par to, kādā veidā varēsim vienoties ar pašvaldībām. Tā ka daudzos jautājumos mēs esam vienoti. Ir svarīgi, lai nākamā pusgada laikā mēs strādātu. Un ir jāsaprot, ko tad grib cilvēki. Vai cilvēki grib tikai skaistus vārdus, skaistas runas? Cilvēki grib dzīvot labāk. Cilvēki grib, lai algas palielinās. Jāteic, ka tad, kad es sāku strādāt Satiksmes ministrijā, vid��jā alga “Latvijas Dzelzceļā” bija 254 lati. Pašreiz tā ir sasniegusi jau 400 latus. Līdz ar to 500 latu robeža ir ļoti tuvu. Es domāju: ja jau “Latvijas Dzelzceļā”, kurā strādā apmēram 15 000 cilvēku, ir izdevies palielināt algu, tad ir iespējams panākt arī to, lai vidējā alga Latvijā būtu vismaz 500 lati. Taču, aktīvi nestrādājot valdībā, bet tikai runājot ar vēlētājiem, mēs to nesasniegsim! Ir jāsaprot, ka pirkt jahtas, pirkt kuterus un cerēt uz to, ka mums, ziemeļu valstij, izdosies veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību, atdot bankām kredītus un nopelnīt, - tas ir, man liekas, gaužām nepareizi. Šis nav tas bizness, uz kura pamata mēs veidosim mūsu labklājību. Un tie, kas tagad ir konsultējušies ar zinātniekiem un saka, ka, audzējot rapšus, mēs panākšot enerģētisko neatkarību. . . es domāju, ka tie ir klaji meli. Tā ka, draugi, strādāsim visi kopā, neatkarīgi no tā, vai esam pozīcijā vai opozīcijā! Strādāsim tā, lai rezultāti būtu acīm redzami! Un tikai un vienīgi vēlētāji 7. oktobrī varēs izdarīt izvēli, par ko balsot. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka laiki Latvijā mainās, bet darbi paliek. Paldies.".
• 2006_04_08_a-seq46 language "lv".
• 2006_04_08_a-seq46 speaker Ainars_Slesers-1970.
• 2006_04_08_a-seq46 mentions Q822919.
• 2006_04_08_a-seq46 mentions Q211.
• 2006_04_08_a-seq46 mentions Q193089.
• 2006_04_08_a-seq46 mentions Q458.
• 2006_04_08_a-seq46 mentions Q7184.
• 2006_04_08_a-seq46 mentions Q3899540.
• 2006_04_08_a-seq46 mentions Q3401675.